8.1 Kredītriska uzraudzības sistēmas vispārīgie noteikumi

Iestādēm ir jābūt stabilai un efektīvai uzraudzības sistēmai, ko atbalsta atbilstīga datu infrastruktūra, lai nodrošinātu, ka informācija par to kredītriska darījumiem, aizņēmējiem un nodrošinājumu ir būtiska un aktuāla un ka ārējie ziņojumi ir ticami, pilnīgi, atjaunināti un savlaicīgi.

Uzraudzības sistēmai ir jāļauj iestādēm pārvaldīt un uzraudzīt savus kredītriska darījumus saskaņā ar vēlmi uzņemties kredītrisku, stratēģiju, politikas nostādnēm un procedūrām portfeļa un, ja tas ir būtiski, atsevišķu riska darījumu līmenī.

Iestādēm ir jānodrošina, ka kredītriska uzraudzības sistēma ir labi definēta un dokumentēta, ir integrēta iestādes riska pārvaldības un kontroles sistēmās un ļauj ievērot visus kredītriska darījumus visā to dzīves ciklā.

Izstrādājot un īstenojot savu kredītriska uzraudzības sistēmu, iestādēm ir jāņem vērā, ka:

• a. sistēma un datu infrastruktūra nodrošina spēju bez nepamatotas kavēšanās un ar nelielu paļaušanos uz manuāliem procesiem vākt un automātiski apkopot datus par kredītrisku;
• b. sistēma un datu infrastruktūra ļauj ģenerēt detalizētus riska datus, kas ir saderīgi un tiek izmantoti iestādes pašas riska pārvaldības nolūkos, bet var arī atbilst kompetento iestāžu prasībām attiecībā uz regulāriem prudenciāliem un statistikas pārskatiem, kā arī uzraudzības stresa testiem un krīzes pārvaldību;
• c. sistēma un datu infrastruktūra nodrošina visu kredītriska darījumu un nodrošinājuma efektīvu uzraudzību un ļauj ievērot kredītlēmumu pieņemšanas procesu;
• d. sistēma un datu infrastruktūra nodrošina, ka iestādes uztur atbilstošas ziņošanas laikrindas par pašreizējiem riska darījumiem, jauniem kreditēšanas veidiem un agrīnās brīdināšanas rādītājiem ( EWIS ) to kredītriska plānošanas periodā.

Uzraudzības procesa pamatā ir jābūt turpmākas rīcības principam, lai atbalstītu un panāktu regulāru un informētu atgriezenisko saiti, kas ļautu noteikt/pārskatīt vēlmi uzņemties kredītrisku, politiku un limitus .

Kredītriska uzraudzības sistēmai ir jāaptver:

• a. aizņēmēju maksāšanas rīcība, tostarp jebkādas novirzes no kredītlīgumu prasībām, tostarp novēloti, neveikti vai daļēji maksājumi;
• b. kredītrisks, kas saistīts gan ar aizņēmēju, gan ar darījumu attiecībā uz:
• i. attiecīgā gadījumā atsevišķi kredītriska darījumi un saistību nepildīšanas zaudējumi;
• ii. atsevišķi aizņēmēji, tostarp attiecīgā gadījumā to riska darījuma vērtība, saistību nepildīšanas varbūtība ( PD ) un kredītreitings;
• iii. saistīto klientu grupa;
• iv. portfelis;
• c. attiecīgā gadījumā kredītrisks atkarībā no galīgā riska darījuma ģeogrāfiskās atrašanās vietas un ekonomikas nozares;
• d. vērtības samazināšanās, vērtības samazinājuma apvērse, norakstījumi un citi lēmumi attiecībā uz kredītriska darījuma vērtības korekcijām.

Uzraudzības sistēmai un datu infrastruktūrai ir jāļauj iestādēm sekot kredītlēmumu pieņemšanas procesam, tostarp visu kredītlēmumu uzraudzībai un ziņošanai par tiem, izņēmumiem no kredītpolitikas un eskalāciju līdz augstākam kredītlēmumu pieņēmēju līmenim. Šajā nolūkā uzraudzības sistēmas ietvaros iestādēm ir jānodrošina, ka tiek īstenoti un piemēroti attiecīgie galvenie riska rādītāji, kas ir specifiski aktīvu veidam vai portfeļa līmenim, lai noteiktu portfeļu un iestādes kredītriska profilu, kas pastāvīgi attīstās.

Iestādēm ir jānodrošina, ka kredītriska uzraudzības sistēma un datu infrastruktūra arī nodrošina vienotu klienta redzējumu.

Kredītriska uzraudzības un ziņošanas ietvaros iestādēm ir jānosaka attiecīgie sava kopējā kredītriska faktori, kā arī kredītrisks portfeļos un apakšportfeļos, ņemot vērā makroekonomiskos (tostarp demogrāfiskos) faktorus un to, ka kredītriska rādītāji laika gaitā var mainīties. Kredītriska rādītāji ir jāmēra, jāanalizē un jāuzrauga, un kredītriska pārvaldības funkcijai ir regulāri jāsniedz vadības struktūrai pārskati par analīzes rezultātiem.

Uzraugot kredītrisku, iestādēm ir jābūt piemērotām metodēm un praksei, kas ļauj apkopot kredītriska darījumus darbības jomās, portfeļos, apakšportfeļos, produktos, nozarēs un ģeogrāfiskajos segmentos, un atbalstīt kredītriska koncentrāciju noteikšanu. Iestādēm ir jānodrošina, ka kredītriska datiem un datu infrastruktūrai piemīt šādi obligātie raksturlielumi:

• a. dziļums un plašums, lai tie aptvertu visus būtiskos riska faktorus – tam cita starpā ir jāļauj riska darījumus sagrupēt, ņemot vērā kopīgas kredītriska iezīmes, piemēram, institucionālo sektoru, pie kura pieder aizņēmējs, darījuma mērķi un aizņēmēja/nodrošinājuma ģeogrāfisko atrašanās vietu, lai varētu veikt apkopotu analīzi, kas ļauj noteikt uzņēmuma pakļautību šiem būtiskajiem riska faktoriem;
• b. datu precizitāte, integritāte, uzticamība un savlaicīgums;
• c. konsekvence, kuras pamatā ir kopīgi informācijas avoti un vienotas definīcijas jēdzieniem, ko izmanto kredītriska pārvaldībai un, ja iespējams, uzskaitei;
• d. izsekojamība, lai varētu identificēt informācijas avotu.

Iestādēm ir jānodrošina, ka operatīvie rādītāji, kas attiecas uz kredītriska pārvaldību, ir piemēroti to kredītprofilam un tiek piemēroti samērīgi. Tas ietver jebkādas izmaiņas pamatā esošo kreditēšanas rādītāju definīcijās, būtiskas izmaiņas reitingu skalās vai sistēmās vai kredītriska politikā/ietvaros, kas palīdz definēt/izmērīt kredītrisku, un izmaiņas/izmaiņas produkta noteikumos, lai izvairītos no politikas vai izņēmumu pārkāpumiem.