4.2 Starpsavienojamības novērtēšana

Lai atbalstītu EBI noregulējamības pamatnostādņu 99. – 101. punktā minēto prasību un nodrošinātu pārveduma perimetra nepārtrauktību, kad tas būs nošķirts no pārējās grupas saskaņā ar šo pamatnostādņu 13. b . punktu, iestādēm vajadzētu spēt paskaidrot noregulējuma iestādēm pamatinformācijas analīzi, kas pamato EBI noregulējamības pamatnostādņu 15., 16. un 44. punktā minētās informācijas identificēšanu un atbalsta noregulējuma plānošanu. Jo īpaši, ievērojot proporcionalitāti, iestādēm vajadzētu būt iespējai:

• - galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas sadalīt funkcionālos procesos⁷ , kā arī pēc vajadzības tās attiecināt uz organizatoriskajām vienībām;
• - novērtēt organizatorisko vienību lomu un to sniegtos pakalpojumus;
• - norādīt atbilstošos elementus, piemēram, aktīvus, pasīvus, personālu, resursus, sistēmas un lietojumprogrammas, kas pēc vajadzības ir iesaistīti organizatoriskajās vienībās.

⁷ Funkcionālos procesus var definēt kā ikdienas darbības, kas atbalsta darbības jomas.

Iestādēm būtu jānorāda noregulējuma iestādēm iespējamās problēmas saistībā ar organizatorisko vienību elementu nodalīšanu no galvenajiem (pirmā līmeņa) pārveduma perimetra komponentiem (nodalāmības pretrunas) vai tāpēc, ka tos nevar viegli aizstāt, jo tie var radīt papildu un nesamērīgus riskus, vai tāpēc, ka to nodalīšana nebūtu optimāla attiecībā uz noregulējuma mērķiem. Iespējamo nodalāmības pretrunu noteikšanas procesā būtu jāņem vērā elementi, kas noteikti šo pamatnostādņu37. – 49. punktā, un pēc iespējas vairāk jāizmanto darbības atjaunošanas plānošanas darbs. Šis rezultāts būtu jāņem vērā noregulējuma plānā iekļautajā pārveduma perimetrā un noregulējuma stratēģijas iespējamības novērtējumā. Atkarībā no starpsavienojamības apjoma un noregulējuma scenāriju dažādības starpsavienojamības novērtēšanu laika gaitā var veikt pakāpeniski.

Finansiālā starpsavienojamība

Saskaņā ar noregulējamības pamatnostādņu 100. punktu iestādēm būtu jāsniedz noregulējuma iestādēm identificētās saiknes, kas norādītas Direktīvas 2014/59/ES 76. – 80. pantā.

Lai i) no nevajadzīgus finanšu traucējumus un nodrošinātu to finanšu pakalpojumu uzticamību, kurus sniedz pārveduma perimetrs, vai ii) ierobežotu turpmāko darbību finansēšanas nestabilitāti (tostarp ANI ietvaros mantotajai vienībai), pamata pārveduma perimetrs, ja iespējams un ievērojot šo pamatnostādņu 41. punktu, būtu jāpārved ar saistītajām finanšu saistībām un aizsardzību. Tādēļ noregulējuma plānošanā iestādēm, kuru noregulējuma plānos ir iekļautas pārveduma stratēģijas, būtu:

• - jānosaka finanšu saiknes starp ārpusbilances un bilances riska darījumiem un saistībām un jo īpaši garantijām (tostarp attiecīgā gadījumā atsauces uz: apjomu⁸ ; ilgumu; pirmstermiņa izbeigšanas tiesībām; kontroles vai saistību neizpildes starpposmu klauzulu maiņu; vai piemērojamiem tiesību aktiem), kas sniegtas un saņemtas, nošķirot ārējās garantijas un grupas iekšējās garantijas. Grupas iekšējās garantijas⁹ būtu īpaši jāizvērtē, lai novērtētu, vai tās būtu jāpārved vai jāatceļ, neradot nevēlamus zaudējumus;
• - jāidentificē esošās riska ierobežošanas pozīcijas, uz kurām jau neattiecas iepriekš minētie aizsardzības pasākumi;
• - jānosaka organizatoriskās vienības, kas atbild par finansējuma nodrošināšanu, un to līgumiskās saiknes ar citām struktūrvienībām, ņemot vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas un līdzsvarošanas spēju;
• - vajadzības gadījumā jāizstrādā kārtība, kas nodrošina spēkā esošo līgumu saglabāšanu noregulējuma laikā un pēc tā, atdalīto vienību kompensējošo darījumu nepārtrauktību un nodalīto vienību piekļuvi valūtām.

Juridiskā starpsavienojamība

⁸ Piemēram, apstiprinājuma vēstules.

⁹ Saistībā ar šīm pamatnostādnēm grupas iekšējās garantijas ir jāsaprot plašākā nozīmē kā zaudējumu pārveduma mehānismus.

