4. Noregulējamības pamatnostādņu grozījumi

Noregulējamības pamatnostādņu 5. punktu groza šādi:

“5. Šajās pamatnostādnēs, ņemot vērā Direktīvas (ES) 2014/59 10. panta 5. punktu un 11. panta 1. punktu⁴ , ir precizētas noregulējuma instrumenta noteiktas darbības, kas iestādēm, tostarp 1. panta 1. punktā minētajām vienībām (“iestādes”), un noregulējuma iestādēm būtu jāveic, lai uzlabotu iestāžu, grupu un noregulējuma grupu noregulējamību saistībā ar noregulējamības novērtējumu, ko noregulējuma iestādes veic saskaņā ar minētās direktīvas 15. un 16. pantu.”

⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva) (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

Noregulējamības pamatnostādņu 7. punktu groza šādi:

‘7. Šīs pamatnostādnes neattiecas uz iestādēm, kuru noregulējuma plānā vai tās grupas noregulējuma plānā, kurai tās pieder, ir paredzēts, ka tās tiek likvidētas atbilstošā veidā saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem. Ja stratēģija mainās, jo īpaši no likvidācijas uz noregulējumu, pamatnostādnes piemēro ne vēlāk kā trīs gadus no dienas, kad apstiprināts noregulējuma plāns ar jauno noregulējuma stratēģiju, izņemot 4.6. iedaļu, ko piemēro ne vēlāk kā vienu gadu pēc minētās dienas.”

Noregulējamības pamatnostādņu 10. punktu groza šādi:

‘10. Attiecībā uz iestādēm, kas ietilpst grupā, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. – 112. pantu, šīs pamatnostādnes tiek piemērotas katras noregulējuma grupas un attiecīgā gadījumā arī individuālā līmenī. 4.6. un 4.7. iedaļu piemēro arī tādu pārrobežu meitasuzņēmumu līmenī, kas nav noregulējuma vienības, ja minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, kā noteikts Direktīvas 2014/59/ES 45.f pantā, pārsniedz summu, kas ir pietiekama, lai absorbētu zaudējumus saskaņā ar minētās direktīvas 45.c panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

Noregulējamības pamatnostādņu 3. iedaļas nosaukumu groza šādi:

' 3. Īstenošanas un pārejas noteikumi'

Pēc Noregulējamības pamatnostādņu 13. punkta pievieno šādus jaunus 13.a, 13.b un 13.c punktus:

'13.a Iestādēm jāiesniedz noregulējuma iestādēm pirmais pašnovērtējuma ziņojums, kas minēts 124. punktā, līdz 2024. gada 31. decembrim.

13.b Atkāpjoties no 132. punkta, noregulējuma iestādēm pirmā noregulējamības testēšanas programma, kas minēta 130. punktā, jāpaziņo līdz 2025. gada 31. decembrim.

13.c Šā panta 138. punktā minētajām iestādēm līdz 2025. gada 31. decembrim jāiesniedz noregulējuma iestādēm pirmā galvenā roksasgrāmata, kas norādīts minētajā punktā.”;

56. punkta e) apakšpunktu groza šādi:

• e) apstiprināt galveno iesniedzamo informāciju un nodrošināt atbilstošus deleģēšanas pasākumus kā daļu no iekšējās kontroles un ticamības nodrošināšanas mehānismiem (piemēram, tādiem kā noregulējuma ziņošanas veidnes un pašnovērtējuma ziņojums);

Pēc 4.5. iedaļas pamatnostādnēs iekļauj šādu jaunu 4.6., 4.7. un 4.8. iedaļu ar attiecīgi 124. līdz 129., 130. līdz 137. un 138. līdz 142. punktu:

124. Iestādēm vismaz reizi divos gados jāsagatavo un jāiesniedz attiecīgajai noregulējuma iestādei ziņojums, kurā tās novērtē, vai un kādā mērā tās atbilst spējām, kas izklāstītas šo pamatnostādņu 4.1. – 4.5. un 4.8. iedaļā un Pamatnostādņu par nododamību 4. un 5. iedaļā, lai papildinātu noregulējamības novērtējumu attiecībā uz nodošanas stratēģijām (Nododamības pamatnostādnes)⁵ , un ņemot vērā visas atsauksmes, kas saņemtas no iestādēm divu gadu laikā, tostarp cita starpā šādus elementus:

