8.3 Regulāri aizņēmēju kredītuzraudzības pasākumi

Iestādēm ir arī jāveic regulāri kredītuzraudzības pasākumi attiecībā uz aizņēmējiem, kas ir vismaz vidēji vai lieli uzņēmumi, lai konstatētu jebkādas izmaiņas to riska profilā, finanšu stāvoklī vai kredītspējā salīdzinājumā ar kritērijiem un novērtējumu aizdevuma iniciēšanas brīdī, kā arī pārskatītu un atjauninātu visus attiecīgos iekšējos kredītreitingus/kredīta novērtējumus.

Uzraudzības pasākumu procesam un biežumam ir jābūt specifiskam un samērīgam ar aizņēmēja veidu un riska profilu, kā arī ar kredīta līguma veidu, lielumu un sarežģītību, un tas ir jāprecizē attiecīgajās politikas nostādnēs un procedūrās. Iestādēm ir jāveic biežāki uzraudzības pasākumi, ja tās konstatē kredītu un aktīvu kvalitātes pasliktināšanos. Vispārējai kredītriska uzraudzības sistēmai un datu infrastruktūrai ir jāļauj iestādēm pārliecināties, vai ir veikti regulāri kredītuzraudzības pasākumi saskaņā ar kredītriska politiku un procedūrām, un identificēt visas netipiskās vērtības/izņēmumus, kas jāatzīmē, lai veiktu turpmākus pasākumus.

Šajā nolūkā iestādēm attiecīgā gadījumā ir arī periodiski jāatjaunina attiecīgā finanšu informācija par aizņēmēju un jāizvērtē jaunā informācija, ņemot vērā kredītspējas izvērtēšanas kritērijus, kas noteikti saskaņā ar šo pamatnostādņu 4.3 . iedaļu. Šīs informācijas vākšanai un izvērtēšanai ir jāpalīdz iestādei atpazīt kredītkvalitātes samazināšanās agrīnās brīdināšanas pazīmes.

Iestādēm ir jāveic periodiskas pārbaudes, lai izvērtētu aizņēmēja saistību neizpildes risku un iespējamo vajadzību pēc migrācijas starp riska kategorijām un pakāpēm.

Attiecībā uz aizņēmēju veiktajos kredītuzraudzības pasākumos ir jāiekļauj izvērtējums par esošo parādu un aizņēmēju jutīgumu pret ārējiem faktoriem, piemēram, attiecīgā gadījumā valūtas kursa svārstīgumu, kas var ietekmēt parāda apmēru un atmaksas spēju, arī saskaņā ar jutīguma analīzes prasībām, kā norādīts 5.2.6 . iedaļā.

Iestādēm regulāri ir jāizvērtē riski, kas saistīti ar esošā parāda refinansēšanu, uzraugot aizdevumus, kas atmaksājami vienā maksājumā termiņa beigās ( bullet repayment ) / kur pamatsummas lielākā daļa tiek dzēsta aizdevuma termiņa beigās ( balloon repayment ), atsevišķi no citiem aizdevumiem. Tām ir jāanalizē iespējamā ietekme uz aizņēmēja nespēju pagarināt/refinansēt esošo parādu un cita starpā jāietver tālredzīga makroekonomikas perspektīva un piekļuve kapitāla tirgiem, kā arī cita veida parāda struktūrām. Iestādēm ir cieši jāuzrauga aizņēmēju spēja atmaksāt vai refinansēt savus parādus visā aizdevuma dzīves ciklā, nevis tikai tad, kad aizņēmējs tuvojas aizdevuma termiņa beigām.

Regulārā kredītriska pārskatīšanā ir jāņem vērā gan riska darījuma individuālais, gan kopējais riska profils, tostarp attiecīgie makroekonomiskie faktori un konkrētas ekonomikas nozares vai darbības un tas, kā šie faktori var ietekmēt atmaksas spēju.

Attiecīgā gadījumā iestādēm ir jāpārskata arī garantijas devēji saskaņā ar kredītlīgumu. Papildus garantijas devēja pastāvīgas kredītspējas izvērtēšanai garantijas efektivitātes analīzē ir jāņem vērā arī izpildāmība un garantijas realizēšanai nepieciešamais laiks.

Papildus kredītu un finanšu rādītāju uzraudzībai iestādēm ir jāņem vērā informācija, kas saistīta ar kvalitatīviem faktoriem, kuriem varētu būt būtiska ietekme uz aizdevuma atmaksu. Šie faktori varētu ietvert informāciju par pārvaldības kvalitāti, laba sadarbība/domstarpības starp īpašniekiem, īpašnieka saistībām pret aizņēmēju, prognozēto tirgus izaugsmi, uzņēmuma spēju noteikt cenas, izmaksu struktūru un elastību, kapitālizdevumu un pētniecības un attīstības izdevumu tendenci, apjomu un veidu, kā arī sadalījumu starp parāda turētājiem un apkalpotājiem konsolidētajā iestāžu grupā.