4.1 Spriedzes testu programma

Iestādēm vajadzētu būt izstrādātai spriedzes testu programmai, kurā būtu ietverti vismaz šādi jautājumi:

• a) spriedzes testu veidi un to galvenie mērķi un piemērošanas jomas;
• b) dažādu spriedzes testu veikšanas biežums;
• c) iekšējā pārvaldības kārtība, tostarp labi definētas, pārredzamas un saskanīgas atbildības līnijas un procedūras;
• d) grupas gadījumā iekļauto struktūrvienību apmērs un spriedzes testu tvērums (piem., risku veidi un portfeļi);
• e) attiecīgā datu infrastruktūra;
• f) ziņas par metodiku, tostarp, kādi modeļi ir izmantoti un kāda ir iespējamā likviditātes spriedzes testu un maksātspējas spriedzes testu saikne, proti, šādu dinamisko mijiedarbību apjoms un atgriezeniskās saites ietekmju tvērums;
• g) pieņēmumu kopums, tostarp ar uzņēmējdarbību un vadību saistītie pieņēmumi, un koriģējošas darbības, kas paredzētas katram spriedzes testam.

Dalībvalsts mātes iestādēm un ES mātes iestādēm būtu jāizstrādā arī grupas spriedzes testu programma, ko apstiprina un uzrauga vadības struktūra un īsteno tās augstākā vadība, ņemot vērā šo iestāžu centralizēto riska pārvaldības politiku. Grupas spriedzes testu programmā attiecīgajā apmērā būtu jāiekļauj un jāaplūko visas iestādes, uz kurām attiecas prudenciālā konsolidācija.

Iestādēm, kuras aptver prudenciālā konsolidācija, izstrādājot savas atsevišķas spriedzes testu programmas, būtu jāņem vērā attiecīgās grupas spriedzes testu programma.

Iestādēm savās spriedzes testu programmās būtu jāiekļauj arī reversais spriedzes tests un reversā spriedzes testa scenāriji.

Iestādēm būtu jānodrošina, ka to spriedzes testu programmas ir darbspējīgas un realizējamas un ka tās, pieņemot lēmumus visos atbilstošajos vadības līmeņos, sniedz informāciju par visiem esošiem un iespējamiem būtiskajiem riskiem.

Iestādēm būtu regulāri jānovērtē savas spriedzes testu programmas, lai noteiktu to efektivitāti un stingrību, un attiecīgajā gadījumā tās ir jāatjaunina. Novērtējums būtu jāveic vismaz reizi gadā un pamatojoties uz kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi, un tajā būtu pilnīgi jāataino mainīgie ārējie un iekšējie apstākļi. Iestādēm būtu jānodrošina, ka novērtējumu biežums ir noteikts, ņemot vērā atbilstošo spriedzes testu veikšanas biežumu.

Iestādēm būtu jānodrošina, ka tās savā kvantitatīvajā analīzē saskaņā ar iepriekšējo punktu ietver stingrus kvantitatīvos testus kā retrospektīvās testēšanas rīkus, lai pārbaudītu spriedzes testa modeļu (piem., kredītriska modeļu, tirgus riska modeļu, neto ieņēmumu pirms zaudējumiem modeļu) pieņēmumus, parametrus un rezultātus. Iestādēm būtu jānodrošina, ka to kvalitatīvā analīze saskaņā ar iepriekšējo punktu ir veikta, pamatojoties uz ekspertu slēdzieniem vai salīdzinošiem novērtējumiem.

Novērtējot spriedzes testu programmu, iestādei jāizvērtē vismaz šādi aspekti:

