5.8 Uzdevumu sadalīšana starp kompetentajām iestādēm

Konsolidētās uzraudzības iestāde un piederības valsts un uzņēmējas valsts kompetentās iestādes nodrošina, ka uzraudzības iestāžu kolēģijas darbības sistēma ne vien ļauj sadalīt, bet arī lietderīgi un efektīvi sadala uzdevumus starp visām kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas ļoti nozīmīgas filiāles uzraudzībā atbilstoši šīm pamatnostādnēm.

Šajā nolūkā konsolidētās uzraudzības iestāde vai piederības valsts kompetentā iestāde regulāri novērtē, vai uzdevumi starp kompetentajām iestādēm ir sadalīti lietderīgi un efektīvi tā, ka tas ļauj uzraudzīt ļoti nozīmīgu filiāli atbilstoši šīm pamatnostādnēm, un, ja tā nav, ierosina uzlabojumus uzraudzības iestāžu kolēģijas darbības sistēmā, veicot grozījumus rakstiskajos noteikumos vai kolēģijas SEP .

Uzdevumu sadales mehānisms, kas ieviests uzraudzības iestāžu kolēģijas darbības sistēmā, ir uzskatāms par lietderīgu un efektīvu, ja ar to tiek sasniegti šādi mērķi:

• a. tas novērš uzdevumu nevajadzīgu dublēšanos, optimizē uzraudzības resursus, izmanto visu pieejamo informāciju un pieredzi, kā arī samazina nevajadzīgo slogu uzraudzītajām iestādēm;
• b. tas ataino uzraudzības pieredzi tehnisko prasmju ziņā vai saistībā ar zināšanām par vietējo tirgu, nodrošinot, ka katra kompetentā iestāde veic tos uzdevumus, kurus tā var veikt vislabāk;
• c. tas atspoguļo veidu, kādā ir organizēta uzraudzītā iestāde, kas darbojas pārrobežu režīmā ar ļoti nozīmīgu filiāļu starpniecību, un tas ir samērīgs ar attiecīgās uzraudzītās iestādes veidu, mērogu un sarežģītību;
• d. tas ir labi piemērots iestādes uzraudzīšanai, ņemot vērā tās vadības organizāciju (t. i., centralizēta/decentralizēta) un uzņēmējdarbības virzienu organizāciju.

Konsolidētās uzraudzības iestāde un piederības valsts un uzņēmējas valsts kompetentās iestādes vienojas par uzdevumu sadales nosacījumiem un tos pienācīgi atspoguļo kolēģijas rakstiskajā saskaņošanas un sadarbības kārtībā. Uzraudzības iestāžu kolēģijai ir jābūt pienācīgi informētai par to, ka pastāv sadales kārtība, un attiecīgā gadījumā — par to, kāds ir tās iznākums.

Ja kompetentajām iestādēm ir atšķirīgs viedoklis par uzdevumu sadales mehānismu un vienošanās netiek panākta, tās iesniedz EBI pieprasījumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) punktā, kā arī visu informāciju, kas vajadzīga EBI, lai tā varētu paust atzinumu par strīdīgajiem jautājumiem un palīdzēt iestādēm izdarīt kopīgu secinājumu. Visas iesaistītās kompetentās iestādes ņem vērā EBI atzinumu un attiecīgi atrisina minēto jautājumu.

N osacījumos, kas minēti 79. punktā, izklāsta vismaz šādus aspektus:

• a. katrai kompetentajai iestādei noteiktie īpašie uzdevumi;
• b. attiecīgais piemērojamais tiesiskais regulējums;
• c. iesaistīto kompetento iestāžu uzdevumi un pienākumi, pamatojoties uz vienošanos par uzdevumu sadalījumu, jo īpaši tad, ja uzdevumu sadalījums atšķiras no uzdevumu sadalījuma atbilstoši Regulai (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvai 2013/36/ES;
• d. tās informācijas veids, ar ko kompetentajām iestādēm ir jāapmainās, lai tās varētu veikt savus uzdevumus;
• e. informācijas, ar ko jāapmainās, valoda, sniegšanas biežums un līdzekļi/forma;
• f. standarti, atbilstoši kuriem ir jāveic uzdevumi;
• g. iespējamā atgriezeniskā saite, padomi vai norādījumi, ko kompetentās iestādes sniedz cita citai;
• h. darba metodes, kas jāizmanto;
• i. piekļuve dokumentiem, kurus sagatavo pēc piešķirtā uzdevuma pabeigšanas;
• j. piešķirto uzdevumu izpildes laika grafiks;
• k. noteikumi, atbilstoši kuriem kompetentā iestāde, kurai ir piešķirts uzdevums, ziņo uzraudzības iestāžu kolēģijai;
• l. noteikumi, atbilstoši kuriem var pārtraukt veikt piešķirto uzdevumu pirms termiņa beigām.

Konsolidētās uzraudzības iestāde un piederības valsts un uzņēmējas valsts kompetentās iestādes informē iestādi un ļoti nozīmīgo filiāli par uzdevumu sadalījumu atbilstoši uzraudzības iestāžu kolēģijas saziņas sistēmai.

Lai īstenotu lietderīgāko uzdevumu sadali, konsolidētās uzraudzības iestāde un piederības valsts un uzņēmējas valsts kompetentās iestādes pārbauda uzdevumu sadales tiesisko un operatīvo pamatojumu, ja to ļauj ES vai valsts tiesību akti, lai noteiktu to par uzdevumu sadales mehānismu. Deleģējuma tiesiskā un operatīvā pamatojuma pārbaudi veic brīvprātīgi un atbilstoši uzdevumam, neskarot valsts iestādēm vai Savienības iestādēm piešķirto kompetenci un pienākumus.

Brīvprātīgai uzdevumu deleģēšanai ir jāatbilst ES un valsts tiesību aktiem, kā arī tā ir pilnībā jāapstiprina iesaistītajā m iestādēm vismaz attiecībā uz 81. punktā minētajiem elementiem un citiem elementiem, kas nepieciešami, lai noteiktu tiesiski drošu un pilnīgi piemērojamu uzdevumu sadales mehānismu.

Konsolidētās uzraudzības iestāde un piederības valsts un uzņēmējas valsts kompetentās iestādes, kas iesaistītas ļoti nozīmīgas filiāles uzraudzībā, izstrādā labāko iespējamo uzdevumu sadalījumu uzraudzības iestāžu kolēģijas sistēmā atbilstoši iepriekšējiem punktiem, pat ja — un jo īpaši tad, ja — attiecīgā deleģēšana nav uzskatāma par tiesiski un praktiski pamatotu.