7.1 Vērtēšana iniciēšanas brīdī

Ja kredīta līgums ir nodrošināt s ar nekustamā vai kustamā īpašuma nodrošinājumu, iestādēm ir jānodrošina, ka nodrošinājuma vērtēšana iniciēšanas brīdī tiek veikta precīzi. Iestādēm ir jānosaka iekšējās politikas nostādnes un procedūras nodrošinājuma novērtēšanai. Šajā politikā un procedūrās ir jāprecizē vērtēšanas pieejas, kas jāizmanto vērtētājam, un progresīvu statistikas modeļu izmantošana katram nodrošinājuma veidam. Iestādēm ir jānodrošina, ka šīs pieejas ir piesardzīgas un samērīgas ar nodrošinājuma veidu un potenciālo vērtību, kā arī attiecībā uz kredītlīgumiem un atbilst kredītriska politikai un procedūrām un n osacījumiem, kas izklāstīti 7.4. iedaļā.

Iestādēm ir jānodrošina, ka īpašuma nodrošinājums tiek novērtēts saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem, Eiropas un valsts standartiem, piemēram, Starptautiskās vērtēšanas standartu padomes, Eiropas vērtētāju asociāciju Eiropas vērtēšanas standartu grupas un Karalisko zvērināto mērnieku institūciju standartiem.

Attiecīgā gadījumā iestādēm ir jāņem vērā VSP faktori, kas ietekmē nodrošinājuma vērtību, piemēram, ēku energoefektivitāte.

7.1.1 Nekustamā īpašuma nodrošinājums

Iniciēšanas brīdī iestādēm ir jānodrošina, ka visa patērētājiem un mikrouzņēmumiem, maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem paredzētā nekustamā īpašuma nodrošinājuma vērtību novērtē iekšējais vai ārējais vērtētājs, pilnībā apmeklējot un novērtējot īpašumu no iekšpuses un ārpuses .

Atkāpjoties no 209. punkta, lai novērtētu mājokļa nekustamo īpašumu labi attīstītos un nobriedušos īpašumu tirgos, vērtību var novērtēt, izmantojot tikai uz publiski pieejamu informāciju balstītu novērtējumu, ko veic sertificēts iekšējs vai ārējs vērtētājs ( desktop valuation ) un ko pamato progresīvi statistikas modeļi. Vērtētājs joprojām ir atbildīgs par vērtēšanu, savukārt progresīvie statistikas modeļi ir jāizmanto kā atbalsta instrumenti, kas atbilst 7.4. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem un ietver ticamības mēru, lai norādītu vērtības priekšlikuma un citas būtiskas ar īpašumu saistītas informācijas ticamību. Šādā gadījumā vērtības priekšlikums ir jāizvērtē, jāpārbauda un jāapstiprina iekšējam vai ārējam vērtētājam, kuram ir jāsaprot visi modelī izmantotie dati un pieņēmumi. Ja atbalstošā progresīvā statistikas modeļa ticamības mērs norāda uz zemu noturību un/vai cita ar īpašumu saistīta informācija rada neskaidrību par vērtības priekšlikumu, tad vērtētājam ir jāizvēlas vērtēšanas metode, kas nav tikai uz publiski pieejamu informāciju balstīts novērtējums ( desktop valuation ).

Ja iestādes izmanto ārējos vērtētājus, tām ir jāizveido pieņemto ārējo vērtētāju grupa (saraksts). Vērtētāju grupas sastāvam ir jānodrošina, ka vērtētājiem ir attiecīga pieredze attiecīgajos nekustamā īpašuma nozares segmentos.

Iestādēm ir jānodrošina, ka vērtētāji sniedz objektīvu, skaidru, pārredzamu un objektīvu vērtējumu, un katram vērtējumam vajadzētu būt nobeiguma ziņojumam, kurā sniegta vajadzīgā informācija par vērtēšanas procesu un īpašumu. Vērtēšanas ziņojumā ir skaidri jānorāda, kas ir pasūtījis vērtēšanu un ka vērtēšana ir pieprasīta aizdevuma pieteikumam, atjaunošanai vai līguma korekcijām, vai strukturālu izmaiņu gadījumā. Vērtēšana (iekšējā vērtēšana) vai pasūtīšana (ārējā vērtēšana) ir jāveic iestādei vai nodrošinājuma aģentam (sindicēto aizdevumu gadījumā), ja vien uz to neattiecas aizņēmēja pieprasījums.

