4.2 IRRBB identificēšana un pārvaldīšana

Saistībā ar IRRBB novērtēšanu un pārvaldīšanu iestādēm būtu jāņem vērā visi netirdzniecības portfelī esošie procentu likmju jutīgie instrumenti, tostarp aktīvi, saistības, procentu likmju atvasinātie instrumenti, citi atvasinātie instrumenti, kas nav procentu likmju atvasinātie instrumenti, bet kuros kā atsauci izmanto procentu likmi, un citi ārpusbilances posteņi (piemēram, aizdevumu saistības).

Iestādēm ienākumu nenesošie riska darījumi⁶ (atskaitot uzkrājumus) būtu jāuzskata par procentu likmju jutīgiem instrumentiem, kas atspoguļo paredzamās naudas plūsmas un to laiku.

⁶ Ienākumus nenesoši riska darījumi atbilstoši Regulas (ES) Nr. 680/2014 V pielikuma definīcijai.

Neskarot 10. punktu, novērtējumā iekļauj arī mazus tirdzniecības portfeļa darījumus, kas definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 94. panta 1. punktā, ja vien ar tiem saistīto procentu likmes risku neatspoguļo kāds cits riska rādītājs.

4.2.2 Kapitāla noteikšana, aprēķināšana un piešķiršana saistībā ar IRRBB

Izvērtējot iekšējā kapitāla summas, veidus un sadali saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 73. pantu, iestādēm IRRBB ietekme uz vispārējo iekšējā kapitāla novērtējumu būtu jābalsta uz attiecīgās iestādes iekšējo mērīšanas sistēmu izvaddatiem, ņemot vērā galvenos pieņēmumus un riska ierobežojumus. Kopējam kapitāla līmenim būtu jāatbilst gan iestādes faktiskajam noteiktajam riska līmenim (tostarp attiecībā uz IRRBB), gan tās vēlmei uzņemties risku, un tas būtu pienācīgi jādokumentē iestādes ziņojumā par iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu (ICAAP ziņojums).

Iestādēm būtu jāpierāda, ka to iekšējais kapitāls atbilst IRRBB līmenim, ņemot vērā to, kā iekšējo kapitālu varētu ietekmēt iestādes ekonomiskās vērtības iespējamās izmaiņas un turpmākie neto procentu ienākumu rādītāji, ņemot vērā tirgus vērtības izmaiņas, ko varētu izraisīt procentu likmju izmaiņas. Iestādēm iekšējā kapitāla noteikšanas procesā būtu jāizvērtē IRRBB rādītāji, īpaši ņemot vērā to, ka IRRBB rādītāji atspoguļo attiecīgo risku papildinošā veidā (piemēram, ļauj novērtēt IRRBB citā laikposmā). No iestādēm netiek prasīta iekšējā kapitāla divkārša uzskaite EV un neto procentu ienākumu rādītājiem, ņemot vērā tirgus vērtības izmaiņāas, tomēr iekšējā kapitāla piešķiršanas metodikā būtu jāņem vērā abi IRRBB rādītāji un skaidri jāizvērtē to iespējamā ietekme uz iekšējo kapitālu.

Iestādēm savā ICAAP analīzē par IRRBB segšanai nepieciešamā iekšējā kapitāla apmēru būtu jāapsver:

• (a) iekšējais kapitāls, kas paredzēts ekonomiskās vērtības riskam, ko varētu radīt nelabvēlīgas procentu likmju izmaiņas, un
• (b) iekšējā kapitāla vajadzības, kas izriet no tā, kā procentu likmju izmaiņas ietekmē spēju turpmāk gūt atbilstošus neto procentu ienākumus, ņemot vērā tirgus vērtības izmaiņas, un tas, kā šīs vajadzības ietekmē iekšējā kapitāla rezervju līmeni.

Iestādēm nebūtu jāpaļaujas tikai uz uzraudzības novērtējumu par kapitāla pietiekamību IRRBB segšanai vai uz uzraudzības izlecošo vērtību pārbaudes rezultātiem, bet būtu jāizstrādā un jāizmanto sava kapitāla piešķiršanas metodika, kuras pamatā ir to vēlme uzņemties risku, riska pakāpe un riska pārvaldības politika. Nosakot attiecīgo kapitāla līmeni, iestādēm būtu jāapsver gan nepieciešamā kapitāla apmērs, gan tā kvalitāte.

