9.3.1 Atlaišanas pabalsts

162.Iestāžu atalgojuma politikās būtu jānorāda atlaišanas pabalstu iespējamā izmantošana, tostarp maksimālā summa vai šādu summu, ko var piešķirt identificētajiem darbiniekiem kā atlaišanas pabalstu, noteikšanas kritēriji.

163.Iestādēm vajadzētu būt izveidotai sistēmai, kurā atlaišanas pabalstu nosaka un apstiprina saistībā ar to, ka iestāde priekšlaicīgi izbeidz līgumu, tostarp skaidri sadalot atbildības jomas un lēmumu pieņemšanas tiesības un kontroles funkciju procedurālo iesaisti.

164.Atlaišanas pabalstiem nav jāparedz neproporcionāla atlīdzība, bet atbilstoša kompensācija darbiniekam priekšlaicīgas līguma izbeigšanas gadījumos. Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta h) apakšpunktu atlaišanas pabalstiem ir jāatspoguļo laika gaitā sasniegtie darbības rezultāti un tie nedrīkst tikt piešķirti par nesekmīgu vai nepienācīgu darbu.

165.Atlaišanas pabalsts nebūtu jāpiešķir, ja ir pieļauta acīmredzama kļūda, kas ļauj nekavējoties atcelt līgumu vai atbrīvot darbinieku no darba.

166.Atlaišanas pabalsts nebūtu jāpiešķir, ja darbinieks brīvprātīgi atkāpjas no amata, lai uzņemtos amatu pie citas juridiskas personas, ja vien valsts darba tiesības nepieprasa atlaišanas pabalstu.

167.Atlaišanas pabalsti ietver papildu maksājumus papildus parastajam atalgojuma šādos īpašos gadījumos:

• a. kolektīvas atlaišanas pabalsts par amata zaudēšanu, ja iestāde vai tās meitasuzņēmums priekšlaicīgi izbeidz līgumu;
• b. atalgojums, kas piešķirts uz ierobežotu laikposmu, par kuru ir panākta vienošanās ieviest atteikuma termiņu pēc līguma izbeigšanas un uz kuru attiecas nekonkurēšanas klauzula;
• c. iestāde pārtrauc līgumus ar darbiniekiem iestādes maksātnespējas vai agrīnas intervences pasākumu dēļ;
• d. iestāde vēlas izbeigt līgumu pēc tam, kad būtiski tiek samazinātas iestādes darbības, kurās darbinieks bija iesaistīts, vai ja citas iestādes ir iegādājušās šīs uzņēmējdarbības jomas, neparedzot iespēju darbiniekam turpināt algoto darbu iegādātajā iestādē;
• e. iestāde un darbinieks vienojas par izlīgumu faktiska darba strīda gadījumā, kas citādi varētu reāli novest pie prasības tiesā.

168.Ja iestādes piešķir atlaišanas pabalstu, tad iestādēm jāspēj pierādīt kompetentajai iestādei atlaišanas pabalsta iemeslus, piešķirtās summas atbilstību un šīs summas noteikšanai izmantotos kritērijus, tostarp to, ka tā ir saistīta ar laika gaitā sasniegtajiem darbības rezultātiem un ka tā netiek piešķirta par maksātnespēju vai amatpārkāpumu.

169.Nosakot maksājamo atlaišanas pabalstu summu, iestādei būtu jāņem vērā laika gaitā sasniegtie darbības rezultāti un, vajadzības gadījumā, jānovērtē jebkuras maksātnespējas nopietnība. Konstatētā maksātnespēja būtu jānodala starp iestādes maksātnespēju un identificēto darbinieku maksātnespēju šādi:

• a. nosakot kopējo darbinieku atlaišanas pabalsta summu, būtu jāapsver iestādes maksātnespēja, ņemot vērā iestādes kapitāla bāzi; šādi atlaišanas pabalsti nevar pārsniegt ar priekšlaicīga līguma izbeigšanu panāktos izmaksu samazinājumus;
• b. identificēto darbinieku maksātnespējai ir jārada lejupvērstā atlaišanas pabalsta summas korekcija, kas pretējā gadījumā tiktu piešķirta, kad aplēšot atlaišanas pabalstu, vērā tiktu ņemti tikai laika gaitā sasniegtie darbības rezultāti, ietverot iespēju summu samazināt līdz nullei.

