6.2 Model development in LGD estimation

Iestādēm ir jāidentificē un jāanalizē potenciālie risku raksturojošie rādītāji, kas ir būtiski to īpašajos apstākļos un riska darījumu veida, uz ko attiecas reitingu sistēma, konkrētajiem raksturlielumiem. Iestāžu analizētajiem potenciālajiem risku raksturojošajiem rādītājiem jo īpaši ir jābūt šādiem:

• (a) ar darījumu saistītie riska raksturlielumi, tostarp produkta veids, nodrošinājuma veids, nodrošinājuma ģeogrāfiskā atrašanās vieta, nefondētā kredītaizsardzība, prioritātes pakāpe, aizdevuma un vērtības attiecība (LtV) , riska darījuma lielums, sezonalitāte un atgūšanas procedūras;
• (b) ar parādnieku saistītie riska raksturlielumi, tostarp, ja attiecināms, tā lielums, kapitāla struktūra, ģeogrāfiskais apgabals, rūpniecības nozare un uzņēmējdarbības virziens;
• (c) ar iestādi saistītie apstākļi, tostarp iekšējā organizācija un iekšējā pārvaldība, būtiskie notikumi, piemēram, apvienošana, un īpašu struktūru esamība grupas ietvaros, kas nodarbojas ar atgūšanu;
• (d) ārējie apstākļi, tostarp procentu likmes, tiesību sistēma un citi apstākļi, kas ietekmē atgūšanas procesa paredzamo ilgumu.

Iestādēm ir jāanalizē risku raksturojošie rādītāji ne tikai saistību neizpildes brīdī, bet arī vismaz iepriekšējā gadā pirms saistību neizpildes. Iestādēm ir jāizmanto tādi atsauces dati attiecībā uz risku raksturojošajiem rādītājiem, kas ir reprezentatīvi attiecībā uz risku raksturojošā rādītāja realizēšanos iepriekšējā gadā pirms saistību neizpildes. Izvēloties atbilstošu atsauces datumu risku raksturojošam rādītājam, iestādēm ir jāņem vērā tā mainīgums laika gaitā. Iestādēm ir jāpiemēro šīs prasības arī attiecībā uz nodrošinājuma novērtējuma atsauces datumu; nodrošinājuma vērtība atsauces datumā nedrīkst atspoguļot ietekmi, ko rada riska darījuma kredīta kvalitātes samazināšanās īsi pirms saistību neizpildes.

Iestādēm ir jānosaka vai jāaprēķina risku raksturojošie rādītāji LGD aplēšu piemērošanā tāpat, kā tās šos rādītājus nosaka vai aprēķina, aplēšot LGD .

6.2.2 Nodrošinājumu atbilstība

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 170. pantu un 181. panta 1. punkta f) apakšpunktu iestādes LGD aplēsēs var ņemt vērā jebkura veida nodrošinājuma esamību, kuram tās ir noteikušas tādas iekšējas prasības attiecībā uz nodrošinājuma pārvaldību, juridisko noteiktību un riska pārvaldību, kas kopumā atbilst minētās regulas Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 3. iedaļā noteiktajām prasībām. Attiecībā uz nodrošinājuma veidiem, kas nav norādīti minētās regulas Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā, iestādes var izmantot šos nodrošinājuma veidus LGD aplēsēs, ja to politikas un procedūras, kas saistītas ar iekšējām prasībām minētā nodrošinājuma novērtēšanai un juridiskajai noteiktībai, atbilst attiecīgajam nodrošinājuma veidam.

Ciktāl LGD aplēsēs tiek ņemta vērā nefondētās kredītaizsardzības esamība, iestādēm ir jāizstrādā kritēriji un metodika, lai varētu atzīt un iekļaut LGD aplēsēs šādu aizsardzību galvojumu un kredītu atvasināto instrumentu veidā atbilstoši RTS par IRB novērtējuma metodiku 60. pantā minētajiem kritērijiem.