Vērtēšanas procesa beigās iestādēm ir jānodrošina, ka par katru īpašuma nodrošinājumu tās ir saņēmušas skaidru un pārredzamu novērtējuma ziņojumu, kurā dokumentēti visi elementi un parametri, kas nosaka nodrošinājuma vērtību, tostarp visa informācija, kas vajadzīga un pietiekama, lai viegli izprastu šos elementus un parametrus, jo īpaši:

• a. n odrošinājuma atsauces vērtība;
• b. pieejas, metodika un galvenie parametri un pieņēmumi, kas izmantoti vērtības novērtēšanai;
• c. nodrošinājuma apraksts, tostarp tā pašreizējais izmantojums vai vairāki lietojumi, ja tādi ir, un īpašuma veids un kvalitāte, tostarp vecums un apķīlāšanas stāvoklis;
• d. apraksts par nodrošinājuma atrašanās vietu, vietējiem tirgus apstākļiem un likviditāti;
• e. nodrošinājuma juridiskās un faktiskās pazīmes;
• f. visi zināmie apstākļi, kas var ietekmēt vērtību īstermiņā, tostarp vēršot uzmanību uz visiem jautājumiem, kas ietekmē noteiktības vai nenoteiktības pakāpi, un sniedzot komentārus par tiem.

Iestādēm ir kritiski jāpārskata vērtējums, ko tās saņem no vērtētāja, jo īpaši pievēršoties tādiem aspektiem kā saprotamība (vai pieejas un pieņēmumi ir skaidri un pārredzami), pieņēmumu piesardzība (piemēram, attiecībā uz naudas plūsmu un diskonta likmēm) un kā vērtības etalons izmantoto salīdzināmo īpašumu skaidra un pamatota identifikācija.

7.1.2 Kustamā īpašuma nodrošinājums

Iniciēšanas brīdī iestādēm ir jānodrošina, ka iekšējais vai ārējais vērtētājs novērtē visa kustamā īpašuma nodrošinājuma vērtību, izmantojot atbilstīgu un piesardzīgu pieeju, kas ir samērīga ar nodrošinājuma būtību, veidu un sarežģītību, atbilstīgus progresīvos statistikas modeļus, kas atbilst 7.4. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, vai citas standarta metodes, piemēram, indeksāciju, ņemot vērā tirgus vērtību, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 229. panta 3. punktā.

Attiecīgā gadījumā iestādēm savā politikā un procedūrās ir jāizklāsta pieejas šīs vērtēšanas vajadzībām un jāprecizē iekšējie sliekšņi un limiti, kas paredz kustamā īpašuma nodrošinājuma individuālu vērtēšanu iniciēšanas brīdī, ko veic vērtētājs.

Ja iestādes izmanto ārējos vērtētājus, tām ir jāizveido pieņemto ārējo vērtētāju komisija (atlase), kas aptver konkrētu īpašumu, kuru izmanto kā nodrošinājumu un kurš attiecas uz iestādes kreditēšanas darbībām, kā arī uz šo darbību vietu. Šī ekspertu grupa ir jāizmanto, lai novērtētu lielu un sarežģītu kustamā īpašuma nodrošinājumu, piemēram, kuģus, gaisa kuģus un iekārtas.

Attiecībā uz kustamā īpašuma nodrošinājumu, ko vērtētājs novērtē individuāli, iestādēm ir jānodrošina, ka tās ir saņēmušas skaidru un pārredzamu novērtējuma ziņojumu, kurā dokumentēti visi elementi un parametri, kas nosaka nodrošinājuma vērtību, kā izklāstīts 213. punktā.

Attiecībā uz kustamu īpašumu, kam piemēro novērtējumu atbilstoši statistikas modeļiem, iestādēm ir jānodrošina, ka tās ir ieguvušas skaidru un pārredzamu modeļa rezultātu, norādot nodrošinājuma vērtību. Iestādēm ir jāizprot izmantoto modeļu metodika, galvenie parametri, pieņēmumi un ierobežojumi.

Iestādēm ir jābūt atbilstošiem IT procesiem, sistēmām un spējām, kā arī pietiekamiem un precīziem datiem uz statistikas modeļiem balstītas vērtēšanas vajadzībā m.