10. Consistency with VaR methodology

Riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos modeļa metodoloģijai jābalstās uz attiecīgās riskam pakļautās vērtības modeļa metodoloģiju, attiecīgā gadījumā izmantojot īpašas metodes, lai attiecīgās riskam pakļautās vērtības modeli pielāgotu tā, ka tas nodrošina riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos novērtējumu. Tāpēc visiem riska faktoriem, kas iekļauti riskam pakļautās vērtības modelī, jābūt atspoguļotiem riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos modelī.

Attiecībā uz standartiem, ko izmanto abos novērtējumos, un papildus tiem, kas paredzēti direktīvā (piemēram, 99 % ticamības līmenis), iestādes var apsvērt iespēju aprēķinā izmantot “laikposma kvadrātsaknes” izteiksmi, lai iegūtu 10 dienu riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos novērtējumu. Tomēr, ņemot vērā dažus zināmus ekstrapolācijas koeficienta ierobežojumus, iekšējā modeļa pārbaudes procesa ietvaros jāveic analīze, lai pierādītu, ka pieņēmumi, pamatojoties uz kuriem izmantota “laikposma kvadrātsaknes” metode, ir atbilstoši.

Lai gan riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos modelī vajadzētu būt piemēroti daži no attiecīgajiem riskam pakļautās vērtības modeļa standartiem, citi standarti var atšķirties konkrētu direktīvas prasību vai nesavienojamas metodoloģijas dēļ, kas saistīta ar riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos koncepciju. Tas jo īpaši attiecas uz šādiem aspektiem:

• (i) Spriedzes perioda ilgums

Ņemot vērā, ka spriedzes perioda ilgumam jābūt 12 mēneši, nebūtu pieļaujamas nekādas darbības, lai samazinātu vai palielinātu noteikto spriedzes periodu, ņemot vērā vajadzību nodrošināt atbilstību starp riskam pakļauto vērtību un riskam pakļauto vērtību spriedzes apstākļos.

• (ii) Atpakaļejošās pārbaudes prasība

Reizināšanas koeficientam m s , ko izmanto kapitāla prasībām, jābūt vismaz 3 un palielinātam par saskaitāmo no 0 līdz 1 atkarībā no riskam pakļautās vērtības atpakaļejošās pārbaudes rezultātiem. Tomēr atpakaļejošā pārbaudes veikšana nav obligāta prasība, lai noteiktu riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos novērtējumu.

• (iii) Riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos aprēķina periodiskums

Tā kā Kapitāla prasību direktīva paredz, ka riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos aprēķins jāveic vismaz reizi nedēļā, iestādes var aprēķināt šo novērtējumu biežāk, piemēram, katru dienu, lai aprēķina biežums atbilstu riskam pakļautās vērtības periodiskumam.

Ja, piemēram, iestādes nolemj riskam pakļauto vērtību spriedzes apstākļos aprēķināt reizi nedēļā, un pieņemot, ka vienas dienas riskam pakļautā vērtība spriedzes apstākļos ir mērogota līdz 10 dienām, kapitāla prasību ikdienas aprēķinam, pamatojoties uz iekšējiem modeļiem, piemērojami šādi principi:

• a) pēc riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos modeļa piemērošanas jāizmanto viens un tas pats riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos skaitlis piecas darbdienas pēc kārtas;
• b) attiecībā uz vidējo riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos skaitļu aprēķinu iepriekšējās 60 darbdienās iestādēm šādas vidējās vērtības aprēķināšanai jāizmanto iepriekšējie 12 riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos skaitļi;
• c) iestādei jāspēj pierādīt, ka riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos aprēķināšanai izvēlētajā nedēļas dienā iestādes portfelis atbilst portfelim, kas tai bijis visas nedēļas gaitā, un ka izvēlētais portfelis neizraisa riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos skaitļu sistemātisku pārāk zemu novērtēšanu, ja tos aprēķina reizi nedēļā. Piemēram, par pietiekamiem varētu uzskatīt pierādījumus, ka riskam pakļautā vērtība nav sistemātiski zemāka nedēļas dienā, kas izvēlēta riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos aprēķināšanai.

Riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos modeļa standarti var atšķirties no riskam pakļautās vērtības modeļa standartiem citos apstākļos, kuros varētu būt metodoloģiskas neatbilstības starp attiecīgās riskam pakļautās vērtības modeli un riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos modeli. Kā vienu no piemēriem var minēt izmaiņas attiecīgajā riskam pakļautās vērtības modeļa metodoloģijā, kuras nevar interpretēt riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos modeļa novērtējumā, un vietējās novērtēšanas (jutīguma analīzes/aplēsto vērtību) izmantošana pretstatā pilnai atkārtotai novērtēšanai, kas ir vēlamā pieeja attiecībā uz riskam pakļauto vērtību spriedzes apstākļos.

Parasti izmaiņām iestādes riskam pakļautās vērtības modelī vai riskam pakļautās vērtības modeļa metodoloģijā vajadzētu būt atspoguļotām tā modeļa/metodoloģijas izmaiņās, ko izmanto riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos aprēķināšanai.

Izņēmuma apstākļos, ja iestāde var pierādīt, ka tā nevar ieviest riskam pakļautās vērtības modeļa metodoloģijas uzlabojumus attiecīgajā riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos modeļa metodoloģijā, šādām situācijām jābūt dokumentētām, un iestādei jāspēj pierādīt, ka ietekme (piemēram, no riskam pakļautās vērtības vai kapitāla prasību viedokļa), kas izriet no attiecīgās riskam pakļautās vērtības modeļa pilnveides tendencēm, kuras netiek īstenotas riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos modelī, ir ierobežota.

Ja riskam pakļautās vērtības modelī izmanto jutīguma vērtības, nevis pilnu atkārtotu novērtēšanu, attiecīgajai iestādei jāpierāda, ka šāda pieeja joprojām ir atbilstoša riskam pakļautajai vērtībai spriedzes apstākļos, ja piemēro lielākus satricinājumus. Ja riskam pakļautajai vērtībai spriedzes apstākļos izmanto uz jutīgumu balstītu pieeju, var būt nepieciešams ņemt vērā augstāka līmeņa atvasinājumu instrumentus/konveksitāti.

Visas izmantotās atkārtotās novērtēšanas “kāpnes” vai tūlītējās cenas/svārstīguma matricas jāpārskata un jāpapildina, lai tajās iekļautu plašākus satricinājumus, kas ietverti riska faktoros, kuri rodas spriedzes situācijās. Ir vēlams izmantot pilnu atkārtotu novērtēšanu riskam pakļautajai vērtībai spriedzes apstākļos ar satricinājumiem, piemērojot satricinājumus visiem riska faktoriem vienlaicīgi.

No tirgus datu kalibrēšanas viedokļa “tendences atcelšanas” procesu neuzskata par nepieciešamu riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos novērtējumam. Ja pastāv ievērojama tirgus datu nobīde, “tendences atcelšanas” vietā vēlams izmantot pretstata datus.

attiecībā uz atbilstības līmeni starp attiecīgās riskam pakļautās vērtības metodoloģiskajiem aspektiem un riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos novērtējumu.

Vai ir nepieciešama atbilstība starp riskam pakļauto vērtību un riskam pakļauto vērtību spriedzes