5.3 PD calibration

Lai varētu aprēķināt viena gada saistību neizpildes rādītājus, kas definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 78. apakšpunktā, iestādēm ir jānodrošina kvantitatīvo un kvalitatīvo datu un citas informācijas, kas saistīta ar saucēju un skaitītāju, kā norādīts 73. un 74. punktā, un ko izmanto konstatēto vidējo saistību neizpildes rādītāju aprēķināšanai, pilnīgums. Jo īpaši iestādēm ir jānodrošina šādu datu par attiecīgo novērošanas periodu pienācīga uzglabāšana un pieejamība, kā minēts 82.–83. punktā:

• (a) kritēriji attiecīgā riska darījumu veida, uz ko attiecas analizējamais PD modelis, identificēšanai;
• (b) kritēriji kalibrēšanas segmentu identificēšanai;
• (c) risku raksturojošie rādītāji, ko izmanto riska diferenciācijai; ja kādu jaunu būtisku risku raksturojošu rādītāju iekļauj modelī, par kuru nav pieejami nekādi vēsturiskie dati, iestādēm ir jācenšas laika gaitā samazināt datu iztrūkumu par risku raksturojošajiem rādītājiem, kā norādīts 51. punkta a) apakšpunktā, un piemērot atbilstošu korekciju un MoC saskaņā ar 4.4. daļu;
• (d) visi parādnieku un riska darījumu identifikācijas numuri, kas ir būtiski saistību neizpildes rādītāju aprēķināšanai, ņemot vērā situācijas, kad identifikācijas numurs laika gaitā ir mainīts, tostarp izmainīts riska darījumu pārstrukturēšanas dēļ.

Novērojumu izslēgšana no viena gada saistību neizpildes rādītāju aprēķiniem ir jāveic tikai šādos divos gadījumos:

• (a) parādnieki ir nepamatoti iekļauti saistību neizpildes datu kopā, jo viņiem saistību neizpilde nav iestājusies saistību neizpildes definīcijas nozīmē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantu, kā sīkāk precizēts pamatnostādnēs par saistību neizpildes definīcijas piemērošanu, un saskaņā ar minēto pantu parādnieki nav jāiekļauj viena gada saistību neizpildes rādītāja skaitītājā;
• (b) parādnieki, kuri nepamatoti iedalīti analizējamajā reitingu modelī, lai gan neietilpst šā reitingu modeļa piemērošanas diapazonā, ir jāizslēdz no viena gada saistību neizpildes rādītāja skaitītāja un saucēja.

Iestādēm ir jādokumentē jebkura datu precizēšana saskaņā ar RTS par IRB novērtējuma metodiku 32. panta 3. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz viena gada saistību neizpildes rādītāja aprēķiniem un jo īpaši:

• (a) attiecībā uz PD modeļiem, kas nav saistīti ar privātpersonu vai MVU apkalpošanu, visu to novērojumu saraksts datu kopas ietvaros, kas izslēgti saskaņā ar 71. punktu, sniedzot pamatojumu par katru gadījumu atsevišķi;
• (b) attiecībā uz privātpersonu vai MVU apkalpošanas PD modeļiem informācija par saskaņā ar 71. punktu izslēgto novērojumu skaitu un iemesliem.

5.3.2 Viena gada saistību neizpildes rādītāju aprēķināšana

Lai varētu aprēķināt viena gada saistību neizpildes rādītāju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 78. apakšpunktā, iestādēm ir jānodrošina abi šādi apstākļi:

• (a) lai saucējs sastāvētu no to parādnieku skaita, kuriem nav iestājusies saistību neizpilde un ir jebkādas kredītsaistības, kas konstatētas viena gada novērošanas perioda sākumā; šajā ziņā tās ir abas šādas kredītsaistības:
• (i) jebkura bilances pozīcija, tostarp jebkura pamatsumma, procenti un citi maksājumi;
• (ii) jebkuras ārpusbilances pozīcijas, tostarp galvojumi, ko iestāde sniegusi kā galvotāja;
• (b) lai skaitītājs ietvertu visus tos parādniekus, kuri ir iekļauti saucējā un kuriem ir bijis vismaz viens saistību neizpildes gadījums viena gada novērošanas periodā.