Izvērtējot kapitāla pietiekamību IRRBB segšanai, būtu jāņem vērā:

• (a) IRRBB darījumu iekšējo ierobežojumu apmērs un termiņš, kā arī tas, vai kapitāla aprēķināšanas brīdī šie ierobežojumi ir sasniegti;
• (b) atklāto pozīciju, kas ir paredzētas nākotnes procentu likmju līmeņa iekšējo gaidu izmantošanai, riska ierobežošanas paredzamās izmaksas;
• (c) IRRBB iekšējo rādītāju jutīgums pret svarīgiem vai neprecīziem modelēšanas pieņēmumiem;
• (d) satricinājuma un spriedzes scenāriju ietekme uz pozīcijām, kuru cena noteikta, izmantojot dažādus procentu likmju indeksus (bāzes risks);
• (e) dažādu valūtu nesaskaņotu pozīciju ietekme uz ekonomisko vērtību un neto procentu ienākumiem, ņemot vērā tirgus vērtības izmaiņas;
• (f) iegulto zaudējumu un iegulto ieguvumu ietekme;
• (g) kapitāla sadale attiecībā pret riskiem starp grupas prudenciālās konsolidācijas tvērumā ietilpstošajām juridiskajām personām papildus kopējā konsolidētā kapitāla pietiekamībai;
• (h) pamatā esošā riska izraisītāji, un
• (i) apstākļi, kuros risks var materializēties.

IRRBB kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā iestādes ICAAP, un tie tālāk būtu jāizmanto ar darbības jomām saistītajos kapitāla novērtējumos.

Lai precizētu IRRBB segšanai nepieciešamā iekšējā kapitāla apjomu, iestādēm būtu jāizmanto mērīšanas sistēmas un dažādi procentu likmju satricinājuma un spriedzes scenāriji, kas ir pielāgoti iestādes riska profilam nolūkā kvantitatīvi izteikt IRRBB ietekmes iespējamo apmēru nelabvēlīgos apstākļos.

Iestādēm, kuras izmanto iekšējā kapitāla modeļus, būtu jānodrošina, ka iekšējā kapitāla piešķiršana IRRBB segšanai tiek pienācīgi ņemta vērā kopējā iekšējā kapitāla sadalē un ka pieņēmumi par diversifikāciju tiek dokumentēti un to uzticamība un stabilitāte tiek pārbaudīta, izmantojot vēsturiskus datus, kas atbilst konkrētajai iestādei un tirgiem, kuros tā darbojas. Iekšējā kapitāla izmaksas var tikt attiecinātas atpakaļ uz struktūrvienībām un produktiem, lai nodrošinātu, ka pamata struktūrvienību vai produktu kopējās izmaksas pareizi izprot tie, kuri ir atbildīgi par to pārvaldību.

Apsverot, vai būtu jāpiešķir iekšējais kapitāls, lai segtu IRRBB, kas attiecas uz neto procentu ienākumu rādītājiem, ņemot vērā tirgus vērtības izmaiņas, iestādēm būtu jāņem vērā:

• (a) neto procentu ienākumu relatīvā nozīme attiecībā pret kopējiem neto ienākumiem un attiecīgi ietekme, ko rada būtiskas neto procentu ienākumu izmaiņas no gada uz gadu;
• (b) faktiskais neto procentu ienākumu līmenis, ko ir iespējams sasniegt saskaņā ar dažādiem scenārijiem (proti, tas, cik lielā mērā drošības rezerves spēj absorbēt svārstības, kas izriet no procentu likmes pozīcijām un saistību izmaksu izmaiņām);
• (c) iespēja, ka spriedzes apstākļos vai tirgus vides ilgtermiņa izmaiņu rezultātā varētu rasties reāli zaudējumi, piemēram, ja rastos nepieciešamība likvidēt pozīcijas, kas ir paredzētas kā ilgtermiņa ieguldījums, lai stabilizētu neto procentu ienākumu rādītājus, ņemot vēra tirgus vērtības izmaiņas;
• (d) procentu likmju jutīgo instrumentu (tostarp procentu likmju atvasināto instrumentu) relatīvā nozīme netirdzniecības portfelī ar iespējamo ietekmi, kas ir atspoguļota peļņas un zaudējumu pārskatā vai tieši pašu kapitālā (piemēram, pārējos apvienotajos ienākumos), un
• (e) neto procentu ienākumu rādītāju, ņemot vērā tirgus vērtības izmaiņas, svārstības ar neto procentu ienākumu rādītājiem, ņemot vērā pēc tirgus vērtības izmaiņas, saistīto plūsmu intensitāte un stabilitāte un ienākumu līmenis, kas ir nepieciešams, lai izveidotu un uzturētu normālu saimniecisko darbību. Iestādēm ar augstu IRRBB līmeni, kas saskaņā ar virkni ticamu tirgus scenāriju varētu novest pie zaudējumiem, normālas dividenžu sadales ierobežojumiem vai saimnieciskās darbības samazināšanās, būtu jānodrošina, ka tām ir pietiekams kapitāls šo scenāriju nelabvēlīgās ietekmes pārvarēšanai.