170.Iestāžu maksātnespēja ietver šādus gadījumus:

• a. ja iestādei labumu dod valdības iejaukšanās vai tā ir pakļauta agrīnas intervences vai noregulējuma pasākumiem saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES³² ;
• b. ja ir uzsākta iestādes parastā maksātnespējas procedūra, kā noteikts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47. apakšpunktā;
• c. ja ievērojami zaudējumi rada situāciju, kad iestādei vairs nav stabilas kapitāla bāzes un pēc tam uzņēmējdarbības joma tiek pārdota vai uzņēmējdarbība samazināta.

171.Identificēto darbinieku maksātnespēja būtu jānovērtē pēc katra individuāla gadījuma, un tai būtu jāietver šādi gadījumi:

• a. ja tiek uzskatīts, ka vadības struktūras loceklis vairs neatbilst noteiktiem atbilstības standartiem un pamatotībai;
• b. ja identificētais darbinieks piedalījās vai ir atbildīgs par darbībām, kuru rezultātā iestādei radīti būtiski zaudējumi, kā tas ir definēts iestādes atalgojuma politikā;
• c. ja identificētais darbinieks tīši vai aiz rupjas neuzmanības rīkojas pretēji iekšējiem noteikumiem, vērtībām vai procedūrām.

172.Atlaišanas pabalsti būtu jāuzskata par mainīgo atalgojumu un tādējādi par vispārēju principu, un, ja tos piešķir identificētiem darbiniekiem, piemēro visas prasības saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 94. pantu. Tomēr atlaišanas pabalsti nebūtu jāņem vērā, aprēķinot minēto attiecību un piemērojot atlikšanu un izmaksāšanu instrumentos, šādos gadījumos:

• a. atlaišanas pabalsti ir obligāti saskaņā ar valsts darba tiesību aktiem vai obligāti — izrietoši no tiesas nolēmuma;
• b. atlaišanas pabalsti saskaņā ar i) un ii)daļu, ja iestāde var pierādīt atlaišanas pabalsta summas iemeslus un piemērotību:
• (i) atlaišanas pabalsti, kas aprēķināti, izmantojot piemērotu iepriekš noteiktu vispārēju formulu (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums), kas noteikta atalgojuma politikā 167. punktā minētajos gadījumos;
• (ii) atlaišanas pabalsti, kas atbilst papildu summai, kas jāmaksā, piemērojot nekonkurēšanas klauzulu līgumā, un kas tiek izmaksāti nākamajos periodos, nepārsniedzot fiksēto atalgojumu, kas būtu izmaksāts par nekonkurēšanas periodu, ja darbinieki joprojām būtu nodarbināti;
• c. atlaišanas pabalsti saskaņā ar 167. punktu, kas neizpilda šā punkta a) apakšpunktā minēto nosacījumu, ja iestāde ir pierādījusi kompetentajai iestādei atlaišanas pabalsta iemeslus un tā summas atbilstību.

173.Aprēķinot summu, kas netiek ņemta vērā, aprēķinot attiecību starp atalgojuma mainīgajiem un fiksētajiem komponentiem, fakts, ka līgumā ir iekļauta klauzula par nekonkurēšanu, nenozīmē, ka visa summa, kas tiek maksāta par priekšlaicīgu līguma izbeigšanu, tiek izmaksāta, lai identificētajiem darbiniekiem atlīdzinātu apņemšanos noteiktā laikposmā nekonkurēt. Tikai tās izlīguma summas, kas līgumā konkrēti norādītas kā kompensācija par klauzulu par nekonkurēšanu, būtu atbilstīgas 172. punktam. Ja valsts tiesību aktos ir ierobežots klauzulas par nekonkurēšanu darbības ilgums, jebkuru maksājumu, kas veikts pēc šiem termiņiem, nevar uzskatīt par “norēķinu, kas veikts attiecībā uz klauzulu par nekonkurēšanu”, un tāpēc to nevar izslēgt no mainīgās un fiksētās attiecības.

174.Aprēķinot attiecību starp kopējā atalgojuma mainīgajiem un fiksētajiem komponentiem, būtu jāņem vērā šādas atlaišanas pabalsta summas kā mainīgais atalgojums, lai aprēķinātu šo attiecību par pēdējo izpildes periodu:

• a. jebkura summa, kas ir lielāka par fiksēto atalgojumu un kura attiecas uz turpmākajiem periodiem saskaņā ar 172. punkta b) apakšpunktu;
• b. jebkuri citi atlaišanas pabalsti, kas nav minēti 172. punktā.

³² Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva) (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp).

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti

• EBA - Published by the European Banking Authority at https://www.eba.europa.eu/