5.7 Uzraudzība

Iestādēm jāuzrauga VSP riski, izmantojot efektīvas iekšējās ziņošanas sistēmas, kas sniedz atbilstošu informāciju un apkopotus datus augstākajai vadībai un vadības struktūrai, piemēram, integrējot VSP riskus regulārajos riska ziņojumos vai informācijas paneļu veidā, kuros ietverti rādītāji, kas atbalsta efektīvu uzraudzību.

Iestādēm būtu pastāvīgi jāuzrauga VSP riski un jānodrošina, ka tās uztur iestādes mēroga pārskatu, kas pienācīgi aptver to darbības veidu, apjomu un sarežģītību, kā arī — attiecībā uz nozīmīgākajiem portfeļiem, kas noteikti, pamatojoties uz būtiskuma novērtējumu, — portfeļa pārskatu par to neaizsargātību pret VSP riskiem. Turklāt iestādēm jāievieš detalizēta un bieža to darījuma partneru, riska darījumu un portfeļu uzraudzība, kuri novērtēti kā būtiski pakļauti VSP riskiem, tostarp iekļaujot VSP risku apsvērumus mazo darījumu partneru kredītriska uzraudzības procesā un vidēja lieluma un lielu darījumu partneru regulārajās kredītu pārskatīšanās un/vai palielinot šo pārskatīšanu biežumu un detalizētību VSP risku dēļ.

Iestādēm būtu jānosaka agrīnās brīdināšanas rādītāji un robežvērtības un jāievieš procedūras brīdinājumu, noviržu un pārkāpumu eskalācijai un korektīvu un/vai seku mazināšanas pasākumu veikšanai ierobežojumu pārsniegšanas gadījumā, tostarp pielāgojot uzņēmējdarbības stratēģiju un riska pārvaldības instrumentus.

Iestādēm jāuzrauga virkne uz nākotni un pagātni vērstu VSP riska parametru un rādītāju. Lielajām iestādēm jāuzrauga vismaz turpmāk minētie rādītāji.

• a) Riska darījumu apmērs un daļa un ienākumi (procenti, maksas un komisijas nauda), kas izriet no darījumu attiecībām ar darījumu partneriem, kuri darbojas nozarēs, kas lielā mērā veicina klimata pārmaiņas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 6. apsvērumu, t. i., nozarēs, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma A līdz H sadaļā un L sadaļā.

Iestādēm jāizmanto pēc iespējas granulārāka nozaru diferenciācija. Jo īpaši granularitātes pakāpei jāļauj iestādēm uzraudzīt riska darījumu apjomu un daļu, kā arī ienākumus, kas izriet no attiecībām ar konkrētiem darījuma partneriem, piemēram, fosilā kurināmā nozares struktūrām un/vai uzņēmumiem, kas izslēgti no Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem¹⁷ .

• b) Portfeļa pielāgošanas rādītāji, kas nozares līmenī parāda, cik lielā mērā riska darījumi un klientu pārvaldītās ražošanas spējas ir vai tiek prognozētas kā (ne - )saskaņotas ar trajektoriju, kas atbilst piemērojamajam klimata jomas tiesiskajam un regulatīvajam mērķim, piemēram, SEG neto nulles emisiju sasniegšanai līdz 2050. gadam, pamatojoties uz pielāgošanas rādītājiem, kas attiecas uz atlasītajām nozarēm, un izmantojot 4.2.3. iedaļas b) punktā aprakstītās metodes.

Iestādēm šie rādītāji jāpapildina ar informāciju, kas saistīta ar nesaskaņotības izraisītās iespējamās finanšu riska ietekmes novērtējumu.

• c) Finansētas SEG emisijas, kas iedalītas atbilstoši 1., 2. un 3. pakāpes emisijām absolūtā vērtībā un attiecīgā gadījumā pēc intensitātes attiecībā pret ražošanas vai ieņēmumu vienībām, sadalītas pa nozarēm, izmantojot pēc iespējas detalizētāku nozaru diferencēšanu un vismaz attiecībā uz atsevišķām nozarēm, kas noteiktas, pamatojoties uz būtiskuma novērtējumu.

Iestādēm jāpapildina šie rādītāji ar kvalitatīvu vai kvantitatīvu informāciju un kritērijiem, kas palīdz interpretēt to attīstību laika gaitā, tostarp, piemēram, īslaicīgu pieaugumu, kas saistīts ar pārejas posma finansējuma sniegšanu darījuma partneriem, kuri rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī jānosaka emisiju izmaiņu pamatā esošie faktori.

Tādu metodoloģiju vai datubāzu piemēri, kas var palīdzēt iestādēm šo rādītāju aprēķinos, ir Globālais SEG uzskaites un ziņošanas standarts finanšu nozarei, ko izstrādājusi Partnerība oglekļa uzskaites finanšu jomā, un oglekļa informācijas atklāšanas projekts.

