4.1 Īpaši apsvērumi par katru pārveduma instrumentu

Ja noregulējuma stratēģijā ir iekļauts UP instruments, noregulējuma iestādēm noregulējuma plānošanas ietvaros būtu jānovērtē aktīvu un akciju darījumu izpildes risks⁵ un jāapsver vismazāk traucējošais darījums, kas vislabāk sasniedz noregulējuma mērķus saskaņā ar 10. – 15 . punktu.

⁵ Akciju darījums sastāv no īpašumtiesību instrumentu (kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 61) apakšpunktā, kas definēti Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 61) apakšpunktā) pārveduma (kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 63. panta 1. punkta c) apa kšpunktā) saņēmējam (kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 80) apakšpunktā), savukārt aktīvu darījums ir aktīvu, tiesību un/vai saistību pārvedums saņēmējam (kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 80) apakšpunktā) (kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 63. panta 1. punkta d) apakšpunktā).

Attiecībā uz akciju darījumiem iestādēm būtu jāanalizē, kā pārveduma perimetrs piesaista tirgus interesi, ņemot vērā mērķi pēc iespējas maksimāli palielināt pārveduma perimetra pārdošanas cenu, ņemot vērā atgūšanas plānošanas darbu, salīdzināmus darījumus, vērtēšanas atsauces vai tirgus tendences. Pēc tam iestādēm būtu jāpaziņo šīs analīzes rezultāti noregulējuma iestādēm, lai tās tos varētu ņemt vērā savā pārvedamības novērtējumā saistībā ar noregulējuma plānošanu. Šajā novērtējumā, ja iespējams, būtu jāņem vērā darbības, biznesa modelis, finanšu rādītāji, attiecības ar klientiem, izplatīšanas kanāli un pārveduma perimetra ģeogrāfiskais iedalījums.

Attiecībā uz aktīvu darījumiem iestādēm būtu jāanalizē, cik lielā mērā pārveduma perimetrs piesaista tirgus intereses, apsverot papildu posteņus, kas padarītu perimetru pievilcīgāku pircējam, tostarp skaidru naudu, citus likvīdos aktīvus un ieņēmumus nesošus aizdevumus. Pēc tam tām būtu jāpaziņo šīs analīzes rezultāti noregulējuma iestādēm, lai tās tos varētu ņemt vērā savā pārvedamības novērtējumā saistībā ar noregulējuma plānošanu.

Saskaņā ar šo pamatnostādņu 11 . punktu iestādēm būtu jāpalīdz apzināt pieejamās iespējas, lai uzlabotu pārveduma perimetra definīciju nolūkā atvieglot pārveduma īstenošanu. Jo īpaši iestādēm būtu jāapsver, vai pārveduma perimetru ir iespējams vienkāršot, lai samazinātu izpildes riskus noregulējumā. Iestādēm būtu arī jāapsver iespējas, kas piemērojamas pārveduma perimetra noteikšanai, lai maksimāli palielinātu pārveduma panākumus, piemēram, garantijas aktīvu portfelim (Direktīvas 2014/59/ES 101. panta 1. punkta

• a) apakšpunkts) vai konkrētu nevēlamu aktīvu, tiesību un/vai saistību “izņēmumi”, kas nav vajadzīgi kritiski svarīgo funkciju un/vai galveno darbības jomu nepārtrauktībai, izmantojot aktīvu pārveduma perimetra vienību identifikāciju saskaņā ar 21. punktu.

Iestādēm būtu arī jāanalizē tirgus spēja absorbēt pārveduma perimetru, novērtējot, vai pastāv ieguldītāji trešās personas ar pietiekamiem līdzekļiem, ja kredītiestādēm ir kapitāla pārpalikums un/vai pietiekama piekļuve tirgum, iepriekšēja integrācijas pieredze un atbilstība konkurences un stratēģiskiem apsvērumiem. Pēc tam iestādēm būtu jāpaziņo šīs analīzes rezultāti noregulējuma iestādēm.

Noregulējuma iestādēm būtu jāizmanto iepriekš minēto pamatnostādņu 18. un 25. punktā aprakstītā metode, lai apsvērtu dažādu potenciālo pieņēmēju iespējas attiecībā uz dažādām pārveduma perimetra daļām atkarībā no attiecīgajiem tirgiem, to absorbcijas spējas vai darbību ģeogrāfijas, lai maksimāli palielinātu izredzes uz veiksmīgu pārveduma stratēģiju un atbalstītu noregulējamību. Vajadzības gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 39. panta 1. punktu noregulējuma iestādēm būtu jāapsver pārveduma perimetra dalīšana vienībās, lai noregulējuma stratēģiju labāk pielāgotu neparedzamiem noregulējuma apstākļiem un dažādiem iespējamiem pārbaudāmiem scenārijiem.

