4.2 Kapitāla identificēšana, aprēķināšana un piešķiršana

Izvērtējot iekšējā kapitāla summas, veidus un sadali saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 73. pantu, iestādēm IRRBB ieguldījums kopējā iekšējā kapitāla novērtējumā ir jābalsta uz iestādes iekšējo mērīšanas sistēmu izvaddatiem, ņemot vērā galvenos pieņēmumus un riska ierobežojumus. Kopējam kapitāla līmenim ir jābūt atbilstošam gan iestādes faktiskajam izmērītajam riska līmenim (tostarp attiecībā uz IRRBB ), gan tās vēlmei uzņemties risku, un tas pienācīgi jādokumentē tās ziņojumā par iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu ( ICAAP ziņojums).

Iestādēm ir jāpierāda, ka to iekšējais kapitāls ir atbilstošs IRRBB līmenim, ņemot vērā iekšējā kapitāla ietekmi uz iespējamajām iestādes ekonomiskās vērtības, kā arī nākotnes peļņas izmaiņām, kuras radītu procentu likmes izmaiņas. No iestādēm netiek prasīta iekšējā kapitāla divkārša uzskaite EV un peļņas rādītājiem.

Iestādēm savā ICAAP analīzē par IRRBB nepieciešamā iekšējā kapitāla apmēru ir jāapsver:

• (a) iekšējais kapitāls, kas paredzēts ekonomiskās vērtības riskam, kas varētu rasties no nelabvēlīgām procentu likmes izmaiņām; un
• (b) iekšējā kapitāla vajadzības, kas izriet no likmes izmaiņu ietekmes uz nākotnes peļņas izredzēm, un izrietošās sekas uz iekšējā kapitāla rezerves līmeņiem.

Iestādēm nav jāpaļaujas tikai uz uzraudzības veiktajiem kapitāla pietiekamības izvērtējumiem IRRBB vajadzībām vai uz uzraudzības izlecošo vērtību pārbaudes iznākumu (sk. 4.5. iedaļu), bet ir jāizstrādā un jāizmanto pašām sava kapitāla piešķiršanas metodika, kas pamatojas uz to vēlmi uzņemties risku, riska pakāpi un riska pārvaldības politiku. Nosakot attiecīgo kapitāla līmeni, iestādēm ir jāapsver gan nepieciešamā kapitāla summa, gan tā kvalitāte.

Kapitāla pietiekamības novērtējumos IRRBB vajadzībām ir jāņem vērā:

• (a) IRRBB riska darījumu iekšējo ierobežojumu izmēri un termiņš, kā arī tas, vai šie ierobežojumi tiek sasniegti kapitāla aprēķinu brīdī;
• (b) atklāto pozīciju, kas ir paredzētas nākotnes procentu likmju līmeņa iekšējo gaidu izmantošanai, riska ierobežošanas paredzamās izmaksas;
• (c) IRRBB iekšējo rādītāju jutīgums pret svarīgiem vai neprecīziem modelēšanas pieņēmumiem;
• (d) satricinājuma un stresa scenāriju ietekme uz pozīcijām, kas cenotas ar dažādiem procentu likmes indeksiem (bāzes risks);
• (e) dažādu valūtu nesaskaņotu pozīciju ietekme uz ekonomisko vērtību un peļņu (ieskaitot ietekmi uz patieso vērtību ar citu pārējo apvienoto ienākumu ( FVOCI ) portfeļa starpniecību);
• (f) iegulto zaudējumu un iegulto ieguvumu ietekme;
• (g) kapitāla sadale attiecībā pret riskiem grupas prudenciālajā konsolidācijas perimetrā ietilpstošām juridiskajām personām, papildus konsolidētai kopējā kapitāla pietiekamībai;
• (h) pamatā esošā riska izraisītāji; un
• (i) apstākļi, kuros risks var materializēties.

IRRBB kapitāla pietiekamības iznākumi ir jāņem vērā iestādes ICAAP , un tie tālāk jāizmanto ar darījumu līnijām saistītajos kapitāla novērtējumos.

Lai kalibrētu IRRBB vajadzībām turētā iekšējā kapitāla summu, iestādēm ir jāizmanto mērīšanas sistēmas un noteikti procentu likmes satricinājuma un stresa scenāriji, kas pielāgoti iestādes riska profilam nolūkā kvantitatīvi izteikt iespējamo IRRBB ietekmes mērogu nelabvēlīgos apstākļos.

Iestādēm, kas izmanto ekonomiskā kapitāla modeļus, ir jānodrošina, ka iekšējā kapitāla piešķiršana IRRBB vajadzībām tiek pienācīgi ņemta vērā kopējā ekonomiskā kapitāla sadalē, ka tiek dokumentēti pieņēmumi par dažādošanu un ka to uzticamība un stabilitāte tiek pārbaudīta, izmantojot vēsturiskus datus, kas atbilst konkrētajai iestādei un tirgiem, kuros tā darbojas. Ekonomiskā kapitāla izmaksas var tikt piešķirtas atpakaļ darījumdarbības vienībām un produktiem, lai nodrošinātu, ka darījumdarbības vienību vai produktu pamatā esošās kopējās izmaksas pareizi saprot tie, kuri ir atbildīgi par to pārvaldību.

Apsverot, vai attiecībā uz IRRBB ir jāveic iekšējā kapitāla piešķiršana peļņai, iestādēm ir jāņem vērā:

• (a) neto procentu ienākumu relatīvā nozīme kopējos neto ienākumos, un tādēļ ievērojamu atšķirību ietekme uz neto procentu ienākumiem no gada uz gadu;
• (b) faktiskie neto procentu ieņēmumu līmeņi, kas jāsasniedz saskaņā ar dažādiem scenārijiem (t. i., cik lielā mērā ierobežojumi spēj absorbēt svārstības, kas izriet no procentu likmes pozīcijām un izmaiņām saistību izmaksās);
• (c) faktisko zaudējumu iespējas, kas rodas stresa apstākļos, vai no laicīgām izmaiņām tirgus apstākļos, piem., kur varētu kļūt nepieciešams likvidēt pozīcijas, kas paredzētas kā ilgtermiņa ieguldījumi, lai stabilizētu ienākumus;
• (d) instrumentu, kurus ietekmē procentu likme (ieskaitot procentu likmes atvasinātos instrumentus), relatīvā nozīme netirdzniecības portfelī, atspoguļojot iespējamo ietekmi vai nu peļņas un zaudējumu pārskatā, vai tieši pašu kapitālā (piem., ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos); un
• (e) neto procentu ieņēmumu svārstības, peļņas straumes stiprums un stabilitāte, kā arī ienākumu līmenis, kas nepieciešams parastās darījumdarbības radīšanai un uzturēšanai. Iestādēm ar augstu IRRBB līmeni, kas ticamā tirgus scenāriju diapazonā varētu novest pie zaudējumiem, normālas dividenžu sadales ierobežojumiem vai darījumdarbības samazināšanās, ir jānodrošina, ka to kapitāls ir pietiekams šo scenāriju nelabvēlīgas ietekmes pārvarēšanai.

Iestādēm ir jāapsver iekšējā kapitāla rezerves pielāgojumi, ja stresa pārbaudes rezultāti norāda uz samazinātu ienākumu iespēju (un tādēļ samazinās kapitāla radīšanas spēja) saskaņā ar stresa scenārijiem.