Iestādēm būtu jāapsver atbilstošas iekšējā kapitāla rezerves korekcijas, ja spriedzes testu rezultāti norāda uz to, ka, īstenojoties spriedzes scenārijam, varētu samazināties neto procentu ienākumu rādītāji, ņemot vērā tirgus vērtības izmaiņas (un attiecīgi spēja ģenerēt kapitālu).

4.2.3 IRRBB pārvaldības stratēģija

Iestādes IRRBB stratēģijai, tostarp vēlmei uzņemties IRRBB un IRRBB mazināšanai, būtu jābūt daļai no vispārējās stratēģijas, jo īpaši stratēģiskajiem mērķiem un riska mērķiem, kas vadības struktūrai ir jāapstiprina saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 88. panta 1. punkta pirmās daļas

• a) apakšpunktu.

Iestādes vēlme uzņemties IRRBB būtu jāizsaka kā svārstīgu procentu likmju pieļaujamā ietekme uz abiem IRRBB rādītājiem, un tai būtu jāatspoguļojas noteiktajos ierobežojumos. Iestādēm ar būtiskiem starpības riska, bāzes riska vai izvēles iespēju riska darījumiem būtu jānosaka sava vēlme uzņemties risku attiecībā uz katru no šiem būtiskajiem IRRBB paveidiem.

Vispārējā IRRBB stratēģijā būtu jāietver arī lēmums par to, cik lielā mērā darījumdarbības modelis ir balstīts uz neto procentu ienākumu radīšanu, “izmantojot ienesīguma līkni”, proti, finansējot aktīvus, kuriem ir salīdzinoši ilgs pārcenošanas termiņu, ar saistībām, kurām ir salīdzinoši īss pārcenošanas termiņš. Ja darījumdarbības modelis lielā mērā ir balstīts uz šo neto procentu ienākumu avotu, vadības struktūrai būtu jāizskaidro sava IRRBB stratēģija un tas, kā tā plāno pārdzīvot periodus, kuros ienesīguma līkne ir taisna vai pretēja.

Iestādēm būtu pienācīgi jāizvērtē ierosinājumi izmantot jaunus produktus, veikt jaunas darbības vai īstenot jaunas riska uzņemšanās vai ierobežošanas stratēģijas pirms to iegādes vai īstenošanas, lai nodrošinātu, ka ir identificēti pareizai un efektīvai produkta vai darbības IRRBB pārvaldībai nepieciešamie resursi, ka ierosinātās darbības atbilst iestādes vispārējai vēlmei uzņemties risku un ka ir ieviestas atbilstošas procedūras ierosinātā produkta vai darbības riska identificēšanai, novērtēšanai, uzraudzībai un kontrolei. Būtu jānodrošina, ka jauno produktu un darbību IRRBB iezīmes ir labi izprastas.

Iestādēm, kuras IRRBB mazināšanai izmanto atvasinātos instrumentus, būtu jābūt nepieciešamajām zināšanām un pieredzei. Katrai iestādei būtu jāpierāda, ka tā izprot sekas, ko rada riska ierobežošana ar procentu likmju atvasinātajiem instrumentiem.

Iestādēm, kuras kā ievaddatus IRRBB novērtēšanai izmanto klientu uzvedības modeļus, būtu jābūt nepieciešamajām zināšanām un pieredzei. Katrai iestādei būtu jāspēj pierādīt, ka tā saprot, kādas sekas rada klientu bāzes uzvedības modelēšana.