Ciktāl iespējams un lai vēl vairāk uzlabotu noregulējamību, iestādēm būtu jāanalizē potenciālās perimetra novirzes, kas varētu rasties laikā, kad iestādes bizness attīstās un mainās ekonomiskie apstākļi, un jāpaziņo šīs analīzes rezultāti noregulējuma iestādēm. Ciktāl iespējams būtu jāapsver strukturālas izmaiņas un paredzamā ietekme. Būtu jāapsver vismaz atgūšanas risinājumu ietekme uz aktīviem, tiesībām un/vai saistībām, kas atbilst pamata (pirmā līmeņa) pārveduma perimetram, pamatojoties uz šo pamatnostādņu13.a. , 19. un 20. punktu.

4.1.2 Pagaidu iestāde (PI)

Noregulējuma iestādēm, ņemot vērā apsvērto scenāriju, būtu jāņem vērā PI mērķi un izejas stratēģija, nosakot metodiku, kā definēt perimetru, kas jāpārved uz PI, ievērojot šo pamatnostādņu 10. – 13. punktu. Jo īpaši pamata (pirmā līmeņa) pārveduma perimetru var definēt atšķirīgi, ja PI ir izveidota, lai turpinātu īstenot nepieciešamo nodalīšanu iestādē vai iekasētu aktīvus, tiesības un saistības no dažādām iestādēm, uz kurām attiecas noregulējums saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 40. panta 1. punktu, vai ja PI ir jāpārdod kopumā vai pa daļām saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 41. panta 2. punktu.

Iestādēm būtu jāatbalsta noregulējuma iestādes, pārbaudot pārveduma perimetra definīcijas piemērojamību (saskaņā ar12. punkta b) apakšpunktu un 15 . punktu šajās pamatnostādnēs), atbalstot izpildes riska novērtējumu, konsultējot par pārveduma perimetra iespējamu uzlabošanu un novērtējot tirgus vēlmi un spēju absorbēt pārveduma perimetru. Tas palīdz panākt, ka noregulējuma iestādes maksimāli palielina PI tirgspēju, un atbalsta šā noregulējuma instrumenta izvēli noregulējuma plānos.

Iestādēm būtu jānovērtē pārveduma atbilstīgo aktīvu, tiesību un saistību riska profils un jāatbalsta noregulējuma iestāžu novērtējums par to saderību ar PI dzīvotspēju, kas ir paredzēta, lai turpinātu kritiski svarīgu funkciju nodrošināšanu. Visbeidzot, pārveduma perimetra riska p rofilam (tostarp kredītriskam, tirgus riskiem vai operacionālajiem riskiem) nevajadzētu apdraudēt PI dzīvotspēju, pirms uz to tiek attiecināts pārdošanas process.

Ja PI ir paredzēta atbalstīt tikai vienu iestādi, iestādei būtu jāatbalsta noregulējuma iestāde, novērtējot pārveduma perimetra kapitāla un likviditātes pozīciju kalibrēšanu, nodrošinot, ka saistību vērtība saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 40. panta 3. punktu nepārsniedz to aktīvu vērtību, kas pārvesti no noregulējamās iestādes vai ko nodrošina citi avoti, un noregulējuma iestādei būtu jānovērtē pārveduma perimetra ietekme uz PI kapitāla un likviditātes pozīcijām. Līdzīgi, lai nodrošinātu līdzsvarotu PI likviditātes pozīciju, aktīvu termiņa profilam būtu jāatbilst saistību termiņam, un īpaša uzmanība būtu jāpievērš saistību kopējai procentu likmei salīdzinājumā ar kopējo procentu likmi, kas izriet no aktīviem.

Lai vēl vairāk uzlabotu noregulējamību, iestādēm būtu jāatbalsta noregulējuma iestādes, lai tās novērtētu iespējamās perimetra nobīdes līdzīgi šo pamatnostādņu 22. punktā noteiktajiem principiem, kas varētu ietekmēt pārveduma perimetru, kā noteikts šo pamatnostādņu 13. a . un 23. – 26. punktā.

Noregulējuma iestādēm būtu jāapsver nosacījumi, saskaņā ar kuriem pārvedumi, kas tiek veikti iestādei atpakaļ, būtu nepieciešami un/vai izdevīgi attiecībā uz noregulējuma stratēģiju. Šis apsvērums būtu jāpiemēro pārveduma perimetra līmenī.

Noregulējuma iestādēm būtu jāapsver, vai PI ietvaros ir iespējams veikt akciju darījumu.

