23. Key criteria for determining the relevant liquidity horizon

Iestādēm jādokumentē kritēriji, ko izmanto, lai noteiktu pozīcijas vai pozīciju kopuma likviditātes termiņu. Jādokumentē un visām pozīcijām konsekventi jāpiemēro arī metodika, ar kuru pēc šiem kritērijiem nosaka konkrētu likviditātes termiņu.

Pozīcijas likviditāti var noteikt daudzi kritēriji, kas balstīti uz iepriekšējo pieredzi, tirgus struktūru, un produkta kvalitāti vai sarežģītību. Iestādēm jāizvēlas tāds kritēriju kopums, kas to vērtējumā būtiski nosaka portfeļu likviditātes termiņu. Daži no šiem kritērijiem ir:

• i. tirgus aktivitāte, ko atspoguļo ar instrumentu vai nosaukumu saistīto tirdzniecības darījumu skaits un apjoms vai arī vēsturiskās pieprasījuma/piedāvājuma starpības apmērs;
• ii. tirgus struktūra, piemēram, tirgus līderu un kvotu skaits un sadalījums;
• iii. pozīcijas apmērs (salīdzinot ar vidējo tirdzniecības apjomu/kopējo tirgus apjomu);
• iv. ieguldījumu kvalitāte (piemēram, kredītreitings);
• v. emitenta ģeogrāfiskā atrašanās vieta;
• vi. termiņš.

Tā kā ir paredzams, ka koncentrētu pozīciju likviditātes termiņš būs ilgāks, vismaz vienam kritērijam, ko ņem vērā, nosakot likviditātes termiņu, jābūt tieši saistītam ar pozīciju koncentrētību (piemēram, pozīcijas apjoma attiecību pret tirgus apjomu vai vidējiem tirdzniecības apjomiem), atspoguļojot ilgāku periodu, kas vajadzīgs šādu pozīciju likvidēšanai.

Pozīcijas sistemātiski jāizvērtē, ņemot vērā izvēlētos kritērijus, un atbilstīgi iegūtajiem rezultātiem jāattiecina uz attiecīgajiem likviditātes termiņiem (vismaz ik pa 3 mēnešiem). Ja par pozīciju vai pozīciju kopumu pieejamie dati ir ierobežoti, to likviditātes termiņš iestādēm jānosaka piesardzīgi.

Pieeja, ko izmanto, lai sasaistītu kritēriju ar garāku vai īsāku likviditātes termiņu, jādokumentē un jāpamato ar vēsturiskiem datiem, tostarp ar pierādījumiem par saspringtos periodos noteiktiem līdzīgu pozīciju likviditātes termiņiem, lai nepieļautu, ka analīzē kļūdaini izmanto tādus pieņēmumus, kas teorētiski šķiet loģiski, taču praksē nav patiesi; piemēram, zemāks kredītreitings ne vienmēr nozīmē garāku likviditātes termiņu, ja atsevišķām pozīcijām ar zemu kredītreitingu ir aktīvs tirgus. Piemēram, ja izmanto vēsturisko pieprasījuma/piedāvājuma starpību, iestādes var noteikt robežvērtības, ar kurām paredz pozīcijai piemērojamo likviditātes termiņu. Izvēlētās robežvērtības ir jāpamato.

24. Likviditātes termiņu uzraudzība — galvenie rādītāji, kas liecina, ka