Pieņemot lēmumus par riska ierobežošanas darbībām, iestādēm būtu jāapzinās grāmatvedības politikas ietekme, taču izvēlētā grāmatvedības metode nedrīkstētu noteikt riska pārvaldības pieeju.

Iestādēm, kuras veic konsolidāciju, būtu jānodrošina, ka IRRBB iekšējās pārvaldības kārtība un procesi ir konsekventi un cieši integrēti gan konsolidēti, gan subkonsolidēti.

4.2.4 IRRBB pārvaldības sistēma un atbildība

Ņemot vērā iekšējās pārvaldības kārtību, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 74. un 88. pantu, iestādēm saistībā ar IRRBB būtu jānodrošina, ka:

• (a) to vadības struktūra uzņemas galīgo atbildību par to, lai tiktu pārraudzīta IRRBB pārvaldības sistēma un sistēma, kas attiecas uz iestādes vēlmi uzņemties risku, kā arī iekšējā kapitāla summas, veidi un sadale, lai pienācīgi segtu attiecīgos riskus. Vadības struktūrai būtu jānosaka iestādes vispārējā IRRBB stratēģija un jāapstiprina attiecīgā politika un procesi. Tomēr vadības struktūra, ievērojot turpmāk 42. punktā minētos nosacījumus, var IRRBB pārvaldību un uzraudzību deleģēt augstākajai vadībai, ekspertiem vai aktīvu un pasīvu pārvaldības komitejai.
• (b) tās ir izveidojušas IRRBB pārvaldības sistēmu, kurā ir noteiktas skaidras atbildības jomas un kuru veido ierobežojumu sistēma, politika, procesi un iekšējās kontroles mehānismi, tostarp regulāras neatkarīgas sistēmas efektivitātes pārbaudes un izvērtējumi.
• (c) minētā kārtība, procesi un mehānismi, kas ir paredzēti IRRBB novērtēšanai, ir vispusīgi un samērīgi ar to risku veidu, mērogu un sarežģītību, kas ir saistīti ar attiecīgo darījumdarbības modeli un iestādes darbību.

Vadības struktūrai jo īpaši būtu jāatbild par turpmāko:

• (a) izpratne par IRRBB darījumu būtību un līmeni. Vadības struktūrai būtu jānodrošina, ka saistībā ar iestādes darījumdarbības stratēģijām pastāv skaidri norādījumi par iestādes vēlmi uzņemties IRRBB.
• (b) nodrošināšana, ka tiek veiktas atbilstošas darbības, lai identificētu, novērtētu, uzraudzītu un kontrolētu IRRBB, ievērojot apstiprinātās stratēģijas un politikas. Šajā sakarībā vadības struktūra vai tās pārstāvji atbild par to, lai:
• i. tiktu noteikti atbilstoši IRRBB ierobežojumi, tostarp konkrētas procedūras un izņēmumiem nepieciešamās atļaujas, kā arī nodrošināta atbilstība minētajiem ierobežojumiem;
• ii. tiktu izveidotas sistēmas un noteikti standarti IRRBB novērtēšanai, pozīciju vērtības noteikšanai un rezultātu novērtēšanai, tostarp procedūras procentu likmju satricinājumu, parametru un spriedzes scenāriju, kā arī galveno iestādes IRRBB analīzes pamatā esošo pieņēmumu aktualizēšanai;
• iii. tiktu noteikts vispusīgs IRRBB ziņošanas un pārskatīšanas process, un
• iv. tiktu noteikti efektīvi iekšējās kontroles mehānismi un izveidotas vadības informācijas sistēmas (VIS).
• (c) būtisku riska ierobežošanas vai riska uzņemšanās iniciatīvu apstiprināšana pirms to īstenošanas. Pozīcijas, kas ir saistītas ar iekšēju riska pārvedumu starp tirdzniecības portfeli un netirdzniecības portfeli, būtu pienācīgi jādokumentē.
• (d) IRRBB pārvaldības politiku, procedūru un ierobežojumu apstiprināšanas, īstenošanas un pārskatīšanas pārraudzība. Par iestādes IRRBB darījumu līmeni un izmaiņām būtu regulāri jāinformē vadības struktūra (vismaz reizi ceturksnī).
• (e) nodrošināšana, ka IRRBB novērtēšanas metožu validācija un attiecīgā modeļa riska novērtēšana ir iekļauta oficiālā politikas procesā, kas būtu jāpārskata un jāapstiprina vadības struktūrai vai tās pārstāvjiem.
• (f) izpratne par pārstāvju darbību IRRBB uzraudzības un kontroles jomā un pārstāvju darbības novērtēšana atbilstoši vadības struktūras apstiprinātajām politikām, pamatojoties uz regulāru savlaicīgas un pietiekami detalizētas informācijas izvērtēšanu.
• (g) izpratne par iestādes IRRBB stratēģijas ietekmi un tās iespējamo saikni ar tirgus, likviditātes, kredīta un operacionālo risku, tomēr neprasot, lai visi vadības struktūras locekļi būtu šīs jomas lietpratēji. Dažu locekļu tehniskajām zināšanām būtu jābūt pietiekamām, lai apšaubītu un apstrīdētu vadības struktūrai adresētos ziņojumus. Iestādei būtu jānosaka, ka vadības struktūras locekļi ir atbildīgi par to, lai augstākā vadība būtu pietiekami kompetenta, lai izprastu IRRBB, un par to, lai IRRBB pārvaldībai tiktu piešķirti pienācīgi resursi.

