5.6 Finanšu riska kategoriju politika un procedūras

Iestādēm jāsaprot un jāpārvalda VSP risku pašreizējā un iespējamā turpmākā ietekme uz to pakļautību kredītriskam, uz tirgus riskam pakļauto pozīciju novērtēšanu, jo īpaši piesardzīgas vērtēšanas nolūkā, uz to likviditātes riska profilu un rezervēm, uz to operacionālajiem (tostarp tiesvedības) riskiem un uz reputācijas riskiem, tostarp izmantojot uz nākotni vērstu analīzi.

5.6.1. Kredītrisks

Lai integrētu VSP riskus kredītriska politikā un procedūrās, kā noteikts EBI pamatnostādņu par aizdevumu iniciēšanu un uzraudzību 56. punktā, iestādēm jānodrošina, ka to kredītu nozares politika, kas atspoguļo VSP riskus, tiek kaskādēta lejup un pārvērsta skaidros iniciēšanas kritērijos, kas pieejami uzņēmējdarbības jomu darbiniekiem un kredītlēmumu pieņēmējiem, un jānodrošina, ka VSP riski ir iekļauti kredītriska uzraudzības sistēmā.

Attiecībā uz vides riskiem iestādēm savās politikās un procedūrās jāiekļauj kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu kombinācija. Pamatojoties uz to būtiskuma novērtējumu un vēlmi uzņemties risku, iestādēm jānosaka kvantitatīvi kredītriska rādītāji, kas aptver visnozīmīgākos klientu segmentus, nodrošinājuma veidus un riska mazināšanas instrumentus.

5.6.2. Tirgus risks

Attiecībā uz tirgus risku iestādēm jāapsver, kā VSP riski varētu ietekmēt to portfeļa finanšu instrumentu vērtību, jāizvērtē potenciālais portfeļa zaudējumu risks un portfeļa vērtības svārstīguma palielināšanās risks, kā arī jāizveido efektīvi procesi, lai kontrolētu vai mazinātu saistīto ietekmi tirgus riska pārvaldības ietvara ietvaros, tostarp vajadzības gadījumā pārskatot tirdzniecības portfeļa vēlmi uzņemties risku un nosakot iekšējos limitus pozīcijām vai klientu riska darījumiem. 5.6.3. Ar likviditāti un finansējumu saistītais risks

Attiecībā uz likviditātes un finansējuma risku iestādēm būtu vismaz jāapsver, kā VSP riski varētu ietekmēt neto izejošās naudas plūsmas (piemēram, lielāku kredītlīniju izņemšanu) vai to aktīvu vērtību, kuri veido to likviditātes rezerves, un attiecīgā gadījumā jāiekļauj šī ietekme savu likviditātes rezervju kalibrēšanā vai likviditātes riska pārvaldības ietvarā .

Turklāt, attiecībā uz vides riskiem, iestādēm būtu jāapsver, kā šie riski varētu ietekmēt to finansējuma avotu pieejamību un/vai stabilitāti, un tie jāņem vērā finansējuma riska pārvaldībā. Šim nolūkam iestādēm jāņem vērā dažādi laika periodi un gan normāli, gan nelabvēlīgi apstākļi, kuros cita starpā būtu jāatspoguļo vides risku iespējamā ietekme uz reputācijas riskiem, situācijas, kad piekļuve tirgus finansējumam ir apgrūtināta vai dārgāka, un/vai ir paātrināta noguldījumu izņemšana.

5.6.4. Operacionālie un reputācijas riski

Attiecībā uz operacionālo risku iestādēm būtu jāapsver, kā VSP riski varētu ietekmēt dažādos regulatīvos operacionālā riska notikumu veidus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 324. pantā, un to spēju turpināt nodrošināt kritiski svarīgas darbības, un tām jāiekļauj būtiski VSP riski savā operacionālā riska pārvaldības sistēmā.