Kā risku raksturojošs rādītājs vai segmentācijas kritērijs iestādēm ir jāņem vērā informācija par visiem galvenajiem nodrošinājuma veidiem, ko izmanto LGD modeļa piemērošanas jomā. Iestādēm iekšējās politikās ir skaidri jādefinē galvenais un pārējie nodrošinājuma veidi, ko izmanto tādiem riska darījumiem, uz kuriem attiecas reitingu sistēma, un tām ir jānodrošina, lai tādā mērā, kādā LGD aplēsēs tiek ņemta vērā nodrošinājuma esība, politikas attiecībā uz šāda veida nodrošinājumu pārvaldību atbilstu Regulas (ES) Nr. 575/2013 181. panta 1. punkta

• f) apakšpunkta prasībai. Iestādēm ir jānosaka galvenie nodrošinājuma veidi tā, lai naudas plūsmas no pārējiem nodrošinājuma veidiem būtiski neietekmētu aplēses par atgūtajām summām, kas realizētas, neizmantojot nodrošinājumus.

Nodrošinājumus, kas neatbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 181. panta 1. punkta f) apakšpunkta prasībai, nedrīkst kā risku raksturojošus rādītājus iekļaut LGD aplēsē, un naudas plūsmas no šādiem nodrošinājumiem ir jāapstrādā tā, it kā tās būtu saņemtas, neizmantojot nodrošinājumus. Neatkarīgi no šīs apstrādes LGD aplēsē, iestādēm ir jāvāc informācija par to naudas plūsmu avotu, kas saistītas ar šiem nodrošinājumiem, un jāpiesaista tie kā tādi, kas attiecas uz minētajiem nodrošinājumiem. Iestādēm ir regulāri jāuzrauga šādu naudas plūsmu līmeņi, kā arī pakāpe, kādā izmanto attiecīgos nodrošinājuma veidus. Ja nepieciešams, iestādēm ir jāveic atbilstošas korekcijas, lai novērstu jebkuru neobjektivitāti LGD aplēsēs.

6.2.3 Nodrošinājumu iekļaušana LGD aplēsēs

Lai varētu aplēst LGD , iestādes var sagrupēt tos nodrošinājuma veidus, kas ir viendabīgi attiecībā uz atgūšanas modeļiem, par pamatu ņemot vidējo piedziņas procesa laiku un atgūšanas rādītājus attiecībā uz šiem nodrošinājuma veidiem.

Pieejai, ko iestādes izstrādā, lai iekļautu nodrošinājumu ietekmi LGD aplēsēs, ir jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:

