20. Impact of rating change on market prices

Iestādes var konvertēt simulētās reitinga izmaiņas cenu izmaiņās, izmantojot jebkuru pieeju, tai skaitā izmantojot reitinga kategorijas vidējo starpību ( average spreads ) absolūtās vai relatīvās atšķirības. Izvēlētā metodika konsekventi jāpiemēro un jādokumentē. Attiecīgie starpības dati vienmēr pēc iespējas jādiferencē atbilstīgi dažādajām pozīciju kategorijām. Lai saņemtu kompetento iestāžu apstiprinājumu, īstenojot izmantoto pieeju, pietiekami jādiferencē pozīcijas ar atšķirīgām cenu iezīmēm. Piemēram, kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgums ( CDS ) un bāzes obligācija jāvērtē atsevišķi.

Saistībā ar šo pamatnostādņu 18. punktu iestāde var pastāvīgi pieņemt tūlītējas reitinga izmaiņas, norādot, ka tā brīža tirgus apstākļi nosaka cenas pēc migrācijas, ņemot vērā sagaidāmo migrācijas gadījuma ietekmi uz vērtējumu (sk. 20.5. punktu) un neņemot vērā laika ietekmi uz tā instrumenta cenu, kura reitings ir mainīts.

Ja pēc simulācijas, piemēram, aktīva novērtēšanas procesa, reitings nav mainījies, vērtības izmaiņas nav jāpieņem.

Reitinga migrācijas gadījumā jāpārrēķina tirgus cenu izmaiņas. Ja iestāde nevar pierādīt, ka tās izmantotā cenu noteikšanas metode pietiekami atspoguļo arī lielas cenas izmaiņas, kas sagaidāmas pēc reitinga izmaiņām, jāveic pilnīga pārvērtēšana. To var darīt, sagatavojot pirmsaprēķinu, t. i., IRC aprēķinā kā ievaddatus izmantojot katra reitinga stāvokļa cenu vektoru. Reitinga migrācijas ietekme uz tirgus cenām jānovērtē, izmantojot vai nu pašreizējos uzskatāmos tirgus datus (piemēram, par starpību), vai arī vidējos vēsturiskos tirgus datus, kas iegūti ne ilgāk kā viena gada laikā vai jebkādā citā pieņemamā periodā, kas jāapstiprina kompetentajām iestādēm. Tā kā vēsturiskie PD nepietiekami atspoguļo pašreizējās tirgus cenas, pārvērtēšanā, ko veic pēc reitinga izmaiņām, tos nevar izmantot diskontēšanai.

Pozīcijas, kas iegūst saistību nepildīšanas statusu, jāvērtē, ņemot vērā atgūšanas likmi vai arī to zaudējumu likmi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā. Atgūšanas likme jāpiemēro pozīcijas nosacītajai vērtībai, ja vien aplēses nav sagatavotas, ņemot vērā pozīciju tirgus vērtības. Ir jāspēj pārliecinoši pierādīt kompetentajām iestādēm, ka aplēses ir atbilstoši diferencētas atšķirīgām debitoru un instrumentu kategorijām. Aprēķiniem, kas attiecas uz dažādiem instrumentiem, jābūt saskanīgiem. Citas pieejas izmantošana pienācīgi jāpamato un jādokumentē, jo īpaši tad, ja izmanto vispārējos tirgus LGD , un iestādē jābūt dokumentēšanas procedūrai, lai aprakstītu, kuri kritēriji jāpiemēro atsevišķu pozīciju LGD pielāgošanai.

Izmantotajā modelī jāņem vērā atšķirības, kuru cēlonis ir dažādas kredītnotikuma definīcijas, kapitāla struktūras pakāpes vai darījumi ar dažādām grupas struktūrām. To var īstenot, piemēram, izmantojot stohastiskas atgūšanas likmes. Ja tirdzniecības portfelī ir iekļautas obligācijas, kuru saistības netiek pildītas, tās iekļauj arī IRC portfelī (sk. 4.5. punktu). Tāpēc izmantotajā modelī jāņem vērā risks, ka LGD vērtējumi vai faktiskās vērtības pēc saistību nepildīšanas gadījuma var atšķirties no vērtībām, kas aprēķinātas pirms saistību nepildīšanas. Sākotnējā LGD vai atgūšanas likme, ko piemēro atsevišķām pozīcijām, kuru saistības netiek pildītas, IRC aprēķinos jāatjaunina tikpat bieži kā peļņas un zaudējumu aprēķinos, savukārt LGD jāatbilst peļņas un zaudējumu aprēķināšanā izmantotajiem skaitļiem.