4. Pārveduma perimetra definīcija

Noregulējuma iestādēm būtu jāprecizē metodika, kā definēt pārvedamo vienību vai vienības, darbības jomu vai aktīvu, tiesību un/vai saistību portfeļus (“pārveduma perimetrs”), jo noregulējuma brīdī tā joprojām ir noregulējuma iestāžu atbildības jomā.

Noregulējuma plānošanas posmā iestādēm vajadzētu būt iespējai ierosināt pārveduma perimetru, kā noteikts 10. punktā. Šajā nolūkā iestādēm būtu jāapzina visi šķēršļi un jāierosina iespējamie uzlabojumi, kā arī būtu jāspēj ierosināt alternatīvu pārveduma perimetru vai grozījumus tajā, lai uzlabotu pārveduma stratēģijas vai instrumenta ticamību un iespējamību, kā aprakstīts noregulējuma plānā.

Iestādēm pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma vajadzētu spēt:

• a) identificēt un nodalīt pārveduma perimetra komponentus, kā definējušas noregulējuma iestādes un atbilstīgi noregulējuma iestāžu norādījumiem saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 11. pantu;
• b) pārbaudīt pārveduma perimetra piemērojamību dažādos scenārijos, par kuriem noregulējuma iestādes paziņojušas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 10. panta 3. punktu, 10.7. panta j) punktu un 12. panta 3. punktu.

Noregulējuma iestādēm, nosakot metodiku pārveduma perimetra noteikšanai noregulējuma plānos saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 10.1., 10.7. panta j) punktu un 12. panta 3. punkta

• b) apakšpunktu, būtu jāņem vērā:
• a. instrumentu mērķi (saskaņā ar iestādei noteikto noregulējuma stratēģiju) un iestāžu darbības. Visbeidzot, pamata pārveduma perimetrs būtu jāveido no aktīviem, tiesībām un/vai saistībām, kas ir būtiskas vai kritiski svarīgas, lai tās tiktu pārvestas, lai izpildītu noregulējuma mērķus, regulatīvās saistības (tostarp aizsargātās saistības saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. pantu vai saistības saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 73. pantu) un instrumenta mērķus (“pārveduma perimetra pirmais slānis”), un tā noteikšanai būtu jāatbilst turpmāk 4.1. iedaļā sīkāk precizētajam kritēriju sarakstam;
• b. starpsavienojamība iestādē. Ievērojot iepriekšējo a) apakšpunktu, starpsavienojamība, kuru nevar izbeigt bez laikietilpīgām un lielām pūlēm vai juridisku ierobežojumu dēļ (tostarp attiecībā uz aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Direktīvas 2014/59/ES 76. – 80. pantā), būtu jāintegrē pārveduma perimetrā (“pārveduma perimetra otrais slānis”) saskaņā ar 4.2. iedaļu turpmāk.

Iestādēm būtu jānorāda noregulējuma iestādēm pārvedamības šķēršļi, vienlaikus piemērojot pārveduma perimetra definīciju saviem aktīviem, tiesībām un/vai saistībām, un jāierosina iespējamie ietekmes mazināšanas līdzekļi un risinājumi. Iestādēm būtu jāstrādā, lai laika gaitā samazinātu šos šķēršļus. Novērtējot pārveduma šķēršļus, īpaša uzmanība būtu jāpievērš pārrobežu jautājumiem saskaņā ar 4.3. iedaļu.

Nosakot metodiku pārveduma perimetra noteikšanai un ņemot vērā vajadzību izstrādāt noregulējuma stratēģiju, kas vislabāk sasniegtu noregulējuma mērķus, noregulējuma iestādēm būtu jāapsver iespēja sadalīt perimetru dažādās vienībās, lai sagatavotos dažādiem scenārijiem, nodrošinātu pārveduma instrumentu kombināciju, ļautu veikt dažādus secīgus pārvedumus un kombinācijas, izmantojot vienu un to pašu noregulējuma instrumentu, vai pārvedumus vairākiem saņēmējiem, kas var būt nepieciešams.

4.1.1 Uzņēmuma pārdošanas (UP) instruments

4.2 Starpsavienojamības novērtēšana

4.3 Pārrobežu aspektu novērtējums