Iestādēm būtu jābūt noteiktai deleģēšanas kārtībai un procedūrām gadījumiem, kad vadības struktūra kādam deleģē IRRBB pārvaldību vai uzraudzību, tostarp, bet ne tikai:

• (a) vadības struktūrai būtu jāidentificē personas vai komitejas, kurām tiek deleģēti vadības struktūras pienākumi saistībā ar IRRBB politikas un prakses izstrādāšanu, piemēram, augstākā vadība, eksperti vai ALCO, un skaidri jānosaka šo personu vai komiteju mērķi.
• (b) vadības struktūrai būtu jānodrošina, ka IRRBB pārvaldības procesā atbildība ir pienācīgi nodalīta. IRRBB identificēšanas, novērtēšanas, uzraudzības un kontroles struktūrām būtu jābūt skaidri noteiktiem pienākumiem, tām būtu jābūt neatkarīgām no struktūrām, kas uzņemas IRRBB, un tām par IRRBB darījumiem būtu jāziņo tieši vadības struktūrai vai tās pārstāvjiem.
• (c) iestādei būtu jānodrošina, ka vadības struktūras pārstāvjiem ir skaidras pilnvaras attiecībā pret struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par IRRBB uzņemšanos. Būtu jābūt skaidram saziņas kanālam, pa kuru šīm struktūrvienībām tiek nodoti pārstāvju norādījumi.
• (d) vadības struktūrai būtu jānodrošina, ka iestādes struktūra ļauj tās pārstāvjiem pildīt savus pienākumus un atvieglo efektīvu lēmumu pieņemšanu un pārvaldību. Šajā sakarībā ALCO vai ekvivalentai struktūrai būtu jārīko regulāras sanāksmes un tās sastāvā būtu jābūt pārstāvētām visām svarīgākajām nodaļām, kas ir saistītas ar IRRBB. Vadības struktūrai būtu jāveicina IRRBB pārvaldības procesa apspriešana gan starp tās locekļiem un pārstāvjiem, gan starp pārstāvjiem un citām personām iestādē. Visbeidzot vadības struktūrai būtu jānodrošina, ka regulāra saziņa starp riska pārvaldības un stratēģiskās plānošanas jomā strādājošajiem atvieglo no turpmākās darījumdarbības izrietošo risku uzraudzību.

4.2.5 Vēlme uzņemties IRRBB un politikas ierobežojumi

Iestādēm būtu skaidri jāformulē sava vēlme uzņemties IRRBB attiecībā uz IRRBB rādītājiem, un proti:

