4.1 Būtiskuma novērtējums

Kā daļa no atsauces metodoloģijas iestāžu VSP risku noteikšanai un mērīšanai, kas jāiekļauj to stratēģijās un iekšējās procedūrās, iestādēm jānodrošina regulāra VSP risku būtiskuma novērtējuma veikšana. Šis novērtējums jāveic vismaz reizi gadā vai — mazām un nesarežģītām iestādēm ( SNCI ) — reizi divos gados. Tomēr iestādēm, tostarp SNCI , biežāk jāatjaunina savs novērtējums, ja notiek būtiskas izmaiņas to uzņēmējdarbības vidē saistībā ar VSP faktoriem, piemēram, nozīmīgas jaunas publiskās politikas vai izmaiņas iestādes uzņēmējdarbības modelī, portfeļos vai darbībās.

VSP risku būtiskuma novērtējums jāveic kā iestādei specifisks novērtējums, kas sniedz iestādei priekšstatu par VSP risku finansiālo būtiskumu tās uzņēmējdarbības modelim un riska profilam, ko papildina VSP faktoru un transmisijas kanālu kartēšana ar tradicionālajām finanšu risku kategorijām. VSP risku būtiskuma novērtējumam jāsaskan ar citiem iestādes veiktajiem būtiskuma novērtējumiem, jo īpaši tiem, kas veikti, lai atklātu būtiskos ilgtspējas riskus saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES⁶ un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2023/2772⁷ , un attiecīgā gadījumā jāiekļauj iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ( ICAAP ) būtiskuma novērtējumā.

⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.06.2013., 19. lpp.)

⁷ Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/2772 (2023. gada 31. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES papildina attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (OV L, 2023/2772, 22.12.2023.)

VSP risku būtiskuma novērtējumā būtu jāizmanto uz risku balstīta pieeja, kurā ņem vērā VSP risku rašanās iespējamību un iespējamo finansiālās ietekmes apmēru īstermiņā un vidējā termiņā, kā arī ilgtermiņā vismaz 10 gadu laikposmā.

Lai visaptveroši novērtētu VSP risku būtiskumu, iestādēm jānodrošina, ka to būtiskuma novērtējuma tvērums pietiekami atspoguļo to darbību, portfeļu, pakalpojumu un produktu būtību, lielumu un sarežģītību. Iestādēm jāizvērtē VSP risku ietekme uz visām tradicionālajām finanšu riska kategorijām, kurām tās ir pakļautas, tostarp kredīta, tirgus, likviditātes, operacionālajiem (tostarp tiesvedības), reputācijas, uzņēmējdarbības modeļa un koncentrācijas riskiem. Nosakot būtiskos VSP riskus, jāņem vērā gan to ietekme uz finanšu risku kategorijām, gan riska darījumu, ieņēmumu un peļņas apjoms un/vai daļas, kas pakļautas riskiem.

kvantitatīva informācija. Iestādēm jāņem vērā pietiekami plašs vides faktoru klāsts, kas ietver vismaz ar klimatu saistītus faktorus, ekosistēmu degradāciju un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Iestādēm jānovērtē gan pārejas, gan fiziskā riska virzītājspēki, ņemot vērā turpmāk minētos aspektus.

• a) Attiecībā uz pārejas riskiem:
• i. galvenās tautsaimniecības nozares, kuras finansētie aktīvi atbalsta vai kurās iestādes darījuma partneris veic savu galveno darbību;
• ii. notiekošas un potenciālas turpmākas būtiskas izmaiņas valsts politikā, tehnoloģijās un tirgus preferencēs (piemēram, jauni vides noteikumi vai nodokļu atvieglojumi, inovatīvu mazoglekļa tehnoloģiju izstrāde, izmaiņas patērētāju vai ieguldītāju pieprasījumā);
• iii. attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar klimatu:

• b) Attiecībā uz fiziskajiem riskiem:
• i. ģeogrāfiskās teritorijas, kurās atrodas darījuma partneru galveno aktīvu fiziskais nodrošinājums (piemēram, ražotnes), īpaši attiecībā uz nekustamo īpašumu;
• ii. neaizsargātības līmeni pret vides apdraudējumiem (piemēram, ar temperatūru, vēju, ūdeni, cieto masu saistītiem apdraudējumiem), kas saistīti ar dažādiem klimata scenārijiem un pārejas trajektorijām, vai — attiecībā uz SNCI un citām iestādēm, kas nav lielas iestādes, — vismaz ar vienu nelabvēlīgu scenāriju.

⁸ Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (OV L 406, 03.12.2020., 17. lpp.), — Klimata etalonu standartu regula — 6. apsvērums: Nozares, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma A līdz H sadaļā un L sadaļā .

Iestādēm sava ICAAP ietvaros jāpamato un jādokumentē VSP risku būtiskuma novērtējumi,

• t. sk. izmantotās metodoloģijas un robežvērtības, izmantotie ievaddati un faktori, kā arī galvenie rezultāti un izdarītie secinājumi, tostarp secinājumi par nebūtiskumu.

Iestādēm attiecīgi saskaņā ar 4.2., 5. un 6. iedaļu jāizstrādā un jāīsteno mērīšanas metodes, riska pārvaldības pasākumi un pārejas plānošanas procesi, kas ir samērīgi un pamatoti ar būtiskuma novērtējuma rezultātiem. Šajā nolūkā iestādēm jāparedz plašāka un sarežģītāka kārtība attiecībā uz VSP riskiem, kas identificēti kā būtiski. Savukārt iestāžu izmantotajām VSP riska mērīšanas metodoloģijām un VSP riska novērtēšanas rīkiem jāatbalsta un jānodrošina informācija būtiskuma novērtējuma regulārai atjaunināš an ai. Mazākas iestādes, kas veic mazāk sarežģītas darbības, var piemērot mazāk plašus un sarežģītus pasākumus, kuriem tomēr vajadzētu būt samērīgiem ar to VSP risku būtiskuma novērtējuma rezultātiem.