19. Hedging

Aprēķinot IRC , iestādes drīkst kompensēt garās un īsās pozīcijas tikai tad, ja tās attiecas uz pilnīgi identiskiem finanšu instrumentiem.

Diversifikācijas efektu, ko rada garās un īsās pozīcijas, var pieņemt, tikai skaidri modelējot atšķirīgu instrumentu bruto garās un īsās pozīcijas. Iestādēm jebkurā gadījumā jāpierāda, ka diversifikācijas vai nodrošināšanas efekts nav pārvērtēts. Modeļos jo īpaši jāatspoguļo termiņu neatbilstības.

Lai pareizi atspoguļotu bāzes risku, ja tas ir būtisks, jādiferencē saistīto pozīciju novērtēšana IRC nolūkā (piemēram, viena debitora obligācijas un CDS ). Tāpēc IRC novērtējumam, ko iegūtu, izmantojot neto garās un neto īsās pozīcijas, kas atspoguļo līdzīgus, taču ne identiskus bāzes aktīvus, nevajadzētu būt nullei. Ja bāzes risks nav ņemts vērā, iestādēm jāpierāda, ka šis risks ir nebūtisks.

Iestādēm jāatspoguļo garo un īso pozīciju termiņu neatbilstības ietekme uz likviditātes termiņu (piemēram, ja CDS termiņš ir īsāks par bāzes obligācijas termiņu un ja saistību nepildīšana iestājas pēc CDS termiņa), ja to radītie riski ir būtiski. Tāpēc iestādei jāspēj aprēķināt peļņa un zaudējumi, ņemot vērā garo un īso pozīciju termiņu iespējamo neatbilstību radīto ietekmi. Iestādei jāspēj pierādīt vismaz to, ka iepriekš minētais risks ir nebūtisks, pretējā gadījumā šis risks attiecīgi jāmodelē.