5.1 Pārdošanas sagatavošana

Noregulējuma iestādēm noregulējuma plānos vai visos apliecinošajos dokumentos būtu jānosaka, kā tās var netraucēti īstenot 50. punkta a) apakšpunktā minēto pārdošanas procesu pēc iespējas pārredzamākā veidā.

Lai nodrošinātu UP kā noregulējuma instrumenta iespējamību/ticamību, noregulējuma iestādei ar iestāžu atbalstu būtu iepriekš jānosaka to kritēriju saraksts, kurus potenciālie pieņēmēji varētu izpildīt, pamatojoties uz pārveduma perimetra iezīmēm un ņemot vērā esošo tirgus dalībnieku iezīmes, kā arī ārējos faktorus (piemēram, regulatīvos apsvērumus attiecībā uz tirgus koncentrāciju, nepieciešamību pēc licencēm un reģistrāciju; un visiem šķēršļiem ienākšanai tirgū). Noregulējuma iestādēm vajadzētu spēt izmantot informāciju, kas pieejama uzrau g iem un ir paredzēta darbības at jaunošanas plānos.

Lai gan pārdošanas stratēģija būs atkarīga no pārveduma perimetra noteikšanas (konkrētai iestādei un situācijai), noregulējuma iestādēm būtu jāizstrādā pārdošanas process, ņemot vērā vismaz šādus elementus:

• - pārdošanas procesa grafiks: laika plānojums ar starpposma mērķiem un nodevumiem;
• - darbības apakšprocesu noteikšana, skaidri sadalot uzdevumus starp dažādām grupām un ekspertiem, kas aptver noregulējuma iestādes, iestādes, kompetentās iestādes un visus attiecīgos dalībniekus saskaņā ar 56. un 57 . punktu;
• - grupu un struktūru sastāvs un uzdevumi;
• - dokumentācija, kas pamato pārdošanas sistēmu un tirgvedības procesu (tostarp, bet ne tikai, darbības nosacījumi; nediferencēta apropriācija un citi juridiski dokumenti; pretendentiem pieejamās veidnes; piedāvājuma novērtējuma lapas; kritēriju saraksts; iepirkuma procedūras dokumenti un ārējo konsultantu pilnvaras; un veidnes saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem);
• - konfidenciāls( - i) saziņas kanāls( - i), komunikācijas plāns( - i) un informācija, dati un ziņojumi.

Nosakot grafiku saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 10. panta 7. punkta d) un j) apakšpunktu, noregulējuma iestādēm būtu jāņem vērā dažādie starpposma mērķi, kas attiecas uz pārvedumiem, un jo īpaši noregulējuma plānošanas atsauces datums¹¹ , vērtēšanas datums¹² , noregulējuma datums¹³ un pārveduma datums( - i).

¹¹ Saskaņā ar 5. Pantu Komisijas 2018. gada 23. oktobra Īstenošanas regulā (ES) 2018/1624, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām, standarta veidlapām un veidnēm informācijas sniegšanai kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma plānu vajadzībām un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1066 (OV L 277, 7.11.2018., 1. – 6. lpp.).

¹² Kā atspoguļots EBI rokasgrāmatā par vērtēšanu noregulējuma vajadzībām (EBI vērtēšanas rokasgrāmata).

¹³ Kā definēts Komisijas Deleģētās regulas 2018/345 1. panta j) punktā.

Noregulējuma iestādēm būtu jāidentificē apstiprinājumi vai piekrišanas gadījumi, uz kuriem neattiektos Direktīvas 2014/59/ES 63. panta 2. punktā minētie atbrīvojumi, un jānodrošina, lai pārdošanas procesā tie tiktu ņemti vērā. Tie var ietvert Eiropas Komisijas apstiprinājumu attiecībā uz Eiropas mēroga koncentrāciju saskaņā ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (ES Uzņēmumu apvienošanās kontroles noteikumi — EUMR).¹⁴ Noregulējuma iestādēm būtu jāapsver mijiedarbība ar tirgus iestādēm un visām citām iestādēm, kas varētu iejaukties pārdošanas procesā. Minētajai mijiedarbībai ar citām iestādēm būtu jānotiek savlaicīgi, un tai nevajadzētu pārdošanas grafiku padarīt nepiemērotu saistībā ar noregulējamību.

¹⁴ Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 024, 29.0.2004., 1. – 22. lpp.).

