Piemērošanas joma

Šīs pamatnostādnes ir adresētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 3. apakšpunktā definētajām kredītiestādēm. Ja aizdevums ietilpst Direktīvas 2014/17/ES (Hipotekāro kredītu direktīvas, HKD) darbības jomā, tad 5. iedaļu piemēro kreditoriem, kas definēti šīs direktīvas 4. panta 2. punktā, izņemot 93. punktu. Ja aizdevums ietilpst Direktīvas 2008/48/EK (Patēriņa kredītu direktīva, PKD) darbības jomā, tad 5. iedaļu piemēro kreditoriem, kas definēti šīs direktīvas 3. panta b) punktā, izņemot 93. punktu.

Šīs pamatnostādnes attiecas uz iestāžu iekšējās pārvaldības pasākumiem un procedūrām saistībā ar kredītu piešķiršanas procesiem un visā kredīta līguma dzīves ciklā. Turklāt šīs pamatnostādnes attiecas uz riska pārvaldības praksi, politiku, procesiem un procedūrām aizdevumu iniciēšanai un ienākumus nesošu riska darījumu uzraudzībai, un to iekļaušanu vispārējā pārvaldības un riska pārvaldības sistēmā.

4. un 8. iedaļa attiecas uz visu kredītrisku, ko uzņemas iestādes, izņemot parāda vērtspapīrus, atvasinātos instrumentus un vērtspapīru finansēšanas darījumus.

5. un 6. iedaļa attiecas uz aizdevumiem patērētājiem, mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kā arī vidējiem un lieliem uzņēmumiem. 5. un 6. iedaļa neattiecas uz aizdevumiem un avansiem kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un centrālajām bankām, kā arī aizdevumiem un avansiem valstīm, tostarp centrālajām valdībām, reģionālajām un vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām. 5. un 6. iedaļa neattiecas uz pārskatītiem un ienākumus nenesošiem aizdevumiem.

Kompetentās iestādes var apsvērt 6. un 7. iedaļas piemērošanu kreditoriem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2014/17/ES un Direktīvas 2008/48/ES darbības joma un kuri nav kredītiestādes.

Ja saistībā ar nekustamā īpašuma kreditēšanu īpašums tiek izmantots dažādiem mērķiem, piemēram, mājokļa un komerciālais nekustamais īpašums (KNĪ), tad īpašums ir vai nu jāklasificē atbilstoši tā dominējošajai izmantošanai vai jāuzskata par atsevišķiem īpašumiem, pamatojoties uz katram lietojumam atvēlēto platību. Ja šādu izvērtēšanu nevar objektīvi veikt (piemēram, atsevišķas īpašuma daļas var būt pieejamas visiem kopīgai lietošanai), tad īpašumu var klasificēt atbilstoši tā dominējošai izmantošanai.

Kompetentajām iestādēm ir jānodrošina, ka iestādes šīs pamatnostādnes piemēro individuāli, subkonsolidēti un konsolidēti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 109. pantu, ja vien kompetentās iestādes neizmanto Direktīvas 2013/36/ES 21. pantā un 109. pantā noteiktās atkāpes. Kompetentajām iestādēm ir arī jānodrošina, ka iestādes šīs pamatnostādnes piemēro subkonsolidētā un individuālā līmenī saskaņā ar konsolidētā līmeņa grupas politiku un praksi, ņemot vērā šo iestāžu un to kredītportfeļu īpatnības.