6. The approach for identifying the appropriate historical period

Lai izvēlētos vēsturisko periodu kalibrēšanai, iestādēm jāformulē metodoloģija attiecīgajiem portfeļiem atbilstošā spriedzes perioda identificēšanai, izmantojot vienu no šādiem diviem veidiem:

• i. uz spriedumu balstīta pieeja vai
• ii. standartizēta pieeja.

Uz spriedumu balstīta pieeja ir pieeja, kurā neizmanto sīku kvantitatīvu analīzi, lai identificētu kalibrēšanā izmantojamu precīzu periodu, bet paļaujas uz iestādes attiecīgajam portfelim raksturīgo risku augsta līmeņa analīzi un iepriekšējiem spriedzes periodiem, kas saistīti ar šādiem riska faktoriem. Ja iestādes izmanto šādu uz spriedumu balstītu pieeju, tajā jāiekļauj kvantitatīvi analīzes elementi.

Savukārt standartizēta pieeja ir pieeja, kurā papildus ekspertu spriedumam izmanto sistemātiskāku kvantitatīvu analīzi, lai identificētu vēsturiskos periodus, kas atspoguļo iestādes attiecīgajam portfelim būtisku spriedzi. Šādu sistemātiskāku pieeju varētu izmantot vairākos veidos:

• i. uz riska faktoriem balstīta pieeja. Iestāde identificē ierobežotu skaitu riska faktoru, kurus uzskata par atbilstošu aplēsto vērtību tās portfeļa vērtības izmaiņām. Tad vēsturiskos datus par šiem riska faktoriem var pilnībā izanalizēt, lai identificētu vislielākās spriedzes periodu (piemēram, identificējot periodu, kurā riska faktoru svārstīgums ir vislielākais) vēsturisko datu logā;
• ii. uz riskam pakļauto vērtību balstīta pieeja. Vēsturisko periodu identificē, izmantojot vai nu pilnu riskam pakļautās vērtības modeļa aprēķinu, vai arī izvērtējot datus vēsturiskā periodā, lai identificētu 12 mēnešu periodu, kas nodrošina visaugstāko izrietošo vērtību attiecīgajam portfelim.

Šo pieeju vajadzētu izmantot tā vēsturiskā perioda noteikšanai, kas nodrošinātu konservatīvu kapitāla apmēru, nevis lai tikai atlasītu periodu, kurā svārstīgums ir vislielākais.

Lai gan iestādes var izmantot jebkuru no šīm pieejām, vēsturiskā perioda identificēšanas nolūkā, kad vien iespējams, priekšroka būtu jādod standarta pieejai.

Iestādes var arī apvienot abas minētās pieejas, lai ierobežotu standarta pieejas radīto aprēķināšanas slogu. To var darīt, izmantojot uz spriedumu balstīto pieeju, lai noteiktu vēsturiskos datu periodus, kas tiks izskatīti standartizētajā pieejā.

Neatkarīgi no izmantotās pieejas iestādēm jāiesniedz pierādījumi, ka spriedzes periods atbilst faktiskajam portfelim un ka tās savā analīzē ir izvērtējušas dažādus iespējamos vēsturiskos periodus. Iestādēm arī jāpierāda, ka portfelis, uz kuru pamatojoties ir identificēti spriedzes periodi, ir iestāžu faktiskajam portfelim raksturīgs portfelis, piemēram, spriedzes perioda identificēšanā izmantoto pieeju piemērojot citiem tipiskiem vai iepriekšējiem portfeļiem. Piemēram, daudziem portfeļiem 12 mēnešu periods, kas attiecas uz ievērojamiem zaudējumiem 2007./2008. gadā, pietiekami atspoguļotu šādas spriedzes periodu, tomēr papildus tam iestādēm jāapsver arī citi periodi, kas atbilst attiecīgajam portfelim.

Gan nosakot attiecīgo vēsturisko periodu, gan kalibrējot riskam pakļautās vērtības modeli, nav jāpiemēro vēsturisko datu svēršana, jo datu svēršana spriedzes periodā neatspoguļotu reālos iespējamos spriedzes radītos zaudējumus, kas varētu rasties iestādes portfelim.

Visbeidzot, kompetentās iestādes var pieprasīt, lai iestādes riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos modeļa kalibrēšanā izmanto pretstata datus, jo īpaši tad, ja iestādes portfelim raksturīgas biežas pozīcijas izmaiņas.

7. Dokumentācija, kas apliecina spriedzes perioda identificēšanā izmantoto