Attie cībā uz pārrobežu grupām, pārrobežu pārveduma perimetru vai pārrobežu darījumiem noregulējuma iestādēm būtu attiecīgā gadījumā jāapspriež savs pārdošanas regulējums ar citām noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm, lai vienotos par uzdevumu sadali, informācijas apmaiņu un grafiku, regulāri atjauninātu pārdošanas regulējumu un nodrošinātu konfidenciālas saziņas līniju pastāvēšanu. Apspriešanas var notikt, piemēram, noregulējuma kolēģijās, ja tādas pastāv, vai krīzes pārvarēšanas grupās, ja tādas pastāv (attiecībā uz G - SNI), vai arī ad hoc un mazāk formālā līmenī.

Noregulējuma iestādēm būtu jānodrošina, ka to pārdošanas process ir piemērojams vismaz divos scenārijos: pārdošana, kas izriet no tirgvedības procesa saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 39. pantu (ko var kvalificēt kā “stratēģisko UP”), un pārdošanas bez tirgvedības procesa, kā paredzēts Direktīvas 2014/59/ES 39. panta 3. punktā (ko var kvalificēt kā “paātrinātu UP”).

Noregulējuma iestādei vajadzētu būt gatavai pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā pēc tās pasludināšanas par iestādi, kura ir vai, iespējams, būs uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās (FOLTF), veikt novērtējumu par tirgvedības procesa iespējamību saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par uzņēmuma pārdošanas instrumenta efektivitāti¹⁵ .

¹⁵ EBI pamatnostādnes par faktiskajiem apstākļiem, kas rada būtiskus draudus finanšu stabilitātei un ar uzņēmuma pārdošanas instrumenta efektivitāti saistītajiem elementiem saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 39. panta 4. punktu (EBA/GL/2015/04).

Pārdošanas procesam būtu jānodrošina netraucēta izpilde paātrinātās UP noregulējuma nedēļas nogalē. Lai to izdarītu, noregulējuma iestādei vajadzētu spēt atjaunināt informāciju (piemēram, veicot tirgus uzraudzības darbības; izmantojot esošo piekļuvi atjauninātiem attiecīgajiem tirgus datiem vai esošajiem procesiem, lai pieprasītu ekspertu palīdzību šajā jautājumā) saskaņā ar tirgus nosacījumiem un pārveduma perimetru FOLTF dienā, to kritēriju sarakstu, kuriem potenciāliem pieņēmējiem jānodrošina atbilstība, un iepriekš noteiktu potenciālo pieņēmēju sarakstu, pamatojoties uz šo pamatnostādņu 19. punktu. Noregulējuma iestādei pēc iespējas drīz būtu jānovērtē paātrinātās UP iespējamā ietekme uz valsts atbalsta noteikumiem un jānodrošina paātrinātas pārdošanas izpilde, kas līdz minimumam samazina šīs sekas¹⁶ .

¹⁶ Saskaņā ar EBI galīgo redakciju jautājumiem un atbildēm 2015_2339.

Attiecībā uz stratēģisko UP noregulējuma iestādēm vajadzētu spēt atjaunināt to kritēriju sarakstu, kuri potenciālajiem pieņēmējiem jāizpilda, pamatojoties uz šo pamatnostādņu 4.1. iedaļu un 19. punktu. Pārdošanas procesam būtu jānodrošina stratēģiskās UP netraucēta izpilde, nodrošinot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu tirgvedības procesu (tirgvedības prasības), kura mērķis ir maksimāli palielināt pārdošanas cenu un apzināt iespējamos interešu konfliktus. Minētajos kritērijos būtu jāiekļauj dažādi rādītāji, kas attiecas uz potenciālo pieņēmēju finansiālo, juridisko un darbības spēju un kam vajadzētu būt saistītiem ar pārveduma perimetru, nevis izstrādātiem tā, lai tie sniegtu priekšrocības ex ante identificētajiem potenciālajiem pircējiem. Noregulējuma iestāde var pieprasīt plānus, kuros noteikts, kā potenciālais pircējs integrē pārveduma perimetru, un atspoguļotas vajadzīgās spējas.