Lai atbalstītu noregulējuma iestādes, iestādēm būtu jāapzina juridiskā starpsavienojamība starp pamata pārveduma perimetru un pārējo iestādi, tostarp, bet ne tikai:

• a. Starpvienību līmenī: i) dažādu sabiedrību īpašumtiesību instrumenti; ii) nodokļu saiknes; iii) attiecīgā gadījumā saistības pret pārējiem kooperatīva biedriem; juridiskās attiecības starp vienībām un jebkādiem solidaritātes mehānismiem vai institucionālās aizsardzības shēmām (IAS); attiecīgie līgumi ar izslēgšanas klauzulām, piemēram, ar kopuzņēmumu vai citām partnerībām, piemēram, ar apdrošināšanas sabiedrībām.
• b. Organizatorisko vienību līmenī: juridiskā starpsavienojamība, kas izriet no spēkā esošām pakalpojumu sniegšanas saistībām saskaņā ar pakalpojumu līmeņa līgumiem, darbinieku līgumiem un koplīgumiem¹⁰ , un līguma noteikumi, kas saistīti ar katras vienības aktīviem un saistībām.

¹⁰ Saskaņā ar Uzņēmumu daļu īpašnieku maiņas direktīvas 2001/23/EK 5. panta 1. punktu un Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 4. punktu darbinieku līgumu pārveduma automātiskumu var nepiemērot īpašumtiesību pārveduma gadījumā, izmantojot kādu no pagaidu iestādēm, uzņēmuma pārdošanu vai aktīvu nodalīšanas instrumentu.

Iestādēm būtu jāapzina iespējamās nodalāmības pretrunas, kas saistītas ar iepriekš minētajiem elementiem, un jāsniedz noregulējuma iestādēm visa vajadzīgā informācija, lai precizētu šādus elementus:

• (i) pārveduma perimetra noteikšanas iespējamā ietekme uz iestādes īpašumtiesību struktūru un pieņēmēja neatkarību;
• (ii) vai pārveduma perimetra otro slāni varētu strukturēt tā, lai tas neradītu nevajadzīgus zaudējumus nodokļu apsvērumu dēļ;
• (iii) vai sadarbības pasākumi būtu jāturpina un vai tie varētu dot labumu pārveduma perimetram;
• (iv) to, vai dalību IAS, asociācijā vai līdzīgos solidaritātes mehānismos joprojām var turpināt attiecībā uz pārveduma perimetru un potenciālajiem saistītajiem pienākumiem, kas saistīti ar pārveduma perimetru, attiecīgā gadījumā arī novērtējot, vai IAS/asociācijas atbrīvojumi (piemēram, tie, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā un 49. panta 3. punktā) noregulējuma laikā tiek turpināti vai izbeigti un kādas būtu to sekas;
• (v) vai un cik lielā mērā iespējamie tiesvedības riski (tostarp tiesvedības riski, kas izriet no pašas noregulējuma darbības noregulējuma iestāžu vadībā) negatīvi neietekmē pārveduma perimetru.

Noregulējuma iestādēm būtu jānovērtē, cik lielā mērā varētu izmantot Direktīvas 2014/59/ES 64. panta 1. punktā paredzētās pilnvaras grozīt vai atcelt līgumus, lai labāk noteiktu pārveduma perimetra otro slāni un izbeigtu nevajadzīgu starpsavienojamību.

Darbības starpsavienojamība

Papildus pilnslodzes ekvivalentu (FTE) kartēšanai pārveduma perimetra komponentos (skatīt šo pamatnostādņu 35. punktu) iestādēm būtu jāsniedz informācija par speciālajām zināšanām, kas vajadzīgas pārveduma perimetrā iekļauto darbību veikšanai. Visbeidzot, tieši zināšanas ir visbūtiskākais, kas tiks izmantots, novērtējot darbinieku aizstājamību un nodalāmības pretrunu mazināšanu.

Biznesa starpsavienojamība

Iestādēm būtu jāidentificē biznesa starpsavienojamība, piemēram, jebkāda starporganizatorisku vienību saikne, kurā darbības jomā darbojas vairākas organizatoriskās vienības vai kuras ieņēmumus rada darbības, ko veic dažādas organizatoriskās vienības, ietverot sinerģijas vai dažādu darbību klientus.

Noregulējuma iestādēm būtu jāapsver metodika pārveduma perimetra noteikšanai, ņemot vērā biznesa savstarpējo saistību, lai i) AMC pārvedamais perimetrs negatīvi neietekmētu to biznesa franšīzes (tostarp kritiski svarīgās funkcijas un galvenos darbības virzienus), kas paliek noregulējamajai iestādei, kuras darbību paredzēts turpināt, ii) vai alternatīvi, ka vienību atstāšana pie noregulējamās iestādes nekaitē potenciālajam( - iem) pieņēmējam( - iem) vai PI pārvestajai biznesa franšīzei (tostarp kritiski svarīgām funkcijām un galvenajām darbības jomām).