Iekšējo ziņojumu sniegšana

Iestāžu iekšējām riska ziņojumu sniegšanas sistēmām būtu jānodrošina savlaicīga, precīza un vispusīga informācija par attiecīgo iestāžu IRRBB darījumiem. Iekšējie ziņojumi būtu jāsniedz ne retāk kā reizi ceturksnī.

Iekšējie ziņojumi ar nepieciešamajā līmenī (pēc konsolidācijas pakāpes un valūtas) apkopotu informāciju būtu jāiesniedz vadības struktūrai vai tās pārstāvjiem, un tie būtu regulāri jāpārskata. Ziņojumos ietvertās informācijas līmenim būtu jāatbilst konkrētajam vadības līmenim (piemēram, vadības struktūrai, augstākajai vadībai), kā arī konkrētajai iestādes un ekonomiskās vides situācijai.

IRRBB ziņojumos būtu jāsniedz apkopota informācija, kā arī pietiekami papildu dati, lai vadības struktūra vai tās pārstāvji spētu novērtēt iestādes jutīgumu pret tirgus apstākļu un citu būtisku riska faktoru izmaiņām. Ziņojumos būtu jāatspoguļo iestādes riska profila un ekonomiskās vides izmaiņas, kā arī jāsalīdzina aktuālā riska darījumu vērtība ar politikas ierobežojumiem.

IRRBB ziņojumos būtu regulāri jāiekļauj modeļu pārskatīšanas un revīzijas rezultāti, kā arī iepriekšējo prognožu vai riska aplēšu salīdzinājumi ar faktiskajiem rezultātiem, lai iegūtu informāciju par iespējamiem modelēšanas trūkumiem. Iestādēm jo īpaši būtu jāizvērtē modelētie pirmstermiņa atmaksas radītie zaudējumi salīdzinājumā ar vēsturiski realizētajiem zaudējumiem. Būtu skaidri jāidentificē portfeļi, uz kuriem varētu attiekties būtiskas tirgus vērtības izmaiņas, un attiecīgā ietekme būtu jāuzrauga iestādes VIS un jāpārrauga tāpat kā citi tirgus riskam pakļauti portfeļi.

Lai gan vadības struktūrai vai tās pārstāvjiem sagatavoto ziņojumu veidi var atšķirties atkarībā no iestādes portfeļa sastāva, tajos, ņemot vērā 65. un 66. punktu, būtu jāiekļauj:

• (a) pārskats par iestādes kopējiem IRRBB darījumiem, tostarp informācija par starpības, bāzes un izvēles iespēju riska darījumiem. Būtu jāidentificē un jāraksturo aktīvi, saistības, naudas plūsmas un stratēģijas, kas nosaka IRRBB līmeni un attīstības virzienu.
• (b) ziņojumi, kas apliecina to, ka iestāde ievēro noteikto politiku un ierobežojumus.
• (c) galvenie modelēšanas pieņēmumi un parametri, piemēram, beztermiņa noguldījumu (NMD) iezīmes, fiksētas procentu likmes aizdevumu pirmstermiņa dzēšana, termiņnoguldījumu pirmstermiņa izņemšana, aizdevumu saistību izmantošana, valūtu apkopošana un uzcenojuma uzskaite.
• (d) informācija par galveno modelēšanas pieņēmumu ietekmi uz IRRBB rādītājiem, tostarp par pieņēmumu izmaiņām, īstenojoties dažādiem procentu likmes scenārijiem.
• (e) informācija par procentu likmju atvasināto instrumentu ietekmi uz IRRBB rādītājiem.
• (f) informācija par patiesajā vērtībā novērtēto instrumentu, tostarp trešā līmeņa aktīvu un pasīvu, ietekmi uz IRRBB rādītājiem.
• (g) šo pamatnostādņu 4.3.4. iedaļā minēto spriedzes testu, 4.3.3. iedaļā minēto satricinājumu un Direktīvas 2013/36/ES 98. panta 5. punktā minēto uzraudzības izlecošo vērtību pārbaužu rezultāti, kā arī jutīguma novērtējumi attiecībā pret galvenajiem pieņēmumiem un parametriem, un
• (h) IRRBB politikas, procedūru un mērīšanas sistēmu piemērotības pārskatīšanas rezultātu kopsavilkumi, tostarp iekšējo un ārējo revidentu vai citu līdzvērtīgu neatkarīgu personu (piemēram, konsultantu) secinājumi.

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, vadības struktūrai vai tās pārstāvjiem būtu jāspēj novērtēt iestādes jutīgumu pret tirgus apstākļu un citu būtisku riska faktoru izmaiņām, jo īpaši attiecībā uz portfeļiem, kas varētu tikt pakļauti būtiskām tirgus vērtības izmaiņām.

Iekšējai mērīšanas sistēmai ziņojumi būtu jāsagatavo tādā formātā, kas ļautu dažādiem iestādes vadības līmeņiem tos viegli saprast un savlaicīgi pieņemt attiecīgus lēmumus. Ziņojumiem būtu jāveido pamats regulārai uzraudzībai attiecībā uz to, vai iestāde darbojas saskaņā ar savu stratēģiju un pieņemtajiem procentu likmes riska ierobežojumiem.