• d) Progresa līmenis, kas sasniegts, īstenojot galvenās finansēšanas stratēģijas, ko iestāde noteikusi, lai nodrošinātu savu noturību pret VSP riskiem un gatavību pārejai uz ilgtspējīgāku tautsaimniecību, piemēram, uzraugot finanšu plūsmas uz finanšu aktīviem vai darījumu partneriem, kuriem ir kopīgs īpašību kopums, kas attiecas uz iestādes mērķiem vai vēlmi uzņemties risku saistībā ar VSP riskiem.
• e) Klientu iesaistes rādītāji, kas sniedz informāciju par:
• i. to darījumu partneru procentuāl o daļu, kuriem ir veikts VSP risku novērtējums, arī attiecībā uz to pārejas stratēģijām un, ja tādi ir pieejami, pārejas plāniem un to atbilstību iestādes mērķiem, norādot izvēlēto nozaru, produktu un uzņēmējdarbības virzienu darbības jomu, uz kurām attiecas šie novērtējumi;
• ii. šādas iesaistīšanās rezultātus un iznākumus, piemēram, pozitīvus (vai jebkuras šīs kategorijas apakškategorijas) vai negatīvus (vai jebkuras šīs kategorijas apakškategorijas) novērtējumus par šo darījumu partneru spēju pielāgoties un noturību pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku, pielāgošanas progresu attiecībā pret iestādes mērķiem un uzdevumiem un iestādes veiktajiem turpmākiem pasākumiem.
• f) Ar nekustamo īpašumu nodrošināto portfeļu sadalījums pēc nodrošinājuma energoefektivitātes līmeņa.
• g) Zemu oglekļa emisiju energoapgādes tehnoloģiju finansēšanas attiecība pret fosilā kurināmā enerģijas piegādes tehnoloģiju finansēšanu.
• h) Videi ilgtspējīgu riska darījumu, ar kuriem finansē darbības, kas veicina vai ļauj sasniegt vides mērķi – mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 9. panta a) punktā¹⁸ – , attiecīb a pret SEG intensīviem riska darījumiem.
• i) Fiziskā riska līmeņi, kuriem iestāde ir pakļauta, un to ietekme uz finanšu riskiem, ņemot vērā vairākus scenārijus un visus apdraudējumus, kas attiecas uz iestādes darbību, papildinot tos ar informāciju par progresu, kas panākts, īstenojot riska mazināšanas pasākumus.
• j) Koncentrācijas riska rādītāji, kas saistīti ar fiziska riska virzītājspēkiem (piemēram, riska darījumu un/vai nodrošinājuma mērīšana augsta plūdu riska zonās, ūdens spriedzes vai meža ugunsgrēku riska zonās) un pārejas riska virzītājspēkiem (piemēram, riska darījumi nozarēs ar paaugstinātiem pārejas riskiem), izmantojot pietiekami detalizētu riska darījumu ģeogrāfisko sadalījumu.
• k) Vēsturisko zaudējumu summa, kas saistīta ar VSP riskiem, un, pamatojoties uz scenāriju veidu metodēm, uz nākotni vērsta( - s) aplēse( - s) par riskam pakļautajiem riska darījumiem un iespējamiem turpmākiem finanšu zaudējumiem, kas saistīti ar VSP riskiem.
• l) Ar VSP saistītā reputācijas riska izsekošanas mērs, kas aptver to, kā regulējums, komunikācija, saistības vai publiskas domstarpības par pašreizējām un turpmākām ar uzņēmējdarbību saistītām darbībām tieši vai netieši ietekmē iestādi, ņemot vērā mijiedarbību ar operacionālo risku un stratēģiskajiem un uzņēmējdarbības modeļa riskiem, piemēram, uzņēmējdarbības iespēju vai stratēģisko partnerību zaudēšanu.
• m) Visi ar VSP saistītie tiesāšanās prasījumi, kuros iestāde ir bijusi, ir vai var tikt iesaistīta, pamatojoties uz pieejamo informāciju.
• n) Ar VSP risku saistīto spēju veidošanas statuss, piemēram, to darbinieku procentuālā daļa, kuri ir saņēmuši īpašu apmācību.
• o) Rādītāji, kas saistīti ar faktoriem, kuri nav saistīti ar klimatu, piemēram, portfeļa līmeņa atkarība un ietekme uz ekosistēmas pakalpojumiem vai riska darījumi ar darījuma partneriem, kuriem ir būtiska atkarība vai negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, ņemot vērā gan nozaru, gan ģeogrāfiskās atrašanās vietas informāciju.
• p) Progress attiecībā uz visiem iestādes mērķiem, kas noteikti saistībā ar VSP riskiem un VSP mērķiem, tostarp kā daļa no iestādes plāna, kā minēts 6. iedaļā, vai kā daļa no citām iestādes ilgtspējības saistībām.

¹⁷ Saskaņā ar Klimata etalonu standartu regulas 12. panta 1. punkta d) – g) apakšpunktu un 12. panta 2. punktu.

¹⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.06.2020., 13. lpp.)

SNCI un citām nelielām iestādēm jāuzrauga virkne rādītāju, kas iekļauti saskaņā ar 81. punktu un atlasīti, pamatojoties uz to būtiskuma novērtējuma rezultātiem, un jāveic pasākumi, lai laika gaitā paplašinātu uzraudzīto rādītāju sarakstu.

Iestādēm jābūt skaidrām un labi dokumentētām metodoloģijām attiecībā uz to uzraudzības parametriem un rādītājiem. Ja sākotnēji trūkst rādītāju aprēķināšanai nepieciešamo datu, iestādēm jāveic 26., 27. un 29. punktā izklāstītie pasākumi.