• (a) iestādēm būtu jāsagatavo skaidri paziņojumi par vēlmi uzņemties risku, ko apstiprina vadības struktūra un ko īsteno, izmantojot visaptverošu sistēmu, kas attiecas uz vēlmi uzņemties risku, proti, politikas un procedūras IRRBB ierobežošanai un kontrolei.
• (b) sistēmā, kas attiecas uz iestādes vēlmi uzņemties risku:
• a. būtu jāparedz deleģētās pilnvaras un jānosaka atbildība un pārskatatbildība par IRRBB pārvaldības lēmumiem, un
• b. būtu jānorāda instrumenti, riska ierobežošanas stratēģijas un riska uzņemšanās iespējas, ko ir atļauts izmantot saistībā ar IRRBB.
• (c) nosakot savu vēlmi uzņemties risku, iestādēm būtu jāņem vērā neto procentu ienākumu riski, kas var rasties, veicot netirdzniecības portfeļa darījumu grāmatvedības uzskaiti. Risks var neaprobežoties tikai ar procentu ienākumiem un izdevumiem: atsevišķi būtu jāņem vērā procentu likmju izmaiņu ietekme uz tādu instrumentu tirgus vērtību, kas atkarībā no izvēlētās grāmatvedības metodes tiek atspoguļoti vai nu peļņas un zaudējumu pārskatā, vai tieši pašu kapitālā (pārējos apvienotajos ienākumos). Iestādēm jo īpaši būtu jāņem vērā ietekme, kas ir saistīta ar patiesajā vērtībā novērtētajos instrumentos iegultajiem izvēles iespējām un kas varētu rasties ilgstošu procentu likmju satricinājumu un spriedzes scenāriju gadījumā. Iestādēm būtu jāņem vērā arī riska ierobežošanai izmantoto procentu likmju atvasināto instrumentu iespējamā ietekme uz peļņas un zaudējumu aprēķinu, ja to efektivitāti ir mazinājušas procentu likmju izmaiņas.

Iestādēm būtu jāievieš ierobežojumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka IRRBB darījumi atbilst attiecīgās iestādes vēlmei uzņemties risku un tās vispārējai IRRBB novērtēšanas pieejai, un proti:

• (a) kopējie riska ierobežojumi, kas skaidri atspoguļo vadības struktūrai pieņemamo IRRBB līmeni, būtu jāpiemēro konsolidēti un, ja nepieciešams, arī atsevišķu radniecīgo iestāžu līmenī.
• (b) ierobežojumi var būt saistīti ar konkrētiem procentu likmju un termiņu struktūru izmaiņu scenārijiem, piemēram, to palielināšanos vai samazināšanos vai ienesīguma līknes formas izmaiņām. Šo ierobežojumu izstrādē izmantotajām procentu likmju izmaiņām būtu jāatspoguļo pietiekami nelabvēlīgas satricinājuma un spriedzes situācijas, ņemot vērā vēsturisko procentu likmju svārstīgumu un to, cik ilgs laiks vadībai ir bijis nepieciešams attiecīgo risku mazināšanai.
• (c) politikas ierobežojumiem būtu jāatbilst iestādes būtībai, lielumam, sarežģītībai un kapitāla pietiekamībai, kā arī tās spējai novērtēt un pārvaldīt riskus.
• (d) atkarībā no iestādes darbības veida un darījumdarbības modeļa atsevišķām struktūrvienībām, portfeļiem, instrumentu veidiem, konkrētiem instrumentiem vai būtiskiem IRRBB paveidiem, piemēram, starpības riskam, bāzes riskam un izvēles iespēju riskam, var noteikt arī apakšierobežojumus.
• (e) būtu jābūt izveidotām atbilstošām sistēmām, ar ko nodrošina, ka pozīcijām, kas pārsniedz vai varētu pārsniegt vadības struktūras vai tās pārstāvju noteiktos ierobežojumus, tiek pievērsta tūlītēja vadības uzmanība un tās tiek nekavējoties eskalētas. Būtu jābūt skaidrai politikai attiecībā uz to, kurš tiks informēts, kā notiks saziņa un kādas atbildes darbības tiks veiktas.
• (f) par riska rādītājiem vismaz reizi ceturksnī būtu jāziņo vadības struktūrai vai tās pārstāvjiem, un ziņojumos aktuālā riska darījumu vērtība būtu jāsalīdzina ar politikas ierobežojumiem.

Būtu jābūt izveidotai atbilstošai sistēmai, lai uzraudzītu tādu riska ierobežošanas stratēģiju attīstību, kuru pamatā ir instrumenti kā atvasinātie instrumenti, un kontrolētu tirgus vērtības riskus attiecībā uz instrumentiem, kas tiek uzskaitīti pēc to patiesās vērtības.

4.2.6 IRRBB politikas, procesi un kontroles

Riska politikas un procesi

Iekšējās kontroles mehānismi

IRRBB IT sistēma un datu kvalitāte

Iekšējo ziņojumu sniegšana

Modeļu pārvaldība