4 Proporcionalitāte

85.Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā nostiprinātā proporcionalitātes principa mērķis ir pielīdzināt atalgojuma politikas un praksi atbilstoši individuālajam riska profilam, vēlmei uzņemties risku un iestādes stratēģijai tā, lai efektīvi tiek sasniegti saistību mērķi.

86.Piemērojot atalgojuma prasības un šo pamatnostādņu noteikumus samērīgā veidā, iestādēm un kompetentajām iestādēm būtu jāapsver visu turpmāk minēto kritēriju kombinācija:

• a. lielums,
• b. iekšējā organizācija; un
• c. iestādes darbību veids, tvērums un sarežģītība.

87.Novērtējot to, kas ir samērīgi, un nosakot atalgojuma politikas un riska mērīšanas pieeju vajadzīgo sarežģītības pakāpi, iestādēm un kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā visu iepriekš minēto kritēriju kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu kombinācija. Piemēram, uzņēmējdarbībai var būt mazs apjoms, bet tā joprojām varētu ietvert sarežģītas darbības un riska profilus savu darbību būtības vai produktu sarežģītības dēļ.

88.Iepriekš minētajos nolūkos iestādēm un kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā vismaz šādi kritēriji:

• a. vai iestāde atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145. un 146. punktā noteiktajiem mazas un nesarežģītas iestādes vai lielas iestādes kritērijiem;
• b. vai iestāde atbilst Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem un robežvērtībām attiecībā uz atbrīvojumiem no mainīgā atalgojuma izmaksāšanas procesa;
• c. iestādes ģeogrāfiskā klātbūtne un darbības apmērs katrā jurisdikcijā;
• d. tiesiskā forma un pieejamais kapitāls, kā arī parāda instrumenti;
• e. pilnvaras kapitāla prasību mērīšanai izmantot iekšējās metodes (piemēram, IRB pieeja, AMA )
• f. vai iestāde ir daļa no grupas un, ja tā ir, grupas proporcionalitātes novērtējums un tās grupas iezīmes, pie kuras pieder šī iestāde;
• g. atļauto darbību un pakalpojumu veids (piemēram, aizdevumi un noguldījumi, ieguldījumu pakalpojumi);
• h. pamatā esošā uzņēmējdarbības stratēģija;
• i. uzņēmējdarbības struktūra un laikposms, uzņēmējdarbības riska izmērāmība un paredzamība;
• j. iestādes finanšu struktūra;
• k. iestādes iekšējā organizācija, tostarp mainīgās atalgojuma daļas līmenis, ko var izmaksāt identificētajiem darbiniekiem;
• l. iestādes peļņas un zaudējumu struktūra;
• m. klientu veidi (piemēram, mazumtirdzniecība, korporatīvie klienti, mazie uzņēmēji, valsts iestādes);
• n. produktu vai līgumu sarežģītība.

89.Piemērojot atalgojuma prasības un šajās pamatnostādnēs izklāstītos noteikumus samērīgā veidā, iestādes ir atbildīgas par to, lai ņemtu vērā savu riska profilu, vēlmi uzņemties risku un citas īpašības, un izstrādātu un īstenotu atalgojuma politikas un praksi, kas ir atbilstoši saskaņota ar uzņēmējdarbības stratēģiju, mērķiem, vērtībām un iestādes ilgtermiņa interesēm. Tomēr pienākums ieviest stabilas un spēkā esošas atalgojuma politikas un praksi attiecas uz visām iestādēm un attiecībā uz visiem darbiniekiem, neatkarīgi no iestādes atšķirīgajām pazīmēm.

90.Pirms atalgojuma prasību un šajās pamatnostādnēs izklāstīto noteikumu proporcionālas piemērošanas būtu jāveic darbinieku identifikācija, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 3. punktā, Komisijas Deleģētajā regulā, kurai pilnvarojums piešķirts saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 2. punktu, un papildu iekšējiem kritērijiem²⁴ .

91.Maksimālā attiecība starp atalgojuma mainīgajiem un fiksētajiem komponentiem līdz 100 % (200 % ar akcionāru piekrišanu) būtu jāpiemēro visiem iestādē identificētajiem darbiniekiem.

92.Īstenojot speciālas atalgojuma politikas dažādām identificēto darbinieku kategorijām saskaņā ar šo pamatnostādņu 3. un 4. iedaļu, proporcionalitātes piemērošanai tiek ņemta vērā šīs identificēto darbinieku kategorijas ietekme uz iestādes riska profilu.

93.Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka iestādes ievēro atalgojuma prasības un šo pamatnostādņu noteikumus tādā veidā, kas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dažādām iestādēm.

Atbrīvojumi no mainīgā atalgojuma izmaksāšanas procesa

94.Neskarot Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 3. punkta īstenošanu dalībvalstīs, iestādes, kas nav lielas iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 146. apakšpunktā, un kuru kopējie aktīvi nepārsniedz valsts tiesību aktos noteikto robežvērtību, var nepiemērot prasības atlikt mainīgo atalgojumu un izmaksāt to ar instrumentiem, kā noteikts Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta l), m) apakšpunktā un o) apakšpunkta otrajā daļā. Iestāde, kas atbilst vienam vai vairākiem Regulas (ES) 575/2013 4. panta 1. punkta 146. apakšpunkta kritērijiem, ir liela iestāde.

