8. Reputācija, godīgums un godprātība

Ir jāuzskata, ka vadības struktūras loceklim ir laba reputācija, godīgums un godprātība, ja nav objektīvu un pierādāmu iemeslu, kas liktu domāt citādi, jo īpaši ņemot vērā attiecīgo pieejamo informāciju par 73. – 77. punktā minētajiem faktoriem vai situācijām. Novērtējot reputāciju, godīgumu un godprātību, ir jāņem vērā arī nelielu incidentu kumulatīvo seku ietekme uz locekļa reputāciju.

Neskarot pamattiesības, novērtējot labu reputāciju, godīgumu un godprātību, ir jāņem vērā visi attiecīgie sodāmības vai administratīvie reģistri, pievēršot uzmanību notiesāšanas vai apsūdzības veidam, iesaistītās personas lomai, saņemtajam sodam, sasniegtajai tiesvedības stadijai un visiem rehabilitācijas pasākumiem, kas stājušies spēkā. Ir jāizvērtē saistītie apstākļi, tostarp vainu mīkstinošie apstākļi, jebkāda atbilstīga nodarījuma smagums vai administratīvās vai uzraudzības darbības, kopš nodarījuma pagājušais laiks, akcionāra uzvedība kopš nodarījuma vai darbības un nodarījuma vai darbības atbilstība akcionāra funkcijām. Visi sodāmības vai administratīvo pārkāpumu ieraksti ir jāņem vērā, apsverot valsts tiesību aktos noteiktos noilgumus.

Neskarot kriminālprocesā piemērojamo nevainīguma prezumpciju un citas pamattiesības, reputācijas, godīguma un godprātības novērtējumā ir jāņem vērā vismaz šādi faktori:

• a. notiesāšana vai notiekoša kriminālvajāšana par noziedzīgu nodarījumu, jo īpaši:
• i. nodarījumi saskaņā ar tiesību aktiem, kas reglamentē banku darbību, finanšu, vērtspapīru, apdrošināšanas darbības vai kas attiecas uz vērtspapīru tirgiem vai finanšu vai maksājumu instrumentiem, tostarp likumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu vai jebkuru no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas predikatīviem nodarījumiem, kas izklāstīti Direktīvā (ES) 2015/849, korupcija, tirgus manipulācijas vai iekšējās informācijas izmantošana un augļošana;
• ii. negodīgi nodarījumi, krāpšana vai citi finanšu noziegumi;
• iii. nodokļu likumpārkāpumi, kas izdarīti tieši vai netieši, tostarp izmantojot nelikumīgas vai aizliegtas dividenžu arbitrāžas shēmas;
• iv. citi nodarījumi saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz uzņēmumiem, bankrotu, maksātnespēju vai patērētāju aizsardzību;
• b. citi attiecīgi pašreizējie vai iepriekšējie konstatējumi un pasākumi, ko veikusi jebkura regulatīvā vai profesionālā struktūra, lai konstatētu neatbilstību jebkuriem attiecīgajiem noteikumiem, kas reglamentē banku, finanšu, vērtspapīru vai apdrošināšanas darbības vai kādu no a) apakšpunktā minētajiem jautājumiem.

Ir jāņem vērā notiekošās izmeklēšanas, ja tās tiek veiktas saskaņā ar tiesiskām vai administratīvām procedūrām, vai citas analogas regulatīvas izmeklēšanas, neskarot cilvēka pamattiesības¹³ . Iestādēm un kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā arī citi negatīvi ziņojumi ar būtisku, ticamu un drošu informāciju (piemēram, trauksmes celšanas procedūru ietvaros).

¹³ Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu: http://ec.europa.eu/justice/fundamental - rights/charter/index_en.htm

Ņemot vērā to iespējamo ietekmi uz locekļa reputāciju, godprātību un godīgumu, ir jāapsver šādas situācijas, kas saistītas ar vadības struktūras locekļa iepriekšējiem un pašreizējiem darbības rezultātiem un finansiālo stabilitāti:

• a. parādnieks, kas nepilda saistības (piemēram, ja ir pieejami negatīvi ieraksti uzticamā kredītbirojā);
• b. dalībnieka īpašumā vai vadībā esoša vai dalībnieka vadīta vienība, kurā dalībniekam bija vai ir būtiska līdzdalība vai ietekme, finansiālie un uzņēmējdarbības rezultāti, īpašu uzmanību pievēršot bankrota un likvidācijas procesam, un to, vai un kā dalībnieks ir veicinājis situāciju, kas izraisījusi tiesvedību;
• c. personīgā bankrota pasludināšana; un
• d. neskarot nevainīguma prezumpciju, civillietas, administratīvi vai kriminālprocesi, apjomīgi ieguldījumi vai riska darījumi un aizņēmumi, ciktāl tie var būtiski ietekmēt dalībnieka vai viņam piederošo vai viņa vadīto struktūru, vai kurās dalībniekam ir būtiska daļa, finansiālo stabilitāti.

Vadības struktūras loceklim ir jāievēro augsti godprātības un godīguma standarti. Novērtējot reputāciju, godīgumu un godprātību, jāņem vērā vismaz šādi faktori:

• a. jebkādi pierādījumi, ka persona nav ievērojusi pārredzamības, atklātuma un sadarbības principus attiecībās ar kompetentajām iestādēm;
• b. jebkāds reģistrācijas, atļaujas, dalības vai licences atteikums tirdzniecības, darījumdarbības vai profesionālās darbības īstenošanai;
• c. iemesli jebkādai atlaišanai no darba vai no jebkāda uzticības amata, fiduciāras attiecības vai līdzīgas situācijas, kā arī iemesli, kādēļ viņš ir ticis aicināts atkāpties no konkrētā amata;
• d. attiecīgās kompetentās iestādes noteikts aizliegums rīkoties kā vadības struktūras loceklim, tostarp personām, kuras efektīvi virza sabiedrības uzņēmējdarbību; un
• e. jebkuri citi pierādījumi vai nopietni apgalvojumi, kuru pamatā ir būtiska, ticama un droša informācija, kas liek domāt, ka persona rīkojas veidā, kurš neatbilst augstiem uzvedības standartiem.