4.1.3 Aktīvu nodalīšanas instruments (ANI)

Iestādēm, pamatojoties uz noregulējuma iestāžu sniegto informāciju, būtu iestādēm jānorāda aktīvi, tiesības un/vai saistības, kas atbilst Direktīvas 2014/59/ES 42. panta 5. punkta nosacījumiem un EBI pamatnostādnēs par aktīvu nodalīšanas instrumentu⁶ noteiktajiem principiem, lai pārbaudītu, kādā mērā ANI var piemērot saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

⁶ EBI pamatnostādnes par gadījumu noteikšanu, kad aktīvu vai saistību likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru varētu negatīvi ietekmēt vienu vai vairākus finanšu tirgus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 42. panta 14. punktu (EBI/GL/2015/05).

Iestādēm, pamatojoties uz noregulējuma iestāžu norādījumiem, būtu jānosaka posteņi, kas jāiekļauj pārveduma perimetrā, lai tie atbilstu aktīvu pārvaldības sabiedrības (APS) iezīmēm, ko noteikušas noregulējuma iestādes. Šajā saistībā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 42. panta 5. punkta c) apakšpunktu noregulējuma iestādēm būtu jānovērtē, vai pārvedums ir nepieciešams, lai maksimāli palielinātu likvidācijas ieņēmumus, tāpēc nevajadzētu nepietiekoši ņemt vērā APS biznesa modeli un izejas stratēģiju. Kompetentajām iestādēm jo īpaši būtu jāpārliecinās, vai:

• - pārveduma perimetrs atbilst APS biznesa modelim, ja tas jau ir izveidots, vai būtu jāapsver iespēja izveidot APS biznesa modeli. APS var veidot tā, lai tās būtu orientētas uz vienu aktīvu vai specializētas kādā ģeogrāfiskajā apgabalā;
• - jo īpaši tādas APS gadījumā, kas, kā paredzams, absorbēs dažādu iestāžu portfeļus un darbības, kurā pastāv saskaņotība starp pārveduma perimetru un atsavināšanas stratēģiju, nodrošinot likvidācijas ieņēmumu maksimālu palielināšanu, novēršot vērtības samazināšanos un izraisot apjomradītu ietekmi;
• - pārveduma perimetrs pēc iespējas ļauj APS sasniegt kritisko lielumu, lai gūtu labumu no apjomradītiem ietaupījumiem. Ideālā gadījumā tās kritiskajam lielumam būtu jāpaliek tirgus, kurā tas darbojas, proporcijās;
• - pārveduma perimetrs ļauj APS atgūt ilgtermiņa vērtību, kas ir lielāka par tirgus vērtību vērtēšanas datumā saskaņā ar šo pamatnostādņu 32. punktu, un tas nozīmē, ka būtu rūpīgi jāapsver portfeļi ar negatīvām ilgtermiņa perspektīvām.

Noregulējuma iestādēm būtu jānosaka metodika, kā iestādēm strukturēt ANI ietvaros APS paredzēto pārveduma perimetru tā, lai perimetra ilgtermiņa vērtība būtu lielāka par tā tirgus vērtību, lai novērstu vērtības iznīcināšanu, samazinātu noregulējuma izmaksas un aizsargātu publiskos līdzekļus (Direktīvas 2014/59/ES 31. panta 2. punkts). Ilgtermiņa vērtību var aplēst, pamatojoties uz ienākumus nesošu portfeļu faktisko tirgus vērtību. Tomēr rodas jautājums par samazinātas vērtības vai ienākumus nenesošiem portfeļiem, kuru gadījumā iestādēm būtu jānovērtē uzlabojumu perspektīvas attiecībā uz attiecīgajiem portfeļiem un tirgiem, kas izriet no pieejamās tirgus analīzes, sviras efekta uzraudzības iestāžu novērtējumā, un jānovērtē iespējamās kombinācijas ar ienākumus nesošiem aktīviem (dažādu daļu kombinācija saskaņā ar šo pamatnostādņu 15 . punktu), lai pozitīvi ietekmētu pārveduma perimetra vispārējo profilu.

Lai vēl vairāk uzlabotu noregulējamību, iestādēm būtu jāpalīdz noregulējuma iestādēm novērtēt iespējamās perimetra nobīdes, kā noteikts šo pamatnostādņu 22. punktā, kuras var ietekmēt pārveduma perimetru.

Noregulējuma iestādēm būtu jāapsver nosacījumi, saskaņā ar kuriem pārvedumi, kas tiek veikti iestādei atpakaļ, būtu nepieciešami un/vai izdevīgi attiecībā uz noregulējuma stratēģiju. Minētais apsvērums būtu jāpiemēro pārveduma perimetra līmenī.