5.4.1 Ieņēmumus nenesošu riska darījumu raksturlielumi

Kredītiestādēm savā uzskaitē rūpīgi jāuzrauga ieņēmumus nenesošu riska darījumu un pārskatītu riska darījumu relatīvais un absolūtais līmenis, kā arī pārņemtie aktīvi (vai citi aktīvi, kas izriet no ieņēmumus nenesošu riska darījumu darbībām) un agrīnie parādi.

Kredītiestādēm jāveic šādas uzraudzības darbības darījumu/aizņēmēju līmenī, kā arī portfeļu vai apakšportfeļu līmenī, attiecīgi ņemot vērā tādus aspektus kā uzņēmējdarbības virziens, aizņēmēju segments, ģeogrāfiskais apgabals, produkti, koncentrācijas risks, nodrošinājuma līmenis un sniegtā nodrošinājuma veids, un parādu apkalpošanas spējas.

Kredītiestādēm jāpārrauga ieņēmumus nenesošu riska darījumu vērtības samazināšanās līmenis, lai vadības struktūrai būtu pieejama visaptveroša informācija par segumu. Analīzē jāiekļauj dati par kopējo līmeni, kā arī par dažādu ieņēmumus nenesošu riska darījumu portfeļu līmeņiem. Ieņēmumus nenesošu riska darījumu portfeļu atlasē jāņem vērā tādi aspekti kā riska darījumu veids, ietverot nodrošināta/nenodrošināta darījuma aspektu, nodrošinājuma un garantiju veids, ģeogrāfiskais apgabals, gadu skaits kopš ieņēmumus nenesošu riska darījumu klasifikācijas, atgūšanas laiks un darbības turpināšanas pieejas izmantošana. Jāpārbauda izmaiņas segumā un jāsniedz uzskatāms skaidrojums par uzkrājumu samazinājumiem.

Kredītiestādēm jāsalīdzina rādītāji, kas saistīti ar ieņēmumus nenesošu riska darījumu īpatsvaru un segumu, salīdzinot ar līdzīgu iestāžu pieejamiem rādītājiem, lai vadības struktūrai nodrošinātu skaidru priekšstatu par konkurētspēju un iespējamiem trūkumiem.

Kredītiestādēm jāuzrauga to novirzes no budžeta, lai vadības struktūra saprastu izraisītājfaktorus būtiskām novirzēm no plāna.

Galvenie rādītāji attiecībā uz ieņēmumus nenesošu riska darījumu ieplūdēm un aizplūdēm jāiekļauj periodiskajā ziņojumā vadības struktūr ai , ietverot pāreju no/uz ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem, ienākumus nenesošiem pārskatītiem riska darījumiem, ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem pārbaudes periodā, ienākumus nesošiem pārskatītiem riska darījumiem un agrīniem parādiem (≤ 90 dienas kavēts termiņš).

Kredītiestādēm jāapsver, vai būtu lietderīgi izveidot migrācijas matricas, lai izsekotu riska darījumu plūsmai uz ienākumus nenesošu darījumu klasifikāciju un ārā no tās.

Kredītiestādēm katru mēnesi jānovērtē migrācijas rādītāji un ienākumus nesošu riska darījumu kvalitāte, lai varētu noteikt darbību prioritātes un nekavējoties novērst portfeļa kvalitātes pasliktināšanos. Migrācijas matricas var iedalīt pa riska darījuma veidiem (hipotekārais kredīts privātpersonām, patēriņa kredīts privātpersonām, darījumi ar nekustamo īpašumu), uzņēmējdarbības vienībām vai citiem apakšportfeļiem, lai noteiktu, vai plūsmu izraisītājfaktoru var attiecināt uz konkrēto apakšportfeli.

Savās uzraudzības darbībās kredītiestādēm jāizmanto iekšējā informācija (piemēram, no iekšējām vērtēšanas sistēmām) un ārējā informācija (piemēram, no kredītreitingu aģentūrām, kredītiestāžu birojiem, specializētiem nozaru pētījumiem vai makroekonomiskiem rādītājiem konkrētiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem), un tām būtu jāattiecas uz konkrētu laika posmu vai novērošanas periodu. 3. pielikumā ir minēti šādi iekšējās un ārējās informācijas piemēri.