4. Pamatnostādnes par atalgojuma politiku un praksi

1.1. Iestādēm būtu jāizstrādā un jāīsteno tāda atalgojuma politika un prakse, kurā ir ņemtas vērā patērētāju tiesības un intereses. Iestādēm it īpaši vajadzētu nodrošināt, lai monetārajos un/vai nemonetārajos atalgojuma veidos netiktu iekļauti stimuli, kas liktu atbilstošajām personām dot priekšroku savām interesēm vai iestādes interesēm, tādējādi kaitējot patērētājiem.

1.2. Izstrādājot atalgojuma politiku un praksi, iestādēm būtu jāapsver, vai šī politika un prakse nerada riskus, kas kaitē patērētājiem, un jātiecas uz šādu risku novēršanu.

1.3. Atalgojuma politikas un prakses izstrādāšanas procesā būtu jāpiedalās amatpersonām vai darbiniekiem, kas iestādē veic personāla vadības funkciju, tai skaitā sniedzot vajadzīgo informāciju. Atalgojuma politikas un prakses izstrādāšanas procesā būtu jāiesaistās arī darbiniekiem, kas iestādē veic risku kontroles un darbības atbilstības funkcijas, ja tādas ir izveidotas.

1.4. Atbilstošas personas snieguma izvērtēšanas nolūkā iestādēm būtu atalgojuma politikā un praksē jānosaka atbilstoši kritēriji, kurus izmantotu darbinieka veikuma novērtēšanai, ņemot vērā patērētāju tiesības un intereses.

1.5. Izstrādājot atalgojuma politiku un praksi, iestādēm vajadzētu apsvērt kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus atalgojuma mainīgās daļas apmēra noteikšanai, lai nodrošinātu, ka ir pienācīgi ņemtas vērā patērētāju tiesības un intereses.

1.6. Iestādēm nevajadzētu izstrādāt atalgojuma politiku un praksi, kas:

• a. sasaista atalgojumu vienīgi ar bankas produktu un pakalpojumu piedāvāšanas vai sniegšanas kvantitatīvi noteikto mērķi, vai
• b. konkrēta produkta vai produktu kategorijas piedāvāšanu vai sniegšanu veicina vairāk par citiem produktiem, piemēram, tādus produktus, kuri iestādēm vai atbilstošai personai nes lielāku peļņu, bet vienlaikus kaitējot patērētājam.

1.7. Ja atalgojuma politika un prakse paredz atalgojuma mainīgo daļu, iestādēm būtu jānodrošina samērīga atalgojuma fiksētās un mainīgās daļas proporcija, ņemot vērā patērētāju tiesības un intereses. Turklāt ieviestajai atalgojuma politikai un praksei būtu jānodrošina elastīgas politikas esamība attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, tostarp iespēja vajadzības gadījumā neizmaksāt atalgojuma mainīgo daļu. 1.8. Iestādēm būtu jāizvairās no nevajadzīgi sarežģītām politikām un praksēm, kā arī neskaidrām dažādu politiku un prakšu kombinācijām.

2.1. Iestādēm būtu jādokumentē atalgojuma politika un prakse. Revīzijas nolūkā šie dokumenti būtu jāuzglabā vismaz piecus gadus no to piemērošanas beigu termiņa un pēc pieprasījuma tiem jābūt pieejamiem kompetentajām iestādēm. Dokumentācijā ietver vismaz:

• a) iestādes atalgojuma politikas un prakses mērķus;
• b) atbilstošās personas, uz kurām attiecas šī politika un prakse;
• c) kā atalgojuma politika tiek īstenota praksē, tai skaitā kritēriji attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ja tas tiek piešķirts.

2.2. Pirms atbilstošām personām tiek dota atļauja piedāvāt patērētājiem banku produktus vai pakalpojumus, tās vienkāršā un caurskatāmā veidā jāinformē par atalgojuma politiku un praksi, kas attiecas uz šīm personām.

2.3. Atalgojuma politikai un praksei vajadzētu būt brīvi pieejamai visām iestādes atbilstošajām personām.

3.1. Vadības struktūra apstiprina iestādes atalgojuma politiku un praksi un tā ir tieši atbildīga par to.

3.2. Vadības struktūra konsultējas ar atalgojuma komiteju, ja tāda ir izveidota, par iestādes atalgojuma politiku un praksi attiecībā uz šo pamatnostādņu prasību īstenošanu.

3.3. Ja iestādē ir izveidota darbības atbilstības funkcija, tai būtu jāsniedz apstiprinājums, ka iestādes atalgojuma politika un prakse atbilst šīm pamatnostādnēm.

3.4. Izmaiņas atalgojuma politikā un praksē būtu jāveic tikai ar vadības struktūras apstiprinājumu.

4.1 Iestādēm vismaz reizi gadā būtu jāpārskata sava atalgojuma politika un prakse, lai nodrošinātu to atbilstību šīm pamatnostādnēm. It īpaši, ja iestāde konstatē, ka atalgojuma politikas un prakses dēļ var rasties neapzināts šo pamatnostādņu 1.2. punktā minētais risks, kas var kaitēt patērētājiem, iestādei izvērtēšanas gaitā būtu jānoskaidro, vai parādās šādi riski un vai tie kaitē patērētājiem. 4.2 Ja izvērtēšanā atklājas, ka iestādes atalgojuma politika un prakse nedarbojas kā paredzēts vai noteikts, iestādei būtu jāveic izmaiņas savā atalgojuma politikā un praksē atbilstoši šīm pamatnostādnēm.

4.3 Iestādēm būtu jānosaka efektīvi kontroles pasākumi, lai pārbaudītu, vai to atalgojuma politika un prakse tiek ievērota, kā arī lai noteiktu un risinātu gadījumus, kad atalgojuma politika un prakse neatbilst šīm pamatnostādnēm.