8.4 Saglabāšanas piemaksas

143.Iestādēm būtu jāspēj pamatot savu likumīgo interesi piešķirt saglabāšanas piemaksas, lai saglabātu identificēto darbinieku. Piemēram, saglabāšanas piemaksas var izmantot pārstrukturēšanas, likvidācijas, kontroles maiņas vai lielu projektu pabeigšanas nodrošināšanai. Iestādēm būtu jādokumentē notikums vai pamatojums, kas licis piešķirt saglabāšanas piemaksu, un laikposms, tostarp sākuma un beigu datums, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums, ka pastāv šāds iemesls. Iestādēm būtu jānosaka saglabāšanas nosacījumi un piemērojamie darbības rezultātu nosacījumi (skatīt arī 147. punktu). Iestādēm būtu jānorāda saglabāšanas periods un datums vai notikums, vadoties pēc kura tās nosaka, vai saglabāšanas un darbības rezultātu nosacījumi ir izpildīti.

144.Vispārējs princips ir tāds, ka iestādēm nevajadzētu darbiniekam piešķirt daudzkārtējas saglabāšanas piemaksas; izņēmuma gadījumos un pienācīgi pamatotos gadījumos darbiniekam var izmaksāt vairāk nekā vienu saglabāšanas piemaksu, bet dažādos laikos un saskaņā ar šajā iedaļā paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz katru saglabāšanas piemaksu. Saglabāšanas piemaksas būtu jāpiešķir tikai pēc tam, kad ir izpildīti saglabāšanas nosacījumi un piemērojamie darbības rezultātu nosacījumi. Turklāt saglabāšanas piemaksa būtu jāpiešķir tikai tad, ja nav iemeslu, kas radītu pie situāciju, kad saglabāšanas piemaksa nebūtu jāpiešķir, piemēram, tādiem kā būtiski atbilstības pārkāpumi, amatpārkāpumi vai citi minētā darbinieka pārkāpumi.

145.Saglabāšanas piemaksai vajadzētu būt saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 93., 141. un 141.b pantā, un attiecīgajām uzraudzības pilnvarām saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta g) apakšpunktu, kas varētu radīt situāciju, kurā saglabāšanas piemaksa varētu būt jāsamazina, iespējams, pat līdz nullei, atkarībā no maksimālās sadalāmās summas (MSS) vai citiem kompetento iestāžu noteiktiem ierobežojumiem.

146.Novērtējot un apsverot, vai saglabāšanas piemaksas piešķiršana identificētajiem darbiniekiem ir atbilstīga, iestādes un kompetentās iestādes var ņemt vērā vismaz šādus aspektus:

• a. bažas, kas rada risku, ka daži darbinieki var izvēlēties pamest iestādi;
• b. iemesli, kādēļ minētā darbinieka paturēšana amatā iestādei ir būtiska;
• c. sekas, ja attiecīgais darbinieks atstāj iestādi;
• d. vai piešķirtā saglabāšanas piemaksas summa ir nepieciešama un samērīga, lai saglabātu attiecīgo darbinieku. 147.Saglabāšanas piemaksai vajadzētu būt balstītai uz īpašiem nosacījumiem, kas atšķiras no izpildes nosacījumiem, kurus piemēro citām mainīgā atalgojuma daļām, un tajā jāietver saglabāšanas nosacījums un īpaši darbības rezultātu nosacījumi. Īpašajiem saglabāšanas piemaksas nosacījumiem būtu jānodrošina saglabāšanas mērķis (t. i., darbinieku saglabāšana iestādē iepriekš noteiktā laikposmā vai līdz noteiktam notikumam). Īpašajos darbības rezultātu nosacījumos būtu jāiekļauj nosacījumi, kas ir saistīti ar likumīgajām interesēm, kuru dēļ darbinieks būtu jāsaglabā, un personāla rīcību, un tiem vajadzētu būt saderīgiem ar 145. punkta noteikumiem. Saglabāšanas piemaksām nevajadzētu radīt situāciju, kad darbinieka kopējais mainīgais atalgojums, ko veido ar darbības rezultātiem saistītais mainīgais atalgojums un saglabāšanas piemaksa, vairs nav saistīts ar personas, attiecīgās uzņēmējdarbības vienības darbības rezultātiem un iestādes vispārējiem rezultātiem, kā paredzēts 92. panta 2. punkta
• g) apakšpunkta ii) daļā un 94. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

148.Saglabāšanas piemaksas netiek piešķirtas tikai lai atlīdzinātu atalgojumu, kas saistīts ar darbības rezultātiem un nav izmaksāts nepietiekamu darbības rezultātu vai iestādes finanšu situācijas dēļ.

149.Saglabāšanas piemaksas ir mainīgais atalgojums, un tādēļ, ja tās piešķir identificētiem darbiniekiem, tām ir jāatbilst Direktīvas 2013/36/ES 94. pantā noteiktajām prasībām par mainīgo atalgojumu, tostarp maksimālo attiecību starp mainīgo un fiksēto atalgojumu, ex post riska korekciju, maksājumiem ar instrumentiem, atlikšanu, saglabāšanu, malus un clawback .

150.Saglabāšanas piemaksa ir jāņem vērā, aprēķinot attiecību starp mainīgo un fiksēto atalgojumu, kā mainīgais atalgojums. Neatkarīgi no tā, ka saglabāšanas piemaksa tiks piešķirta tikai pēc saglabāšanas perioda beigām, saglabāšanas piemaksa būtu jāņem vērā, aprēķinot attiecību starp atalgojuma mainīgajiem un fiksētajiem komponentiem, izmantojot vienu no turpmāk norādītajām metodēm.

• a. Saglabāšanas piemaksu sadala ikgadējās summās par katru saglabāšanas perioda gadu, ko aprēķina proporcionāli lineāri. Ja iepriekš nav zināms precīzs saglabāšanas perioda ilgums, tad iestādei ir jānosaka un pienācīgi jādokumentē periods, ņemot vērā situāciju un veiktos pasākumus, kas pamato saglabāšanas piemaksas samaksu. Šīs attiecības aprēķinam būtu jābalstās uz noteikto periodu, vai arī
• b. saglabāšanas piemaksas pilnu summu ņem vērā tajā gadā, kad ir izpildīts saglabāšanas nosacījums.

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti

• EBA - Published by the European Banking Authority at https://www.eba.europa.eu/