Attiecībā uz vides riskiem iestādēm:

• a) savos darbības zaudējumu reģistros jāidentificē un jāmarķē ar vides riskiem saistītie zaudējumi saskaņā ar riska taksonomiju un zaudējumu notikumu klasifikācijas metodoloģiju, kas noteikta regulatīvajos tehniskajos standartos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 317. panta 9. punktu;
• b) jāizstrādā procesi, lai novērtētu un pārvaldītu ar vidi saistīto tiesvedības risku iespējamību un ietekmi;
• c) jāizmanto scenāriju analīze, lai noteiktu, kā fiziskie risku noteicošie faktori var ietekmēt to darbības nepārtrauktību; un
• d) jāizstrādā darbības nepārtrauktības plāni, ņem o t vērā būtiskus vides riskus.

Attiecībā uz reputācijas riskiem iestādēm jāapsver un jāpārvalda VSP risku ietekme uz to reputāciju, tostarp ņemot vērā iespējamos riskus, kas saistīti ar aizdevumiem un ieguldījumiem uzņēmumos, kuri var būt pakļauti ar VSP saistītām domstarpībām, piemēram, sociālo vai cilvēktiesību pārkāpumiem. Iestādēm attiecīgā gadījumā jāņem vērā arī reputācijas riski, kas saistīti ar to, ka tās nepilda savas ilgtspējas saistības vai pārejas plānus, vai ar šādu saistību un plānu (šķietamo) ticamības trūkumu.

Rīcības, tiesvedības un reputācijas risku pārvaldības ietvaros iestādēm jāievieš stabili procesi, lai identificētu, novērstu un pārvaldītu riskus, kas izriet no zaļmaldināšanas vai šķietamas zaļmaldināšanas prakses, ņemot vērā EUI augsta līmeņa principus, kas izklāstīti EBI galīgā ziņojuma par zaļmaldināšanas uzraudzību un pārraudzību 2.1. iedaļā¹⁶ . Šajā nolūkā iestādēm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ar ilgtspēju saistītā komunikācija ir godīga, skaidra un nav maldinoša un ka apgalvojumi par ilgtspēju ir precīzi, pamatoti, aktuāli, godīgi atspoguļo iestādes vispārējo profilu vai produkta profilu un ir sniegti saprotamā veidā. Tas jādara gan iestāžu līmenī (piemēram, attiecībā uz ilgtspējības saistībām, tostarp uz nākotni vērstiem mērķiem), gan produktu vai darbību līmenī (piemēram, attiecībā uz produktiem un darbībām, kas tiek pārdoti kā ilgtspējīgi), tostarp uzraugot tiesību aktu attīstību, tirgus praksi un strīdus par iespējamām zaļmaldināšanas praksēm.

5.6.5. Koncentrācijas risks

¹⁶ EBI galīgais ziņojums par zaļmaldināšanas uzraudzību un pārraudzību (EBA/REP/2024/09)

Attiecībā uz koncentrācijas risku iestādēm būtu jāapsver un jāpārvalda riski, ko rada riska darījumu vai nodrošinājuma koncentrācija atsevišķos darījuma partneros, savstarpēji atkarīgos darījuma partneros vai konkrētās nozarēs, tautsaimniecības nozarēs vai ģeogrāfiskajos reģionos, kas var radīt augstāku VSP risku ievainojamības pakāpi. Lai identificētu ar VSP saistītos koncentrācijas riskus, iestādēm būtu jāņem vērā to riska darījumu lielums un/vai daļas, kurus var ietekmēt VSP riski attiecībā pret kopējiem riska darījumiem un kā daļa no pirmā līmeņa kapitāla. Iestādēm būtu jāņem vērā vairāki VSP faktori, tostarp SEG emisijas, nozaru iezīmes, ģeogrāfisko apgabalu neaizsargātība pret fiziskiem riskiem un sociālās vai pārvaldības nepilnības vai domstarpības, kas konstatētas jurisdikcijās, kurās atrodas riska darījumi vai nodrošinājums, kā arī riska mazināšanas faktoru pieejamība. Iestādēm jāizvērtē, vai un kā ar VSP saistītais koncentrācijas risks pastiprina riska darījumu iepriekšējo finansiālo ievainojamību.