9.4 Turpmāki apsvērumi no īpašuma nodrošinājuma likvidācijas izrietošas naudas plūsmas novērtēšanai

Novērtējot naudas plūsmu, kas izriet no īpašuma likvidācijas, kredītiestādēm jāizmanto atbilstoši un ticami pieņēmumi. Turklāt kredītiestādēm jāpievērš uzmanība naudas plūsmas novērtēšanas prasībām saskaņā ar 13. SFPS par patiesās vērtības noteikšanu. Konkrēti, finanšu iestādēm jāatbilst šādām prasībām:

• a) Tām jānosaka pieņemtais atsavināšanas laiks, ņemot vērā faktiskos un sagaidāmos tirgus apstākļus, kā arī pamatā esošo valsts tiesisko regulējumu par ieķīlāto īpašumu atsavināšanu.
• b) Tām jānodrošina, lai nekustamā īpašuma cena, ko izmanto, lai noteiktu aplēsto tirgus nodrošinājuma vērtību likvidācijas brīdī, pamatā nebūtu makroekonomiskās prognozes/pieņēmumi, kas ir optimistiskāki nekā prognozes, ko sagatavojušas tādas attiecīgās iestādes un organizācijas kā, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālo banku sistēmā ( ECBS ) / Eiropas Sistēmisko risku kolēģijā (ESRK), un tāpēc neatbalsta pieņēmumu par uzlabojumu faktiskajos tirgus apstākļos.
• c) Tām jānodrošina, ka netiek pieņemts, ka ienākumi no īpašuma nodrošinājuma pieaugs no pašreizējā līmeņa, ja vien šāda palielinājuma pamatā nav spēkā esošas līgumiskās vienošanās. Turklāt, aprēķinot naudas plūsmu, jāmaina pašreizējie ienākumi no īpašuma, lai atspoguļotu sagaidāmos ekonomiskos apstākļus. Kredītiestādēm jāapsver, vai ir lietderīgi prognozēt ienākumu līmeņa saglabāšanos recesijas apstākļos, kurā palielinās tukšo īpašumu skaits un/vai samazinās pieprasījums pēc transportēšanas, tādējādi samazinot spiedienu uz ienākumiem.
• d) Īpašuma nodrošinājuma turēšanas stratēģija nav pieņemama. Turēšanas stratēģija ir definēta kā aktīva turēšana virs tirgus vērtības, pieņemot, ka šis aktīvs tiks pārdots tad, kad tirgus būs atguvies.

Izmantojot nodrošinājuma vērtību riska darījuma atgūstamās summas novērtējumā, jādokumentē vismaz šādi aspekti:

• a) kā tika noteikta vērtība, ietverot vērtējumu izmantošanu, vērtēšanas pieņēmumus un aprēķinus;
• b) pamatojums, kas atbalsta novērtēto vērtību korekcij as , ja tādas ir;
• c) pārdošanas izmaksu noteikšana, ja piemērojams;
• d) pieņemtais atgūšanas laika grafiks;
• e) vērtētāja kompetence un neatkarība.

Ja tiek izmantota tirgū novērojama tirgus cena, lai novērtētu riska darījuma atgūstamo summu, jādokumentē arī novērojamās tirgus cenas summa, avots un datums.

Kredītiestādēm jāspēj kompetentajai iestādei pamatot pieņēmumus, kas izmantoti, lai novērtētu atgūstamo summu, ja tā to pieprasa, sniedzot informāciju par īpašuma tirgus vērtību, tirgus cenu atlaidi, piemērojamiem juridiskajiem un pārdošanas izdevumiem un termiņu, kas izmantots attiecīgās likvidācijas laikam. Kredītiestādēm jābūt iespējai pilnībā gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi pamatot savus pieņēmumus un izskaidrot savu gaidu izraisītājfaktorus, ņemot vērā pagātnes un pašreizējo pieredzi.