• a. pakāpe, kādā spēja ir sasniegta (zema, vidēja, augsta, nav piemērojams);
• b. apraksts par to, kā šī spēja ir izpildīta vai kāpēc tiek uzskatīts ka nav piemērojams saskaņā ar a) apakšpunktu;
• c. trūkumu novērtējums par noregulējamības spējām, kā izklāstīts šajās pamatnostādnēs un iestādes noregulējamības spējās, par to, kā un līdz kuram laikam šo trūkumu var novērst;
• d. apraksts par to, kā šī spēja ir iestrādāta ierastajā darbībā ( BAU );
• e. apraksts par to, kā šī spēja ir saistīta ar iestādes darbības atjaunošanas plānošanu (piemēram, vai darbības nepārtrauktības pasākumi noregulējuma gadījumā atbalsta arī darbības atjaunošanas iespējas, piemēram, atsavināšanu, vai arī atveseļošanas pasākumi tiek izmantoti, lai atbalstītu noregulējumu);
• f. jebkurš iekšējais vai ārējais novērtējums par to, kā iestāde ir piemērojusi šīs pamatnostādnes, tostarp iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumi, ārējo konsultantu novērtējumi, izmēģinājuma pārbaudes vai uzraudzības pārbaudes;
• g. jebkurš papildu temats, ko noteikusi attiecīgā noregulējuma iestāde (piemēram, nesenā lejupslīdē vai tirgus notikumā gūtā pieredze).

125. Pašnovērtējuma kopsavilkumā, kas izklāstīts 124. punktā, iestādēm ir:

• a. jāizklāsta sava izpratne par noregulējuma stratēģiju, kā to noteikusi noregulējuma iestāde, un savu un kompetentās iestādes( - u) lomu šīs stratēģijas īstenošanā;
• b. jāapraksta sava testēšanas un ticamības nodrošināšanas sistēma, kas ļauj tām nodrošināt spēju pastāvīgi atbalstīt noregulējuma stratēģijas īstenošanu;
• c. šādi jāapkopo savs pašnovērtējums pa galvenajām noregulējamības jomām:
• i. Pārvaldība;
• ii. Darbības nepārtrauktība noregulējuma gadījumā ( OCIR ) un piekļuve FTI⁶ ;
• iii. Zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja;
• iv. Likviditāte un finansējums noregulējumā;
• v. VIS⁷ ;
• vi. Komunikācija;
• vii. Nododamība un pārstrukturēšana.

126. Iestādēm jāiesniedz ziņojumi noregulējuma iestādei vismaz reizi divos gados. Pirmais ziņojums jāiesniedz līdz 2024. gada 31. decembrim.

127. Pārrobežu noregulējuma grupu kontekstā pašnovērtējuma ziņojums noregulējuma vienībai būtu jāiesniedz vai nu grupas līmeņa noregulējuma iestādei (vai attiecīgajai noregulējuma iestādei MPE stratēģijas gadījumā), vai vienībai, kas nav noregulējuma vienība — vietējai noregulējuma iestādei.

128. Kad tas ir sagatavots, vienības, kas nav noregulējuma vienība, pašnovērtējums būtu jāizstrādā, pamatojoties uz grupas noregulējuma stratēģiju un koordinējot to ar noregulējuma vienību.

129. Pašnovērtējuma ziņojuma, kas minēts 124. punktā, vajadzībām iestādēm jāievēro formāts, ko noteikusi to noregulējuma iestāde.

⁵ Pamatnostādnes EBA/GL/2022/11 iestādēm un noregulējuma iestādēm, lai papildinātu noregulējamības novērtējumu attiecībā uz nodošanas stratēģijām (Nododamības pamatnostādnes).

⁶ Finanšu tirgus infrastruktūras.

⁷ Vadības informācijas sistēmas.

130. Noregulējuma iestādēm, ņemot vērā 4.6. iedaļā minēto pašnovērtējuma ziņojumu un jo īpaši 124. punkta d - f) apakšpunktā prasītos elementus, jāpieņem to kompetencē esošo iestāžu daudzgadu noregulējamības testēšanas programma. Programmā jāiekļauj visas spējas, kas izklāstītas šajās pamatnostādnēs un EBI Pamatnostādnēs par nododamību⁸ .

131. Tai būtu jāaptver trīs gadu periods (pēdējie divi gadi ir orientējoši), lai iestādes varētu optimizēt noregulējuma plānošanas pasākumus. Noregulējuma iestādei tā katru gadu būtu jāatjaunina/jāapstiprina. Tās ikgadējās pārskatīšanas rezultāti bez nepamatotas kavēšanās ir jāpaziņo iestādēm.

132. Noregulējuma iestādēm jāpaziņo iestādēm noregulējamības testēšanas programma, kas minēta 130. punktā, un tās ikgadējie atjauninājumi vai apstiprinājumi, kas minēti 131. punktā, vēlākais kopā ar noregulējuma plāna kopsavilkumu un noregulējamības novērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 10. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

133. Noregulējuma iestādēm, ņemot vērā neizsmeļošo sarakstu, kas iekļauts 4. pielikumā, noregulējamības testēšanas programmā (kas minēta 130. punktā) jāizklāsta novērtējumu, testu, metodiku, prakses un rīku klāsts, ko tās plāno izmantot, lai pārbaudītu to pasākumu atbilstību, ko iestādes ieviesušas, lai atbalstītu to noregulējuma stratēģijas izpildi.

