2.1. SREP sistēmas pārskats

Kompetentajām iestādēm ir jābūt visaptverošai SREP sistēmai, kas aptver šādus komponentus; tie ir regulāri jānovērtē, ņemot vērā EBI tīmekļa vietnē atsevišķi publicēto tiesību aktu sarakstu, attiecībā uz kuriem jāvērtē iestādes atbilstība. SREP iesaistes modelis, kas izklāstīts 2.4. iedaļā, nosaka, kā šo sistēmu var pielāgot dažādām iestādēm, piemērojot proporcionalitātes principu. Šie komponenti ir:

• a. iestādes kategorizācija, kā noteikts 2.1.1. iedaļā;
• b. galveno rādītāju uzraudzība, kā noteikts 3. sadaļā;
• c. uzņēmējdarbības modeļa analīze (BMA), kā noteikts 4. sadaļā;
• d. iekšējās pārvaldības un iestādes mēroga kontroles novērtējums, kā noteikts 5. sadaļā;
• e. risku kapitālam novērtējums, kā norādīts 6. sadaļā;
• f. iestādes pašu kapitāla pietiekamības novērtējums, kā noteikts 7. sadaļā;
• g. likviditātes un finansējuma risku novērtējums, kā arī SREP likviditātes un finansējuma novērtējums, kā noteikts 8. sadaļā;
• h. vispārējais SREP novērtējums (tostarp uzraudzības pasākumu un – vajadzības gadījumā – agrīnās intervences pasākumu piemērošana) un saziņa, kā noteikts attiecīgi 9. sadaļā un 2.1.2. iedaļā.

Kompetentajām iestādēm SREP jāuzskata par nepārtrauktu procesu, kurā visu uzraudzības darbību rezultāti un visi pieejamie informācijas avoti tiek apvienoti visaptverošā iestādes uzraudzības pārskatā. SREP ietvaros jāņem vērā:

• a. iepriekšējo SREP novērtējumu, uzņēmējdarbības modeļa analīzes un nepārtrauktās uzraudzības bez klātienes pārbaudēm rezultāti;
• b. iestādes finanšu pārskati, stratēģiskais(-ie) plāns(-i), regulatīvie pārskati (kopējā ziņošana – COREP, finanšu pārskati – FINREP un kredītu reģistrs, ja tāds ir pieejams) un iekšējie pārskati (piem., vadības informācija, pārskati par kapitālu un likviditāti, iekšējie riska pārskati);
• c. iestādes ICAAP/ILAAP un atveseļošanas plānošanas kārtība;
• d. pārbaudes uz vietas;
• e. iekšējo modeļu novērtējumi;
• f. mērķtiecīga padziļināta analīze;
• g. horizontālie tematiskie pārskati;
• h. stresa testu analīze;
• i. trešo personu ziņojumi (piem., revīzijas ziņojumi, pašu kapitāla vai kredītu analītiķu ziņojumi);
• j. citi attiecīgi nozares vai makroekonomiskie pētījumi/aptaujas.

2.1.1. Iestāžu iedalījums kategorijās

Kompetentajām iestādēm visas to uzraudzības jomā esošās iestādes jāiedala četrās dažādās kategorijās, pamatojoties uz attiecīgo iestāžu lielumu, sistēmisko nozīmi, būtību, darbības mērogu un sarežģītību, kā arī ņemot vērā Direktīvas 2013/36/ES 97. panta 4. punktu. Kategorijām ir jāatspoguļo novērtējums par sistēmisko risku, ko iestādes var radīt finanšu sistēmai.

Ja kompetentās iestādes konstatē, ka vienas grupas ietvaros dažādu uzņēmumu nozīmīgums, pamatojoties uz 17. punktā uzskaitītajiem elementiem, atšķiras, tās var piemērot kategorizāciju individuālā līmenī, lai atspoguļotu šīs atšķirības (piemēram, piešķirot dažādas kategorijas dažādiem grupas meitasuzņēmumiem un/vai konsolidētajam uzņēmumam).

Kompetentajām iestādēm periodiski jāpārskata savu iestāžu iedalījums kategorijās un jāseko notikumiem, kas var ietekmēt uzņēmējdarbības modeļu riska pakāpi vai tādas svarīgas korporatīvās darbības kā liela atsavināšana, apvienošana vai iegāde, svarīga stratēģiska darbība.

Lai nodrošinātu minimālu salīdzināmības līmeni, kompetentajām iestādēm kā sākumpunktu jāizmanto turpmāk minētās kategorijas.