Iedalot parādniekus vai riska darījumus kategorijās vai portfeļos saistībā ar viena gada saistību neizpildes rādītāja aprēķināšanu, iestādēm ir jāņem vērā saistību pārnešana, bet tās nedrīkst šajā iedalīšanā ņemt vērā nekādu aizstāšanas ietekmi, ko rada kredītriska mazināšana, arī nekādas piesardzīgas ex post korekcijas, kas veiktas saskaņā ar 8.1. daļu. Ja viena gada saistību neizpildes rādītāju aprēķina atsevišķi katrai kategorijai vai portfelim, saucējā ir jāiekļauj visi parādnieki, kas iedalīti šajā reitingu kategorijā vai portfelī novērošanas perioda sākumā. Ja viena gada saistību neizpildes rādītāju aprēķina portfeļa līmenī, saucējā ir jāiekļauj visi parādnieki, kas iedalīti attiecīgajā kalibrēšanas segmentā novērošanas perioda sākumā.

Iestādēm ir jāaprēķina viena gada saistību neizpildes rādītājs arī to parādnieku apakškopai, kuriem attiecīgā novērošanas perioda sākumā bijušas kādas kredītsaistības bez reitinga, bet kuri ietilpa analizējamā modeļa piemērošanas diapazonā (“trūkstošie reitingi”), pat ja šie parādnieki bijuši piesardzīgi iedalīti reitingu kategorijā vai portfelī, lai varētu aprēķināt pašu kapitāla prasības. Parādnieki, kuru reitingu pamatā ir trūkstoša vai daļēji trūkstoša informācija, vai gadījumi, kad reitings ir novecojis, bet iestāde to joprojām uzskata par derīgu, nav uzskatāmi par trūkstošiem reitingiem.

Parādnieks 73.–75. punkta nolūkā ir iekļaujams saucējā un, ja attiecināms, skaitītājā, kā arī migrācijas gadījumā uz citu reitingu kategoriju, portfeli vai reitingu modeli, reitingu sistēmu vai pieeju kapitāla prasību aprēķināšanai novērošanas periodā vai gadījumā, ja attiecīgās kredītsaistības tiek pārdotas, norakstītas, atmaksātas vai kā citādi slēgtas novērošanas perioda laikā. Iestādēm ir jāanalizē, vai šāda kredītsaistību migrācija vai pārdošana ietekmē saistību neizpildes rādītāju, un, ja tā ir, iestādēm jāņem tas vērā, veicot atbilstošu korekciju, un jāizveido atbilstoša MoC .

Jebkurā gadījumā iestādēm ir jānodrošina, ka visus parādniekus, kuriem iestājusies saistību neizpilde, skaitītājā un saucējā iekļauj tikai vienreiz, aprēķinot viena gada saistību neizpildes rādītāju, arī gadījumā, ja šiem parādniekiem attiecīgajā viena gada periodā saistību neizpilde iestājusies vairāk nekā vienu reizi.

Lai varētu izvēlēties atbilstošu aprēķināšanas metodi, kā paredzēts 80. punktā, iestādēm ir jāizvērtē konstatētie viena gada saistību neizpildes rādītāji vēsturiskajā novērošanas periodā vismaz vienu reizi ceturksnī.

5.3.3 Konstatētā vidējā saistību neizpildes rādītāja aprēķināšana

Konstatētie vidējie viena gada saistību neizpildes rādītāji (“konstatētais vidējais saistību neizpildes rādītājs”) ir jāaprēķina katrai reitingu kategorijai vai portfelim un arī riska darījumu veidam, ar ko ir saistīts attiecīgais PD modelis, kā arī jebkuram būtiskam kalibrēšanas segmentam.

Iestādēm ir jāizvēlas piemērota metode — vai nu metode, kuras pamatā ir viena gada laika posmus pārklāšanās, vai metode, kuras pamatā ir to nepārklāšanās, lai varētu aprēķināt konstatēto vidējo saistību neizpildes rādītāju, izmantojot dokumentētu analīzi. Šajā analīzē ir jāiekļauj vismaz:

• (a) analīze par iespējamo neobjektivitāti, ko rada īstermiņa un izbeigto līgumu īpatsvars, kurus nevar konstatēt attiecīgajos viena gada periodos;
• (b) analīze par iespējamo neobjektivitāti, ko rada konkrētie izvēlētie aprēķināšanas datumi;
• (c) attiecībā uz iestādēm, kuras izmanto pārklājošos viena gada laika posmus, analīze par potenciāli būtisko neobjektivitāti, ko rada pārklājuma laikposma pārāk augsts netiešais novērtējums;
• (d) analīze par potenciāli būtisko neobjektivitāti, ko rada sezonālā ietekme, kas saistīta ar izvēlētajiem aprēķināšanas datumiem.

