4.4 Kredītlēmumu pieņemšana

Iestādēm ir jāizveido skaidra un labi dokumentēta kredītlēmumu pieņemšanas sistēma, kurā ir jānosaka skaidra un pareiza struktūra kredītlēmumu pieņemšanas pienākumiem iestādē, tostarp apraksts par kredītlēmumu pieņēmēju hierarhiju un to sadalījumu iestādes organizatoriskajā un uzņēmējdarbības struktūrā un to pārskatu sniegšanas līnijā.

Kredītlēmumu pieņēmēju struktūrai ir jāatbilst un jābūt integrētai ar vēlmi uzņemties kredītrisku, politiku un limitiem, kā arī jāatspoguļo iestāžu uzņēmējdarbības modelis. Kredītlēmumu pieņēmēju iedalījumam organizatoriskajā un uzņēmējdarbības struktūrā ir jāatspoguļo kaskādes veida vēlme uzņemties kredītrisku un ierobežojumi organizācijā, un tam ir jābalstās uz objektīviem kritērijiem, tostarp riska rādītājiem.

Kredītlēmumu pieņemšanas sistēmā ir skaidri jānosaka katra lēmumu pieņēmēja lēmumu pieņemšanas pilnvaras un ierobežojumi un jebkādi automatizēti modeļi kredītlēmumu pieņemšanas mērķiem saskaņā ar šādu modeļu kritērijiem, kas izklāstīti 4.3.4. iedaļā. Šajās pilnvarās un ierobežojumos ir jāņem vērā kredītportfeļa iezīmes, tostarp tā koncentrācijas un diversifikācijas mērķi, attiecībā uz darbības jomām, ģeogrāfiju, ekonomikas nozarēm un produktiem, kā arī kredītlimiti un maksimālā pakļautība riskam. Attiecīgā gadījumā iestādēm ir jānosaka deleģēto pilnvaru vai deleģēto apstiprinājumu apjoma termiņi.

Deleģējot darbiniekiem kredītlēmumu pieņemšanas pilnvaras, tostarp limitus, iestādēm ir jāņem vērā to kredītu līgumu īpatnības, uz kurām attiecas šī atsevišķā lēmumu pieņemšana, tostarp to lielums un sarežģītība, kā arī aizņēmēju veidi un riska profili. Iestādēm ir arī jānodrošina, ka šie darbinieki ir pienācīgi apmācīti un ka viņiem ir attiecīgas speciālās zināšanas un darba stāžs saistībā ar viņiem deleģētajām īpašajām pilnvarām.

Kredītlēmumu pieņemšanas sistēmā ir jāņem vērā riska perspektīva lēmumu pieņemšanā. Tajā ir jāņem vērā arī kredītproduktu un aizņēmēju specifika, tostarp produkta veids, kredīta līguma vai limita apjoms un aizņēmēja riska profils.

Sistēmā ir arī jāprecizē kredītkomiteju darba kārtība un to locekļu loma, tostarp attiecīgā gadījumā tādi aspekti kā balsošanas procedūras (vienprātīgs balsojums vai vienkāršs balsu vairākums).

Ja iestādes riska pārvaldības funkcijas vadītājam piešķir īpašas veto tiesības attiecībā uz pozitīviem kredītlēmumiem, iestādēm ir jāapsver iespēja piešķirt šādas veto tiesības papildu darbiniekiem riska pārvaldības funkcijas ietvaros attiecībā uz konkrētiem kredītlēmumiem, lai nodrošinātu, ka šādas veto tiesības vajadzības gadījumā var izmantot visos kredītlēmumu pieņemšanas sistēmas līmeņos, kas ir zemāki par vadības struktūru. Iestādēm ir jāprecizē šo veto tiesību darbības joma, eskalācijas vai pārsūdzības procedūras un tas, kā tiks iesaistīta vadības struktūra.

4.4.1 Objektivitāte un neitralitāte kredītlēmumu pieņemšanā

Iestādēm ir jānodrošina, ka kredītlēmumu pieņēmēju pieņemtie lēmumi ir neitrāli un objektīvi un tos negatīvi neietekmē nekādi interešu konflikti saskaņā ar EBI Pamatnostādnēm par iekšējo pārvaldību. Konkrētāk, šo pamatnostādņu vajadzībām iestādēm ir jānodrošina, ka jebkura persona, kas iesaistīta kredītlēmumu pieņemšanā, piemēram, darbinieki un vadības struktūras locekļi, nepiedalās kredītlēmumu pieņemšanā, ja:

• a. jebkurai personai, kas iesaistīta kredītlēmumu pieņemšanā, ir personiskas vai profesionālas attiecības (ārpus profesionālām attiecībām, pārstāvot iestādi) ar aizņēmēju;
• b. jebkurai personai, kas iesaistīta kredītlēmumu pieņemšanā, ir ekonomiskas vai jebkādas citas intereses, tostarp tiešas vai netiešas, faktiskas vai potenciālas, finanšu vai nefinanšu intereses, kas saistītas ar aizņēmēju;
• c. jebkurai personai, kas iesaistīta kredītlēmumu pieņemšanā, ir nepamatota politiska ietekme vai politiskas attiecības ar aizņēmēju.

Neatkarīgi no iestāžu īstenotajām pārvaldības struktūrām, lai īstenotu kredītlēmumu pieņemšanas sistēmu, iestādēm ir jāievieš politika, procedūras un organizatoriskā kontrole, kas garantē un nodrošina objektivitāti un neitralitāti kredītlēmumu pieņemšanas procesā. Šai politikai, procedūrām un organizatoriskajai kontrolei, tostarp jebkādiem riska mazināšanas pasākumiem, ir jābūt skaidri definētai un saprotamai, un tai ir jārisina visi iespējamie interešu konflikti. Iestādēm ir jānodrošina efektīva uzraudzība pār kredītlēmumu pieņēmēju pieņemtajiem lēmumiem, tostarp par kredītu piešķiršanu, lai nodrošinātu to objektivitāti un taisnīgumu.