4.1 Kredītriska pārvaldība un kultūra

Vadības struktūrai, kā minēts EBI Pamatnostādnēs par iekšējo pārvaldību, attiecībā uz kredītu piešķiršanu ir:

• a. jāapstiprina iestādes kredītriska stratēģija saskaņā ar vispārējo riska stratēģiju un uzņēmējdarbības stratēģija, lai nodrošinātu, ka tās atbilst iestādes vēlmes uzņemties risku sistēmai ( RAF ), kapitāla un likviditātes plānošanai un attiecīgā gadījumā atbilst iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesam ( ICAAP ) un iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesam ( ILAAP );
• b. jānosaka vēlme uzņemties kredītrisku vispārējās RAF ietvaros, tostarp kredītu piešķiršanas standarti, kvalitatīvie paziņojumi, kvantitatīvie rādītāji un ierobežojumi un eskalācijas sliekšņi, bez uzņēmējdarbības rezultātu neobjektivitātes;
• c. jāapstiprina kredītu apstiprināšanas procesa sistēma, tostarp attiecīgā gadījumā iekšējās struktūras kredītu piešķiršanai un uzraudzībai, un jānosaka deleģētās lēmumu pieņemšanas pilnvaras;
• d. jānodrošina efektīva uzraudzība pār kredītriska kvalitāti, jo īpaši kredīta piešķiršanas brīdī, un uzkrājumu veidošanu;
• e. jānodrošina atbilstīgi kredītu apstiprināšanas, uzraudzības un kontroles procesi efektīvas kredītriska pārvaldības nolūkā;
• f. jānodrošina, ka viss personāls, kas iesaistīts kredītriska uzņemšanā un kredītriska pārvaldībā, uzraudzībā un kontrolē, ir pietiekami kvalificēts, ar resursiem un pieredzi;
• g. jānosaka, jāapstiprina un jāpārrauga iestādes riska kultūras, pamatvērtību un gaidu īstenošana attiecībā uz kredītrisku;
• h. jānodrošina, ka atalgojuma sistēma, tostarp visi attiecīgie darbības uzlabošanas mērķi, un darbības novērtējuma sistēma kredītlēmumu pieņēmējiem, kuri ir identificētie darbinieki, tiek saskaņota ar kredītrisku un ar vēlmi uzņemties kredītrisku.

4.1.2 Kredītriska kultūra

Iestādēm ir jāattīsta kredītriska kultūra kā daļa no vispārējās riska kultūras, izmantojot politiku, saziņu un darbinieku apmācību saskaņā ar EBI Pamatnostādnēm par iekšējo pārvaldību.

Kredītriska kultūrai ir jāietver atbilstošs “tonis no augšas” un jānodrošina, ka kredīts tiek piešķirts aizņēmējiem, kuri, cik iestādei zināms kredīta piešķiršanas laikā, spēs izpildīt kredītlīguma noteikumus un attiecīgā gadījumā būs nodrošināti ar pietiekamu un atbilstīgu nodrošinājumu, un ņemot vērā ietekmi uz iestādes kapitāla stāvokli un rentabilitāti, ilgtspēju un saistītos vides, sociālos un pārvaldības (VSP) faktorus.

Iestādēm ir jānodrošina, ka visos iestādes līmeņos tiek efektīvi īstenota kredītriska kultūra un ka visi kredītriska uzņemšanās, kredītriska pārvaldības un uzraudzības procesos iesaistītie darbinieki ir pilnībā informēti par to un ka viņi tiks saukti pie atbildības par savu rīcību.

Iestādēm ir jāievieš politika un procesi, lai uzraudzītu, kā visi darbinieki, kas iesaistīti kredītu piešķiršanas, uzraudzības un kontroles procesos, ievēro iestādes kredītriska kultūru (piemēram, izmantojot darbinieku veiktus pašnovērtējumus). Situācijās, kad ir konstatēti kredītkultūras trūkumi, par kuriem liecina vai nu iestādes pašnovērtējums, vai uzraudzības darbības, iestādei ir jāveic precīzi definētas, uz rezultātiem vērstas un savlaicīgas darbības, lai novērstu šos trūkumus. Kredītriska stratēģija, kredītu politika un procedūras ir jāpielāgo, lai mazinātu jebkādu iespējamu negatīvu ietekmi, ko rada vāja kredītkultūra.