7.2 Uzraudzība un pārvērtēšana

Uzraugot īpašuma vērtību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 208. panta 3. punktā, iestādēm šo pamatnostādņu vajadzībām ir arī jāizveido politika un procedūras, kas nosaka nekustamā īpašuma nodrošinājuma uzraudzības pieeju un biežumu. Šajās politikas nostādnēs un procedūrās attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā šādi elementi:

• a. īpašuma veids;
• b. ar īpašumu nodrošināta aizdevuma kredītkvalitāte;
• c. īpašuma attīstības statuss;
• d. īpašuma vērtība;
• e. novērtējumā izdarītie pieņēmumi;
• f. izmaiņas tirgus apstākļos.

Iestādēm ir jānosaka atbilstošs nodrošinājuma vērtības uzraudzības biežums, ņemot vērā nodrošinājuma veidu un vērtību iniciēšanas brīdī, un attiecībā uz kredītlīgumu ir jāapsver šādi aspekti:

• a. attīstības stadijā esošo īpašumu un daļu, piemēram, nepabeigtu ēku, monitoringa biežums ir lielāks nekā līdzīgu pabeigtu īpašumu un daļu monitoringa biežums;
• b. tādu īpašumu un daļu uzraudzības biežums, kurām ir augsta uzskaites vērtība vai augsta LTV attiecība, ir lielāks nekā līdzīgiem īpašumiem un daļām ar zemu uzskaites vērtību vai zemu LTV attiecību;
• c. ar nekustamo īpašumu vai īpašuma daļām ar zemāku kredītkvalitāti nodrošinātu aizdevumu uzraudzības biežums ir augstāks nekā līdzīgiem aizdevumiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu vai īpašuma daļām ar augstāku kredītkvalitāti.

Iestādēm ir jānodrošina, ka visi indeksi un statistikas modeļi, ko izmanto nodrošinājuma vērtības uzraudzībai, ir pietiekami granulāri un ka metodika ir piemērota aktīvu un aizdevumu produkta veidam, un tās pamatā ir pietiekamas novēroto empīrisko pierādījumu laikrindas par iepriekšējiem darījumiem un nodrošinājuma vai līdzīga nodrošinājuma novērtējumiem.

Iestādēm ir jābūt politikai un procedūrām nekustamā īpašuma nodrošinājuma pārvērtēšanai, precizējot pārvērtēšanas pieejas (piemēram, sertificēta vērtētāja veikts novērtējums, pamatojoties tikai uz publiski pieejamu informāciju ( desktop valuation ), vērtējums tikai no nekustamā īpašuma ārpuses ( drive- by valuation ), pilns īpašuma iekšējais un ārējais novērtējums, statistikas modeļi) dažādiem nekustamā īpašuma nodrošinājuma veidiem, nodrošinot, ka pieeja vai pieeju kombinācija ir piesardzīga un samērīga ar nodrošinājuma veidu un potenciālajām vērtībām un saistībā ar kredītlīgumiem. Turklāt iestādēm ir jānosaka konkrēti izraisītājfaktori (piemēram, novērtējumos izdarīto pieņēmumu izmaiņas), norādot, kad uzraudzība izraisa pārvērtēšanu vai nodrošinājumam ir vajadzīga pārvērtēšana.

Ja ir izpildīti pārskatīšanas nosacījumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 208. panta 3. punkta b) apakšpunktu, iestādēm ir jāatjaunina nekustamā īpašuma nodrošinājuma vērtība ar vērtētāja veiktu pārvērtējumu, ko, iespējams, atbalsta atbilstoši progresīvi statistikas modeļi, kas atbilst 7.4. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, un kurā ņemtas vērā īpašuma un ģeogrāfiskā apgabala individuālās iezīmes. Iestāde šos modeļus neizmanto kā vienīgo pārvērtēšanas līdzekli.

Ja nav izpildīti pārskatīšanas nosacījumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 208. panta 3. punkta b) apakšpunktu, iestādes var atjaunināt nekustamā īpašuma nodrošinājuma vērtību, izmantojot vai nu vērtētāja veiktu pārvērtējumu, vai piemērotus statistikas modeļus, kas atbilst 7.4. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem un ņem vērā īpašuma un ģeogrāfiskā apgabala individuālās iezīmes.

7.2.2 Kustamā īpašuma nodrošinājums

Kustamā īpašuma nodrošinājuma uzraudzībā iestādes var paļauties uz atbilstīgiem statistikas modeļiem un indeksiem. Kustamā īpašuma nodrošinājuma pārvērtēšanai iestādes var paļauties uz vērtētāju novērtējumu, statistikas modeļiem un indeksiem.

Iestādēm savās politikas nostādnēs un procedūrās ir jānosaka pieejas vērtētāja vai statistikas modeļu izmantošanai, jādefinē pieeja (piemēram, sertificēta vērtētāja veikts novērtējums, pamatojoties tikai uz publiski pieejamu informāciju ( desktop valuation ), vērtējums tikai no nekustamā īpašuma ārpuses ( drive- by valuation ), īpašuma iekšējais un ārējais novērtējums), kas ir vispiemērotākā konkrētajam nodrošinājuma veidam vērtētāju veiktajai pārvērtēšanai, un jānosaka kustamā īpašuma nodrošinājuma uzraudzības un pārvērtēšanas biežums.

Iestāžu politikā un procedūrās attiecīgā gadījumā ir jāiekļauj kritēriji kustamā īpašuma nodrošinājuma vērtības individuālai uzraudzībai un pārvērtēšanai, ko veic vērtētājs, kuram ir vajadzīgā kvalifikācija, spējas un pieredze. Samērīgi ar kustamā īpašuma nodrošinājuma, piemēram, gaisa kuģu, jūras kuģu, fizisku iekārtu un mehanizētu iekārtu, veidu, būtību un sarežģītību, šiem kritērijiem ir jābūt saistītiem vismaz ar kustamā īpašuma nodrošinājuma vērtību iniciēšanas posmā, dzīves ciklu, materiālo aktīvu stāvokli, piemēram, nolietojumu un uzturēšanu, nepieciešamību veikt fizisku pārbaudi un sertifikāciju.

Iestādēm ir jābūt atbilstošiem IT procesiem, sistēmām, spējām un pietiekamiem datiem, lai veiktu jebkādu uz statistikas modeļiem vai indeksu balstītu pārvērtēšanu.