Noregulējuma iestādēm būtu jāsagatavo ārējas palīdzības pieprasījums (tostarp attiecībā uz konsultantiem, juridiskajiem konsultantiem vai revidentiem) pārdošanas procesā vai tirgvedības procesa deleģēšanai. Atbildība, kas gulstas uz noregulējuma iestādi, nebūtu jādeleģē, un noregulējuma iestādei būtu jāizveido process ārējo konsultantu atlasei un iecelšanai, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem kritērijiem saskaņā ar noteiktām pilnvarām, viņu kontrolei un viņu ieguldījuma pārskatīšanai, interešu konflikta novēršanai un konfidencialitātes ievērošanai. Pilnvarojumā cita starpā būtu skaidri jānosaka mērķi un sasniedzamie rezultāti, paredzamās speciālās zināšanas un resursi, grafiks vai maksas.

5.1.2 Iekšējā segregācija

Noregulējamības novērtējumam, kas minēts Direktīvas 2014/59/ES pielikuma C iedaļā, jābalstās uz iestādes juridisko un korporatīvo struktūru novērtējumu (Direktīvas 2014/59/ES pielikuma C iedaļas 2. punkts), šīs struktūras sarežģītību un grūtībām saskaņot darbības jomas ar grupas vienībām (Direktīvas 2014/59/ES pielikuma C iedaļas 16. punkts) un šīs struktūras saderību ar izvēlēto( - ajiem) noregulējuma instrumentu( - iem) (Direktīvas 2014/59/ES pielikuma C iedaļas 21. punkts). Tādēļ noregulējuma iestādēm būtu jāapsver, kā vislabāk sagatavot ANI, ņemot vērā to, ka daudzi pārveduma perimetra komponenti varētu nebūt vienas juridiskās personas vai vienas darbības jomas ietvaros, un vajadzības gadījumā un neskarot pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 17. pantu, tām būtu jāveicina portfeļu nodalīšana ar šādām darbībām:

• a. pieprasīt, lai iestādēm būtu rokasgrāmatas (skatīt 75 . punktu), kurās noteikts, kā var nošķirt problemātiskus aktīvus¹⁷ vienā darbības jomā vai vienā juridiskā personā, ja noregulējuma stratēģijā tiek ņemts vērā ANI un ja portfeļi, kas ir tiesīgi uz ANI, ir izkliedēti pa grupu;
• b. novērtēt, kā atgūšanas iespējas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES pielikuma A iedaļas 14. punktu varētu atbalstīt problemātisku aktīvu nodalīšanu no pārējās grupas.

¹⁷ Problemātiski aktīvi šajās pamatnostādnēs ir jāsaprot kā samazinātas vērtības vai nepietiekamus ienākumus nesoši aktīvi, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 59. apsvērumā.

Kad iestādēm tiek lūgts parādīt, kā tās var nošķirt problemātiskus aktīvus, tām būtu jāatspoguļo, kā to darbības:

• - veicina jebkādus diagnostikas pasākumus, kā minēts EBI pamatnostādnēs testu, pārskatu vai pārbaužu veidiem, kas var novest pie atbalsta pasākumiem¹⁸ , jo lielākā daļa pr oblemātisku aktīvu tiktu centralizēta vienā īpašā biznesa vienībā;
• - ļauj pienācīgi identificēt līgumiskos šķēršļus, juridiskās prasības, kas saistītas ar problemātiskiem aktīviem, un cita veida šķēršļiem pārvedumiem;
• - nodrošina problemātisku aktīvu vieglāku novērtēšanu (un līdz ar to arī neproblemātisku darbības jomu novērtēšanu, kas atbalsta papildu noregulējuma instrumenta izvēli);
• - biznesa vienībā rada augsta līmeņa speciālās zināšanas rīcībai ar problemātiskiem aktīviem;
• - tā rezultātā tiek izstrādāta īpaša datu kopa, kas aptver nodrošinājuma un tiesību jautājumus saistībā ar problemātiskiem aktīviem;
• - atspoguļo īpašos pakalpojumus, kas nepieciešami šiem problemātiskiem aktīviem, un sāk īstenot to pārvaldības pasākumus;
• - ļautu nošķirt nepieciešamos resursus (tostarp finanšu vai personāla resursus), kurus noregulējuma brīdī varētu vieglāk pārvietot, jo īpaši izmantojot apkalpošanas mehānismus.

¹⁸ EBI Pamatnostādnes Pamatnostādnes par testu, pārskatu vai pārbaužu veidiem, kas var novest pie atbalsta pasākumiem saskaņā ar Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas 32. panta 4. daļas d) punkta iii) apakšpunktu.

Attiecīgā gadījumā iestādēm būtu arī jāpierāda savas spējas izveidot juridiskas personas saskaņā ar šo pamatnostādņu 48. punktu.