Iestādēm 79. un 80. punkta nolūkā ir jāaprēķina konstatētie vidējie saistību neizpildes rādītāji kā aritmētiskais vidējais no visiem viena gada saistību neizpildes rādītājiem, kas aprēķināti saskaņā ar 73.–76. punktu. PD modeļu gadījumā attiecībā uz privātpersonu vai MVU apkalpošanas riska darījumu kategoriju iestādes var aprēķināt konstatēto vidējo saistību neizpildes rādītāju kā svērto vidējo lielumu no viena gada saistību neizpildes rādītājiem, ja iestāde nepiešķir vienādu nozīmi vēsturiskajiem datiem, jo jaunāki dati ļauj labāk prognozēt zaudējumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 180. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

5.3.4 Ilgtermiņa vidējais saistību neizpildes rādītājs

Lai varētu noteikt vēsturisko novērošanas periodu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 180. panta 1. punkta h) apakšpunktā un 180. panta 2. punkta e) apakšpunktā, papildu novērojumi par pēdējiem pieciem gadiem modeļa kalibrēšanas laikā ir jāatzīst par būtiskiem, ja šādi novērojumi ir nepieciešami, lai vēsturiskajā novērošanas periodā atspoguļotu saistību neizpildes rādītāju iespējamo mainīguma diapazonu minētajam riska darījumu veidam, kā norādīts RTS par IRB novērtējuma metodiku 49. panta 3. punktā.

Lai varētu novērtēt, cik reprezentatīvs ir vēsturiskais novērošanas periods, kas minēts 82. punktā, attiecībā uz viena gada saistību neizpildes rādītāju iespējamo mainīguma diapazonu, iestādēm ir jānovērtē, vai šis vēsturiskais novērošanas periods sastāv no labu un sliktu gadu reprezentatīvas izlases, un tām ir jāņem vērā visi šādi apstākļi:

• (a) visu konstatēto viena gada saistību neizpildes rādītāju mainīgums;
• (b) to viena gada saistību neizpildes rādītāju esamība, neesamība vai izplatība, kas ir saistīti ar sliktajiem gadiem, kā to apliecina ekonomikas rādītāji, kuri ir būtiski analizējamajam riska darījumu veidam vēsturiskajā novērošanas periodā;
• (c) būtiskas izmaiņas ekonomikas, juridiskajā vai uzņēmējdarbības vidē vēsturiskajā novērošanas periodā.

Ja vēsturiskais novērošanas periods, kas minēts 82. punktā, ir reprezentatīvs attiecībā uz saistību neizpildes rādītāju iespējamo mainīguma diapazonu, ilgtermiņa vidējais saistību neizpildes rādītājs ir jāaprēķina kā konstatētais vidējais lielums no viena gada saistību neizpildes rādītājiem attiecīgajā laikposmā.

Ja vēsturiskais novērošanas periods, kas minēts 82. punktā, nav reprezentatīvs attiecībā uz saistību neizpildes rādītāju iespējamo mainīguma diapazonu, kā minēts RTS par IRB novērtējuma metodiku 49. panta 4. punktā, iestādēm ir jārīkojas šādi:

• (a) ja vēsturiskajā novērošanas periodā nav iekļauti sliktie gadi vai to skaits ir nepietiekams, konstatēto viena gada saistību neizpildes rādītāju vidējais lielums ir jākoriģē, lai varētu aplēst ilgtermiņa vidējo saistību neizpildes rādītāju;
• (b) ja vēsturiskajā novērošanas periodā ir pārāk daudz slikto gadu, konstatēto viena gada saistību neizpildes rādītāju vidējo lielumu var koriģēt, lai varētu aplēst ilgtermiņa vidējo saistību neizpildes rādītāju, ja pastāv būtiska korelācija starp ekonomikas rādītājiem, kas minēti 83. punkta (b) apakšpunktā, un pieejamajiem viena gada saistību neizpildes rādītājiem.

