7. Atalgojuma kategorijas

Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/2034 atalgojums ir vai nu fiksētais vai mainīgais; nepastāv trešā atalgojuma kategorija. Neskarot atbrīvojumu īstenošanu valsts līmenī saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 4. līdz 7. punktu, ja atalgojums ir mainīgs un to izmaksā identificētiem darbiniekiem, papildus vispārējām prasībām, kas ietvertas Direktīvas (ES) 2019/2034 32. pantā, ir jāizpilda arī visas tās 26. un 32. panta prasības. Šim nolūkam ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar šīm pamatnostādnēm ir jāpiešķir atalgojuma komponentes fiksētajam vai mainīgajam atalgojumam un to atalgojuma politikās ir jānosaka skaidri, objektīvi, iepriekš noteikti un pārredzami kritēriji, lai piešķirtu visas atalgojuma komponentes vai nu fiksētajām vai mainīgajām kategorijām saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.

Ja, pamatojoties uz šajās pamatnostādnēs sniegtajiem kritērijiem, nav iespējama skaidra kompo nentes piešķiršana fiksētajam atalgojumam, tad tā būtu jāuzskata par atalgojuma mainīgo daļu.

Atalgojums ir fiksēts, ja tā piešķiršanas nosacījumi un tā apjoms:

• a. balstās uz iepriekš noteiktiem kritērijiem;
• b. bez rīcības brīvības atspoguļo darbinieku profesionālās pieredzes un darba stāža līmeni;
• c. ir pārredzami attiecībā uz atsevišķam darbiniekam piešķirto individuālo summu;
• d. ir pastāvīgi, t.i. saglabāti uz laika posmu, kas saistīts ar konkrētu lomu un organizatorisko atbildību;
• e. nav atsaucami; pastāvīgā summa tiek mainīta tikai ar koplīgumu vai turpmāku pārspriedi saskaņā ar nacionālajiem kritērijiem attiecībā uz algas noteikšanu;
• f. nevar tikt samazināti, atlikti vai atcelti no ieguldījumu brokeru sabiedrības puses;
• g. neveicina riska pieņēmumu; un
• h. nav atkarīgi no veiktspējas. EBA Public

Atalgojuma komponenti, kas ir vai nu daļa no vispārējās ieguldījumu brokeru sabiedrības mēroga politikas, ja tās atbilst 128. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem vai maksājumiem, kas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem ir obligāti, tiek uzskatīti par fiksēto atalgojumu. Tas ietver maksājumus, kas veido daļu no ierastajām nodarbinātības paketēm, kā noteikts šajās pamatnostādnēs.

Arī šādas atalgojuma daļas būtu jāuzskata par fiksētām, ja visas līdzīgās situācijas tiek konsekventi risinātas:

• a. atalgojums, kas maksāts ārzemēs strādājošam darbiniekam, ņemot vērā dzīvošanas izmaksas un nodokļu likmes citā valstī;
• b. pabalsti, kas izmantoti, lai palielinātu pamata fiksēto algu situācijās, kad darbinieki strādā ārzemēs un saņem mazāku atalgojumu, nekā tiek maksāts vietējā darba tirgū par līdzīgu amatu, ja tiek ievēroti visi šādi nosacījumi:
• i. pabalsts tiek maksāts uz nediskriminējoša pamata visiem darbiniekiem līdzīgā situācijā;
• ii. pabalsts tiek piešķirts tāpēc, ka darbinieki īslaicīgi strādā ārzemēs vai citā amatā, kur atalgojuma līmenis prasa korekciju, lai atspoguļotu samaksas līmeņus attiecīgajā tirgū;
• iii. papildu maksājumu līmenis ir balstīts uz iepriekš noteiktiem kritērijiem;
• iv. pabalsta piešķiršanas ilgums ir saistīts ar iepriekš minētās situācijas ilgumu.