► 1. kategorija – visas iestādes, kas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 146. apakšpunktā definētas kā “lielas iestādes”. Kompetentās iestādes var proporcionalitātes apsvērumu dēļ klasificēt “lielās iestādes” kā 2. vai 3. kategorijas iestādes, ja tās nav G-SNI. Tādu “lielo iestāžu”, kas nav G-SNI, pārklasificēšana jāveic saskaņā ar turpmāk minētajiem 2. un 3. kategorijas kvalitatīvajiem kritērijiem, ņemot vērā iestādes lielumu, sistēmisko nozīmi, darbības veidu, apjomu un sarežģītību.

► 2. kategorija – i) vidējas un lielas iestādes (izņemot tās, kas iekļautas 1. kategorijā), kuras nav “mazas un nesarežģītas iestādes” Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145. apakšpunkta izpratnē un kuras darbojas vairākos uzņēmējdarbības virzienos, tostarp veic ar banku darbību nesaistītas darbības, vai kurām ir nozīmīga pārrobežu darbība, un kuras piedāvā kredītproduktus un finanšu produktus privātpersonām un korporatīvajiem klientiem; ii) sistēmiski nenozīmīgas specializētas iestādes, kurām ir būtiska tirgus daļa attiecīgajās darbības jomās vai maksājumu sistēmās, vai finanšu instrumentu tirdzniecības platformās/tirgos; iii) iestādes, kas to lieluma, darbības vai uzņēmējdarbības modeļa dēļ (piemēram, IPS centrālās iestādes, CCP, CSD, centrālās kooperatīvās bankas vai centrālās krājbankas) tiek uzskatītas par nozīmīgām ekonomikai (piemēram, attiecībā pret kopējiem aktīviem pret iekšzemes kopproduktu – TA/IKP) vai konkrētas dalībvalsts banku sektoram.

► 3. kategorija – i) mazas un vidējas iestādes, kas nav iekļautas 1. un 2. kategorijā un kas nav “mazas un nesarežģītas iestādes” Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145. apakšpunkta izpratnē, un kuras darbojas ierobežotā skaitā darbības jomu vai kurām ir nebūtiska pārrobežu darbība, galvenokārt piedāvājot kredītproduktus privātpersonām, uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem ar ierobežotu finanšu produktu klāstu; ii) specializētas iestādes ar nebūtisku tirgus daļu savās darbības jomās vai maksājumu sistēmās, vai finanšu biržās.

► 4. kategorija – visas iestādes, kas definētas kā “maza un nesarežģīta iestāde” saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145. apakšpunktu, un visas pārējās mazās, nesarežģītās iestādes, kas neietilpst 1.–3. kategorijā (piemēram, ar ierobežotu darbības apjomu un nebūtiskām tirgus daļām savās uzņēmējdarbības jomās).

2.1.2. Risku nepārtraukta novērtēšana, eskalācijas kārtība un uzraudzības pasākumi

Kompetentajām iestādēm pastāvīgi jānovērtē riski, kuriem iestāde ir vai varētu būt pakļauta, veicot uzraudzības darbības saskaņā ar 2.4. iedaļā izklāstīto SREP iesaistes modeli.

Kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka to novērtējumu rezultāti tiek skaidri dokumentēti, pievēršot uzmanību konstatēto trūkumu pamatcēloņiem. Šie konstatējumi jāņem vērā SREP vērtējumos, kas piešķirti saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, un tiem jākalpo par pamatu turpmākiem uzraudzības pasākumiem, kurus kompetentās iestādes var piemērot saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 102., 104. un 105. pantu un valstu tiesību aktiem, kā arī, ja piemērojams, agrīnās intervences pasākumiem, kas noteikti Direktīvas 2014/59/ES 27. pantā, vai jebkurai minēto pasākumu kombinācijai.

Veicot pastāvīgās uzraudzības darbības, kompetentajām iestādēm jāveic atbilstoši un savlaicīgi turpmākie pasākumi, lai nodrošinātu, ka iestāde ir efektīvi novērsusi konstatētos trūkumus. Šajā sakarā kompetentajām iestādēm jāizveido augsta līmeņa eskalācijas sistēma uzraudzības pasākumiem, kas palīdzētu izvēlēties vispiemērotākos pasākumus (gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus) konstatēto trūkumu novēršanai. Tas neskar uzraudzības pilnvaras, kas paredzētas saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu, un kompetento iestāžu rīcības brīvību noteikt vispiemērotākos pasākumus, pamatojoties uz konkrētajiem apstākļiem un trūkumiem.