• a. Novērtējumu par to, vai iestāde ir G-SII vai O-SII , veic saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantu un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/1608 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par metodikas precizēšanu globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu identifikācijai un globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakškategoriju definēšanu un EBI pamatnostādnēm par kritērijiem, lai noteiktu Direktīvas 2013/36/ES ( CRD ) 131. panta 3. punkta piemērošanas nosacījumus saistībā ar citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu novērtējumu.
• b. Novērtējot, vai konsolidācijas iestāde atbilst Regulas (ES) 575/2013 4. panta 1. punkta 146. punkta d) apakšpunktā minētajai robežvērtībai, kritēriji ir izpildīti, ja konsolidētā summa²⁵ pārsniedz robežvērtību. Vajadzības gadījumā summas jāpārrēķina euro, izmantojot valūtas maiņas kursu, ko Komisija publicējusi finanšu plānošanai, un budžetu, kas paredzēts konsolidācijas iestādes finanšu gada pēdējam mēnesim.

95.Nosakot gada mainīgā atalgojuma summu, ko maksā darbiniekam, un attiecību starp mainīgo un fiksēto gada atalgojumu 94. panta 3. punkta b) apakšpunkta vajadzībām, t. i., atbrīvojumu piemērošanu prasībai atlikt un izmaksāt instrumentos mainīgo atalgojumu atsevišķiem darbiniekiem, iestādēm būtu jāņem vērā a) un b) apakšpunktā norādītās summas un jāpiemēro papildu nosacījumi, kas izklāstīti c) – f) apakšpunktā, proti:

• a. gada mainīgais atalgojums, kas piešķirts par darbības rezultātu periodu, kurš ir vienāds ar finanšu gadu, par kuru nosaka, vai atbrīvojumu var piemērot, un visiem izpildes periodiem, kas beidzās šajā finanšu gadā, neatkarīgi no to pamatā esošo darbības rezultātu periodu ilguma, kas beidzās minētajā finanšu gadā, piemēram, tajā būtu jāiekļauj pilna mainīgā atalgojuma summa, pamatojoties uz atjaunojamiem un neatkārtotiem daudzgadīgiem uzkrāšanas periodiem, un saglabāšanas piemaksām par periodiem, kas ir ilgāki par vienu gadu, ja pamatā esošais periods beidzās attiecīgajā finanšu gadā;
• b. ikgadējais fiksētais atalgojums, kas piešķirts par finanšu gadu, kuram var piemērot atbrīvojumu; iestādes aprēķinā var neiekļaut citas fiksētā atalgojuma komponentes, kā norādīts 132. un 133. punktā;
• c. summas būtu jānosaka, pamatojoties uz fiksētā un mainīgā atalgojuma definīciju šajās pamatnostādnēs, un tās būtu jāaprēķina, pamatojoties uz piešķirto bruto atalgojumu;
• d. mainīgajam atalgojumam būtu jāietver visi piešķirtā mainīgā atalgojuma veidi, tostarp uz darbības rezultātiem balstīts mainīgais atalgojums, summas, kas izmaksātas kā garantētais mainīgais atalgojums, saglabāšanas piemaksas, atlaišanas pabalsts vai diskrecionāri pensiju pabalsti;
• e. ja iestādes nosaka summas individuāli, būtu jāņem vērā iestādes piešķirtais atalgojums; ja konsolidācijas iestāde šo summu nosaka konsolidēti, būtu jāņem vērā viss atalgojums, ko piešķīrušas finanšu iestādes un papildpakalpojumu uzņēmumi prudenciālās konsolidācijas ietvaros;
• f. ja atlīdzība tiek maksāta valūtā, kas nav euro, summas būtu jāpārrēķina euro valūtā, izmantojot valūtas maiņas kursu, ko Komisija publicējusi finanšu plānošanai, un budžetu iestādes finanšu gada pēdējam mēnesim.

96.Aprēķinot aktīvu vidējo vērtību četru gadu periodā tieši pirms kārtējā finanšu gada Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 3. punkta a) apakšpunkta vajadzībām, iestādēm būtu jāizmanto šīs vērtības vidējais aritmētiskais četru iepriekšējo finanšu gadu beigās. Ja uzskaiti veic valūtā, kas nav euro, summas jāpārrēķina euro valūtā, izmantojot valūtas maiņas kursu, ko Komisija publicējusi finanšu plānošanai, un budžetu katra finanšu gada pēdējam mēnesim.

97.Ja valsts tiesību akti pilnvaro kompetentās iestādes noteikt robežvērtības saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 3. punktu un 94. panta 4. punktu atsevišķām iestādēm, kompetentajām iestādēm, pazeminot vai palielinot robežvērtības saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 3. punktu un 94. panta 4. punktu, būtu jāņem vērā iestādes darbību būtība, darbības joma un sarežģītība, tās iekšējā organizācija vai attiecīgā gadījumā tās grupas raksturiezīmes, kurai tā pieder, kā arī jāņem vērā arī šajā iedaļā noteiktie proporcionalitātes kritēriji.

²⁴ Atsaukties uz 5. iedaļā izklāstītajām pamatnostādnēm par identifikācijas procesu.

²⁵ Attiecībā uz sabiedrībām, kas ir izslēgtas no prudenciālās konsolidācijas piemērošanas tvēruma, piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 19. pantu.

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti

• EBA - Published by the European Banking Authority at https://www.eba.europa.eu/