4.2 Spriedzes testēšanas pārvaldības aspekti

Vadības struktūrai būtu jāapstiprina iestādes spriedzes testu programma⁴ , kā arī jāpārrauga tās ieviešana un izpilde.

⁴ Sk. arī EBI pamatnostādņu par iekšējo pārvaldību II sadaļas 1. nodaļu.

Neskarot Direktīvas 2013/36/ES 91. panta 1. punktā noteikto prasību⁵ , ka vadības struktūras locekļiem vienmēr jābūt pietiekamām zināšanām, iemaņām un pieredzei savu pienākumu veikšanai, iestādei būtu jānodrošina, ka vadības struktūra pilnībā spēj saprast, kā spriedzes notikumi ietekmē iestādes kopējo riska profilu.

⁵ Skatīt arī III sadaļas 8. nodaļu kopīgajās ESMA un EBI pamatnostādnēs par vadības struktūras locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un Direktīvu 2014/65/ES.

Vadības struktūrai būtu jāsaprot spriedzes testu programmas būtiskie aspekti, lai varētu:

• (a) aktīvi iesaistīties diskusijās ar iestādes spriedzes testēšanas komitejām attiecīgajā gadījumā, ar augstāko vadību vai ar spriedzes testos iesaistītajiem ārējiem konsultantiem;
• (b) pārbaudīt galvenos modelēšanas pieņēmumus, scenāriju atlasi un pieņēmumus, pamatoj oties uz kuriem tiek veikti spriedzes testi kopumā; un
• (c) lemt par nepieciešamajām vadības darbībām un apspriest tās ar kompetentajām iestādēm.

Spriedzes testu programma būtu jāveic saskaņā ar iestādes attiecīgo iekšējo politiku un procedūrām. Iestādes vadības struktūrai būtu jānodrošina, ka programmas izpildei tiek noteikti skaidri pienākumi un atvēlēti un piešķirti pietiekami resursi (piem., kvalificēti cilvēkresursi un informācijas tehnoloģiju sistēmas).

Iestādēm būtu jānodrošina, ka visi spriedzes testu programmas elementi, tostarp tās novērtēšana, tiek atbilstīgi dokumentēti un attiecīgi regulāri atjaunināti iekšējās politikas un procedūru dokumentos.

Iestādēm būtu jānodrošina, ka spriedzes testu programma tiek efektīvi darīta zināma visās darbības jomās un vadības līmeņos, lai veicinātu informētību, uzlabotu riska kultūru un rosinātu diskusijas par esošiem un iespējamiem riskiem, kā arī par iespējamām vadības darbībām.

Spriedzes testu programmai vajadzētu būt iestādes riska pārvaldības satvara neatņemamai daļai (tostarp saistībā ar iekšējās kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu ( ICAAP ) un iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu ( ILAAP )). Pamatojoties uz spriedzes testiem, būtu jāpieņem dažādi uzņēmējdarbības lēmumi un procesi, kā arī stratēģiskā plānošana, tostarp kapitāla un likviditātes plānošana. Lēmumi būtu jāpieņem, ņemot vērā nepilnības, ierobežojumus un neaizsargātību spriedzes testa laikā.

Vadības struktūrai, nosakot iestādes stratēģiju un pieņemot attiecīgos lēmumus, kas skar kapitāla, likviditātes, atveseļošanas un rezolūciju plānošanu, būtu jāņem vērā spriedzes testu rezultāti, jo īpaši attiecībā uz konstatētajiem ierobežojumiem, neaizsargātību un nepilnībām.

Spriedzes testu rezultāti (kvantitatīvie un kvalitatīvie) būtu jāizmanto kā ievaddati iestādes riska uzņemšanās vēlmes un ierobežojumu noteikšanas procesā. Turklāt tiem būtu jādarbojas kā plānošanas rīkam, ar kuru nosaka jaunu un esošo uzņēmējdarbības stratēģiju efektivitāti un to ietekmi uz kapitāla izmantošanu. Lai tas tā būtu, spriedzes testa galvenajiem rezultātiem vajadzētu būt izsecināmiem zaudējumiem, kapitāla un likviditātes prasībām, kā arī pieejamajam kapitālam un likviditātei.

Lai spriedzes testi būtu nozīmīga iestādes risku pārvaldības sistēmas sastāvdaļa, tie būtu jāveic ar pienācīgu regularitāti. Biežums būtu jānosaka, ņemot vērā spriedzes testa tvērumu un veidu, iestādes būtību, mērogu, lielumu un sarežģītību (proporcionalitātes princips), portfeļa raksturlielumus, kā arī makroekonomiskās vides vai iestādes uzņēmējdarbības izmaiņas.