134. Apsverot testēšanas metožu izvēli 130. punktā izklāstītajā noregulējamības testēšanas programmā, noregulējuma iestādēm jāievēro uz risku balstīta pieeja, pamatojoties uz iestāžu riska profilu, lielumu un uzņēmējdarbības modeli (piemēram, SREP kategorizāciju⁹ ) un kopējo SREP rezultātu¹⁰ , un jāņem vērā:

• a. progress attiecībā uz noregulējamību/virzienu, līdz kuram ir izpildītas šajās pamatnostādnēs izklāstītās noregulējamības spējas un
• b. iekšējās noregulējamības nodrošināšanas darba vispārējā kvalitāte, kas apliecināta pašnovērtējuma ziņojumā.

135. Pārrobežu noregulējuma grupu kontekstā daudzgadu noregulējamības testēšanas programma būtu jāapspriež starp grupas līmeņa noregulējuma iestādēm un to meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm, uz kuriem attiecas šīs pamatnostādnes.

136. Pārrobežu grupu gadījumā noregulējuma vienību daudzgadu noregulējamības pārbaudes programma, tostarp tās ietvaros veiktie testi, jāveic vai nu noregulējuma vienības noregulējuma iestādei, vai uzņēmējas valsts noregulējuma iestādēm, koordinējot savu darbību ar noregulējuma vienības noregulējuma iestādi — saskaņā ar vienošanos starp tām.

137. Noregulējuma iestādēm jādalās ar iestādi un — pārrobežu grupas gadījumā — vismaz ar noregulējuma kolēģijas locekļiem par visu to testu rezultātiem, kas veikti saskaņā ar 130. punktā minēto noregulējamības testēšanas programmu.

⁸ EBA/GL/2022/11.

⁹ “ SREP kategorija” ir iestādes sistēmiskā nozīmīguma rādītājs, kas piešķirts, pamatojoties uz iestādes lielumu un sarežģītību un tās darbības jomu; Sk. arī pārskatīto EBI SREP GL 2.1.1. sadaļu (EBA/GL/2022/03).

¹⁰ Sk. definīciju pārskatītajās EBI SREP GL (EBA/GL/2022/03) 21. lpp. “kopējais SREP vērtējums” ir skaitlisks rādītājs, kas raksturo kopējo risku iestādes dzīvotspējai, pamatojoties uz vispārējo SREP novērtējumu.

138. Savienības mātesuzņēmums un noregulējuma grupas noregulējuma vienības, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a vai 92.b pants vai kuru kopējie aktīvi noregulējuma grupas līmenī pārsniedz 100 miljardus EUR, un attiecīgās noregulējuma iestādes noteiktajām iestādēm, uz kurām neattiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pants un kuras ietilpst noregulējuma grupā, kuras kopējie aktīvi ir mazāki par 100 miljardiem EUR, bet kuru noregulējuma iestāde ir novērtējusi kā tādu, kas maksātnespējas gadījumā, visticamāk, radīs sistēmisku risku saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 6. punktu, jāizstrādā galvenā rokasgrāmata.

139. Galvenā rokasgrāmata jāpieprasa no iestādēm, kas nav minētas 138. punktā, ja noregulējuma iestāde uzskata, ka to pamato organizācijas sarežģītība un no tās izrietošā vajadzība pēc augsta līmeņa noregulējamības spēju koordinācijas.

140. Galvenajā rokasgrāmatā ir¹¹ :

• a. jādefinē augstākā līmeņa vadības galvenās funkcijas un pienākumi noregulējuma sagatavošanas posmā un noregulējuma laikā;
• b. jānosaka jautājumi un termiņi, par kuriem vadībai jāpieņem lēmumi sagatavošanas procesā un noregulējuma procesā;
• c. jānosaka papildus rokasgrāmatu (iekšējās rekapitalizācijas rokasgrāmatas, nododamības rokasgrāmatas, ārkārtas rīcības plānu piekļuvei FTI, komunikācijas) aktivizēšanas izraisītājnotikumi;
• d. jānosaka informācijas avotu avots, termiņi un formāts, kas atbalstīs šos valdes lēmumus;
• e. jāparāda, kā dažādi noregulējuma stratēģijas īstenošanas elementi mijiedarbojas savā starpā, un jo īpaši:

141. Iestādēm jāatjaunina savas galvenās rokasgrāmatas vismaz reizi gadā vai pēc izmaiņām to juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā vai izmaiņām to operacionālajos vai finanšu apstākļos, kas varētu būtiski ietekmēt galveno rokasgrāmatu vai radīt nepieciešamību tos mainīt. Par to ik g ada pārskatīšanas rezultātiem bez liekas kavēšanās jāpaziņo noregulējuma iestādēm.

142. Aiz Noregulējamības pamatnostādņu 3. pielikuma iekļauj šādu 4. un 5. pielikumu:

¹¹ 5. pielikumā ir sniegts galvenās rokasgrāmatas arhitektūras augsta līmeņa apraksts.