• (a) iestādēm ir jānovērš neobjektivitāte, kas var rasties, iekļaujot atgūto summu aplēsēs ar nodrošinājuma realizāciju saistītās naudas plūsmas, kas realizētas, neizmantojot nodrošinājumus, un otrādi;
• (b) ja iestādes atsevišķi aplēš atgūšanas rādītājus attiecībā uz konkrētiem nodrošinājuma veidiem, tām ir jānovērš neobjektivitāte, kas var rasties, iekļaujot novērojumus aplēses izlasē, gadījumos, kad riska darījumu nodrošina tikai par daļu no nodrošinājuma vērtības. Šim nolūkam iestādēm ir jāveic pamatoti pasākumi, lai iegūtu datus par nodrošinājuma kopējo vērtību un tā kopējo pārdošanas cenu, un jāiekļauj šī informācija aplēsēs, ja tā ir pieejama;
• (c) ja iestādes atsevišķi aplēš atgūšanas rādītājus konkrētiem nodrošinājuma veidiem, tām ir jāatzīst un jāiekļauj šajās aplēsēs arī tiešās izmaksas, kas saistītas ar piedziņu, par katru šādu konkrētu nodrošinājuma veidu atsevišķi;
• (d) ja iestādes atsevišķi aplēš atgūšanas rādītājus konkrētiem nodrošinājuma veidiem, tām ir jāiekļauj šajās aplēsēs visas atgūtās summas, kas realizētas no konkrētā nodrošinājuma veida, tostarp tās, kas realizētas attiecībā uz riska darījumiem, gadījumos, kad nodrošinājuma realizācija ir pabeigta, bet vispārējais atgūšanas process vēl nav slēgts;
• (e) ja viens un tas pats nodrošinājums attiecas uz vairākiem riska darījumiem, iestādēm ir jāizstrādā atbilstoša piesaistes metodika, lai novērstu nodrošinājumu dubultu uzskaiti; piesaistes metodikai ir jāatbilst gan LGD aplēšanai, gan LGD aplēšu piemērošanai, kā arī metodikai, ko izmanto grāmatvedības uzskaites nolūkā;
• (f) aplēses nedrīkst būt balstītas tikai uz nodrošinājuma aplēsto tirgus vērtību, un tajās ir jāņem vērā arī realizētās atgūtās summas no iepriekšējām likvidācijām un iespējamība, ka iestāde nespēj iegūt kontroli un likvidēt nodrošinājumu. Šim nolūkam iestādēm aplēsēs ir jāņem vērā tie vēsturiskie novērojumi, kad nodrošinājumu nevarēja realizēt vai kad atgūšanas process bija ilgāks par gaidīto, jo nebija iespējams vai bija grūti iegūt kontroli vai likvidēt nodrošinājumu. Ja iestādes aplēš atgūšanas rādītājus saistībā ar konkrētiem nodrošinājuma veidiem, tām ir jāņem vērā laiks starp saistību neizpildes brīdi un brīdi, kad naudas plūsmas, kas saistītas ar šādu nodrošinājuma veidu piedziņu, tiek saņemtas, un tām ir jāiekļauj aplēsēs minētie novērojumi gadījumos, kad nodrošinājums netika realizēts tādēļ, ka nebija iespējams iegūt kontroli;
• (g) aplēsēs ir jāņem vērā iespējamā nodrošinājuma vērtības samazināšanās laikā no LGD aplēšanas brīža līdz to iespējamai atgūšanai, jo īpaši samazinājumi, kas izriet no izmaiņām tirgus situācijā, nodrošinājuma stāvokļa un vecuma un, ja attiecināms, valūtas kursa svārstībām. Ja iestādes konstatē nodrošinājumu vērtības samazināšanos un šie samazinājumi jau ir ņemti vērā konstatētajās atgūtajās summās, nav jāveic nekādas papildu korekcijas LGD aplēsēs, pamatojoties uz šiem novērojumiem. Ja iespējamā nodrošinājumu vērtības samazināšanās nav ņemta vērā vēsturiskajos novērojumos vai iestāde nākotnē prognozē turpmāku, varbūt pat vēl smagāku samazināšanos, tā ir jāiekļauj LGD aplēšu kvantitatīvajā izteiksmē, veicot atbilstošas korekcijas, kuru pamatā ir nākotnes prognozes. Tomēr LGD aplēses nav jākoriģē, lai ņemtu vērā jebkādu potenciālu nodrošinājuma vērtības palielināšanos;
• (h) aplēsēs ir piesardzīgi jāņem vērā savstarpējā atkarība starp parādnieka risku un risku, ka samazināsies nodrošinājuma vērtība, kā arī nodrošinājuma likvidācijas izmaksas. 6.2.4 Darījumu kategoriju vai portfeļu viendabīgums

Lai izpildītu prasību, kas noteikta RTS par IRB novērtējuma metodiku 38. pantā, iestādēm ir jānovērtē to riska darījumu viendabīgums, kas iedalīti tajās pašās kategorijās vai portfeļos, pamatojoties uz datiem RDS , un tām jo īpaši ir jānodrošina, ka kategorijas tiek definētas tā, lai atsevišķas kategorijas būtu pietiekami viendabīgas attiecībā uz zaudējumu raksturlielumiem.