• a) cik efektīvi programma atbilst paredzētajiem mērķiem;
• b) uzlabojumu nepieciešamība;
• c) identificētie riska faktori, attiecīgo scenāriju definīcijas un pamatojums, modeļa pieņēmumi un rezultātu jutība uz šiem pieņēmumiem, kā arī ekspertu slēdzienu loma, lai nodrošinātu, ka tam pievienota pamatota analīze;
• d) modeļa veiktspēja, tostarp, kā tas spēj darboties ar ārpus izlases datiem, t. i., datiem, kas netika izmantoti modeļa izstrādei;
• e) kā iekļaut iespējamos maksātspējas - likviditātes nelabvēlīgos lokus;
• f) vai maksātspējas spriedzes testa un likviditātes spriedzes testa iespējamās savstarpējās saites ir atbilstošas;
• g) atgriezeniskā saite, kas saņemta no kompetentajām iestādēm saistībā ar uzraudzības vai citiem spriedzes testiem;
• h) vai datu infrastruktūra (sistēmu ieviešana un datu kvalitāte) ir atbilstoša;
• i) augstākās vadības un vadības struktūras iesaistes pareizais līmenis;
• j) visi pieņēmumi, tostarp ar uzņēmējdarbību un/vai vadību saistītie pieņēmumi, un kādas vadības darbības ir paredzētas, pamatojoties uz spriedzes testa mērķi, veidu un rezultātu, tostarp novērtējums par vadības darbību pamatotību spriedzes situācijās un mainīgajā uzņēmējdarbības vidē; un
• k) vai attiecīgā dokumentācija ir atbilstoša.

Iestādes spriedzes testu programma būtu atbilstoši jādokumentē, ietverot visu veidu spriedzes testus, kas veikti viena riska veida un/vai portfeļa līmenī, kā arī visa uzņēmuma līmenī. Dokumentos būtu jāietver vismaz:

• a) spriedzes testēšanas pieeja;
• b) maksātspējas spriedzes testa un likviditātes spriedzes testa iespējamās savstarpējās saites, proti, jāsasaista kapitāla pozīcijas pasliktinājums (maksātspēja) un spēja izdod īstermiņa parāda vērtspapīrus un obligācijas (likviditāte), makro virzītājfaktoru izraisītu saistību nepildīšanas varbūtību izmaiņas (maksātspēja) un banku neapgrūtināto aktīvu izrietošā reitinga migrācija un attiecīgajā centrālajā bankā noguldītā nodrošinājuma ietekme (likviditāte), gaidāmais ienākumus nenesošu aizdevumu pieaugums (maksātspēja) un gaidāmais aizņēmumu atmaksas vai nefinanšu sabiedrību obligāciju ienākošo plūsmu samazinājums (likviditāte) vai iespējamais likviditātes deficīts (likviditāte) un aktīvu paātrinātā pārdošana (maksātspēja) un finansēšanas izmaksu pieaugums (likviditāte), un P&L ietekme (maksātspēja);
• c) lomas un pienākumi, kā noteikts iekšējā politikā, nosakot lomas otrajai un trešajai aizsardzības līnijai un procesus vismaz spriedzes testu programmas veikšanai;
• d) spriedzes testu programmas izstrādes, apstiprināšanas, veikšanas, veikšanas uzraudzības un periodiskās novērtēšanas procesa un spriedzes testu programmas rezultātu apraksts;
• e) spriedzes testa rezultātu novērtēšanas procesu apraksts, tostarp kādās jomās dažviet ir nepieciešams manuāls vai eksperta slēdziens, kā arī procesa apraksts par vadības darbību un iestādes stratēģijas veidošanu, pamatojoties uz rezultātiem; un
• f) spriedzes testos izmantoto attiecīgo IT lietotņu apraksts un inventāra saraksts (un, ja ir centralizēts inventārs, var sniegt uz to atsauci).

Spriedzes testu programma būtu jāpārbauda visā organizācijā, piemēram, riska komitejai un iekšējiem revidentiem. Šā procesa novērtēšanā galvenā loma būtu jāpiešķir uzņēmējdarbības vienībām, kas neatbild par programmas izstrādi un piemērošanu un/vai procesā neiesaistītiem ārējiem ekspertiem, ņemot vērā attiecīgo kompetenci konkrētajā jomā.

Iestādēm būtu jānodrošina, ka, sākotnēji izstrādājot spriedzes testu programmu un veicot tās novērtēšanu, ir jābūt efektīvam dialogam, kurā iesaistīti visu iestādes uzņēmējdarbības jomu eksperti, un programmas atjauninājumu pienācīgi pārskata iestādes augstākā vadība³ un vadības struktūra, kas ir arī atbildīga par programmas izpildes uzraudzību un pārraudzību.

³ Sk. arī EBI pamatnostādņu par iekšējo pārvaldību II sadaļas 1. nodaļu.