3. sadaļa. Galveno rādītāju uzraudzība

Kompetentajām iestādēm regulāri jāiesaistās galveno finanšu un nefinanšu rādītāju uzraudzībā, lai uzraudzītu izmaiņas ieguldījumu brokeru sabiedrību finanšu nosacījumos un riska profilos. Kompetentajām iestādēm arī jāizmanto šī uzraudzība, lai noteiktu vajadzību atjaunināt SREP elementu novērtējumu, ņemot vērā jaunu būtisku informāciju ārpus plānotajām uzraudzības darbībām. Ja uzraudzībā atklājas būtiskas izmaiņas ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilā vai jebkādas novirzes rādītājos, kompetentajām iestādēm jānoskaidro cēloņi un vajadzības gadījumā jāpārskata attiecīgā SREP elementa novērtējums, ņemot vērā jauno informāciju.

Kompetentajām iestādēm jāuzrauga galvenie finanšu rādītāji saskaņā ar ziņojumu sniegšanas biežumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Nefinanšu rādītāju uzraudzība jāpielāgo konkrētā nefinanšu rādītāja raksturam un svārstīgumam, bet tā jāveic vismaz reizi gadā.

Kompetentajām iestādēm jāizveido uzraudzības sistēmas un modeļi, kas ļauj identificēt būtiskas rādītāju izmaiņas un novirzes, kā arī vajadzības gadījumā jānosaka robežvērtības. Kompetentajām iestādēm arī jānodrošina, ka attiecībā uz visiem attiecīgajiem rādītājiem (vai rādītāju kombinācijām), ko aptver uzraudzība, tiek pētītas jebkādas novirzes un būtiskas izmaiņas. Tādējādi kompetentajām iestādēm jānosaka iemesls un jānovērtē iespējamās prudenciālās ietekmes uz ieguldījumu brokeru sabiedrību būtiskums un iespējamās sekas attiecībā uz brokeru sabiedrības iedalījumu kategorijās.

Kompetentajām iestādēm jāpielāgo rādītāju kopums un to robežvērtības atsevišķu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību grupu ar līdzīgām īpašībām (salīdzinošās novērtēšanas grupu) raksturīgajām īpatnībām. Rādītāju, uzraudzības modeļu un robežvērtību sistēmai jāatspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības lielums, sarežģītība, darījumdarbības modelis un riska profils, kā arī jāaptver ģeogrāfiskās teritorijas, nozares un tirgi, kur ieguldījumu brokeru sabiedrība darbojas.

Kompetentajām iestādēm jānosaka rādītāji, ko būtu iespējams izsekot, veicot regulāru uzraudzību, galvenokārt no regulāriem uzraudzības pārskatiem un izmantojot definīcijas no kopējiem pārskatu standartiem.

Izveidoto rādītāju sistēma un galveno rādītāju uzraudzības rezultāti jāizmanto arī kā dati, lai veiktu kapitālam pastāvošo risku un likviditātes un finansējuma risku novērtēšanu saskaņā ar attiecīgajiem SREP elementiem.

Rādītājos, ko izmanto uzraudzībai, jāietver vismaz šādi sabiedrībai raksturīgi rādītāji:

• a. finanšu un nefinanšu rādītāji, kas attiecas uz riska kategorijām, uz kurām attiecas šīs pamatnostādnes un ko piemēro konkrētai ieguldījumu brokeru sabiedrības kategorijai (sk. 6. un 8. sadaļu);
• b. visas attiecības, kas izriet no Regulas (ES) Nr. 2019/2033 un valsts tiesību aktu, ar kuriem īsteno Direktīvu (ES) Nr. 2019/2 034, piemērošanas;

17

• c. attiecīgā gadījumā minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības (MREL), kā noteikts Direktīvā 2014/59/ES;
• d. ja iespējams, darbības atjaunošanas rādītāji, ko sabiedrības izmanto savos darbības atjaunošanas plānos.

Kompetentajām iestādēm būtu jāiekļauj nefinanšu rādītāji, piemēram, atļaujas darbības joma, darbinieku skaits, sūdzību skaits vai citi ar finansēm nesaistīti rādītāji, un tās vajadzības gadījumā var noteikt papildu rādītājus.

Kompetentajām iestādēm būtu jāpievieno sabiedrībai specifiskajiem rādītājiem attiecīgie makroekonomiskie rādītāji, ja tādi ir pieejami, ģeogrāfiskajās teritorijās, nozarēs un tirgos, kur ieguldījumu brokeru sabiedrība darbojas.

Kompetentajām iestādēm būtu arī jāapsver iespēja papildināt galveno finanšu un nefinanšu rādītāju regulāru uzraudzību, pārskatot neatkarīgu tirgus izpēti un analīzi, ja tāda ir pieejama.

18