Iepriekšējā punktā minētajā sistēmā jāparedz šādas darbības, kuras nav paredzēts veikt stingrā secībā un kuras var pastiprināt vai mazināt atbilstoši situācijai:

• a. padziļināta uzraudzības dialoga uzturēšana ar iestādi, piemēram, rīkojot sanāksmi ar vadības struktūru vai pieprasot iestādei veikt pašnovērtējumu;
• b. informēšana par no iestādes sagaidāmajām koriģējošajām darbībām (juridiski nesaistoši pasākumi), piemēram, uzraudzības iestādes gaidām vai ieteikumiem;
• c. konkrētu koriģējošo darbību pieprasīšana no iestādes (juridiski saistoši pasākumi), piemēram, nosakot kvalitatīvus pasākumus, kas iestādei jāievēro, un/vai nosakot vai palielinot 2. pīlāra prasības vai likviditātes prasības;
• d. uzraudzības pasākumu piemērošana konstatēto trūkumu novēršanai, piemēram, administratīvie sodi, korektīvie pasākumi vai naudas sodi.

Izvēloties uzraudzības pasākumus, kompetentajām iestādēm jānosaka pilnīga eskalācijas kārtība, ņemot vērā pieejamo informāciju, iestādes raksturu, lielumu un sarežģītību, kā arī nepieciešamību nodrošināt konstatēto trūkumu savlaicīgu novēršanu. Atlasē jāņem vērā šādi apsvērumi (attiecīgā gadījumā):

• a. paredzētais rezultāts, ko ar pasākumiem iecerēts sasniegt, un, ja iespējams, gaidāmie termiņi, kādos iestādei jānovērš konstatētās nepilnības;
• b. nepilnību smaguma pakāpe un iespējamā ietekme uz prudenciālajiem rādītājiem, ja problēma netiktu risināta (t. i., vai problēmas risināšanai ir nepieciešams konkrēts pasākums), kā arī tas, vai nepilnības jau ir novērstas vai risinātas ar citiem pasākumiem;
• c. iestādes apliecinātā spēja vai nodoms novērst nepilnības;
• d. vai citi pasākumi sasniegtu tādu pašu mērķi, ar mazāku administratīvo un finansiālo ietekmi uz iestādi;
• e. iespēju, ka identificētie riski un ievainojamība var būt savstarpēji saistīti vai pašpastiprinoši, vai abi, kas pamato uzraudzības pasākumu stingrības palielināšanu.
• f. jebkuri citi faktori, ko kompetentās iestādes uzskata par būtiskiem.

Neskarot kompetento iestāžu rīcības brīvību izvēlēties vispiemērotākos pasākumus, visi pieejamie kvantitatīvie un kvalitatīvie pasākumi jāizmanto tā, lai ļautu pēc iespējas labāk novērst riska līmeni un/vai nepilnības. Šajā sakarā jāņem vērā riska raksturs (kvantitatīvs un/vai kvalitatīvs), eskalācijas process, kā arī fakts, ka kvantitatīvi pasākumi jāpiemēro, lai novērstu trūkumus iekšējā pārvaldībā, tostarp iekšējās kontroles sistēmās, un citos jautājumos, ja citi uzraudzības pasākumi nav bijuši efektīvi vai tiek uzskatīti par nepietiekamiem, lai atklātos trūkumus novērstu atbilstošā termiņā⁷ .

⁷ Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36 104.a panta 1. punkta b) apakšpunktu par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.06.2013., 338. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2013/36/2026-01-11).

Šīs sadaļas noteikumi neliedz kompetentajām iestādēm veikt uzraudzības pasākumus, kas ir tieši saistīti ar jebkādu uzraudzības darbību (piemēram, pārbaužu uz vietas vai vadības struktūras locekļu un galveno funkciju veicēju piemērotības novērtējumu) rezultātiem, ja šo darbību rezultāti prasa nekavējoties piemērot uzraudzības pasākumus, lai novērstu būtiskus trūkumus.

2.1.3. Dialogs ar iestādēm

Kompetentajām iestādēm, veicot uzraudzības darbības, jāiesaistās dialogā ar iestādēm.

Kompetentajām iestādēm ir jāpaziņo iestādei SREP novērtējuma rezultāti saskaņā ar 9. sadaļu un jāinformē iestāde par visām darbībām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību uzraudzības pasākumiem, kas piemēroti, pamatojoties uz šiem konstatējumiem.