Iestādēm ir jānodrošina, ka (a) un (b) apakšpunktā minēto korekciju rezultātā koriģētais ilgtermiņa vidējais saistību neizpildes rādītājs atbilst saistību neizpildes rādītāju iespējamajam mainīguma diapazonam.

Izņēmuma gadījumā, ja ilgtermiņa vidējais saistību neizpildes rādītājs ir mazāks par visu konstatēto viena gada saistību neizpildes rādītāju vidējo lielumu, ņemot vērā jebkuru korekciju, kas veikta saskaņā ar 85. punktu, iestādēm ir jāsalīdzina šie koriģētie ilgtermiņa vidējie saistību neizpildes rādītāji ar lielāko no šādiem lielumiem:

• (a) viena gada saistību neizpildes rādītāju konstatētais vidējais lielums pēdējos piecos gados;
• (b) visu pieejamo viena gada saistību neizpildes rādītāju konstatētais vidējais lielums.

Iestādēm ir jāpamato korekcijas virziens un lielums, tostarp analizējamās MoC piemērotība, saskaņā ar prasību, kas iekļauta RTS par IRB novērtējuma metodiku 49. panta 4. punkta

• b) apakšpunktā un 4.4. daļā. Turklāt, ja koriģētais ilgtermiņa vidējais saistību neizpildes rādītājs ir mazāks par lielāko no abiem lielumiem, kas minēti a) un b) apakšpunktā, iestādēm ir īpaši jāpamato, kādēļ abi šie lielumi nav atbilstoši.

5.3.5 Ilgtermiņa vidējā saistību neizpildes rādītāja kalibrēšana

Iestādēm ir jāizstrādā pārdomāti un detalizēti procesi, ar ko nodrošina atbilstošu kalibrēšanu, iekļaujot kalibrēšanas procesā visu turpmāk minēto:

• (a) kvantitatīvie kalibrēšanas testi katrai reitingu kategorijai vai portfelim;
• (b) kvantitatīvie kalibrēšanas testi kalibrēšanas segmentu līmenī;
• (c) papildu kvalitatīvā analīze, piemēram, ekspertu slēdzieni par to, kā veidot iegūto parādnieku sadalījumu, minimālo parādnieku skaitu katrā kategorijā un noteiktu kategoriju vai portfeļu pārmērīgas koncentrācijas novēršanu.

Iestādēm ir jāuzglabā un jāapraksta PD modeļa dokumentācijā kalibrēšanas izlase, kas saistīta ar katru kalibrēšanas segmentu. Lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 180. panta 1. punkta a) apakšpunktam vai 180. panta 2. punkta a) apakšpunktam, iestādēm ir jāatrod piemērots līdzsvars starp kalibrēšanas izlases salīdzināmību ar piemērošanas portfeli attiecībā uz parādnieka un darījuma raksturlielumiem un starp tās reprezentativitāti attiecībā uz saistību neizpildes rādītāju iespējamo mainīguma diapazonu, kā minēts 5.3.4. daļā.

Iestādēm ir jāveic kalibrēšana pēc tam, kad ir ņemta vērā jebkura saistību pārnešana, kas veikta iedalot parādniekus kategorijās vai portfeļos, un pirms tam, kad tiek piemērota MoC vai zemākā robeža PD aplēsēm, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 160. panta 1. punktā un 163. panta 1. punktā. Ja pakāpes noteikšanas metode vai pārnesto saistību politika laika gaitā ir mainīta, iestādēm ir jāanalizē šo izmaiņu ietekme uz pārnesto saistību biežumu un jomu un attiecīgi jāņem tā vērā.

Novērtēto parādnieku vai riska darījumu grupēšanas procesu, iedalot tos kategorijās vai portfeļos, jo īpaši gadījumos, kad iestādes veic šādu grupēšanu, identificējot pakāpju lielumu intervālus, kas raksturo iepriekš noteikto PD līmeni, kurš ir atbilstošs galvenās skalas kategorijai, var īstenot kalibrēšanas laikā.

Ņemot vērā datu pieejamību un modeļa un portfeļa struktūru, kā arī prasības uzņēmējdarbībai, iestādēm ir jāizvēlas atbilstoša metode kalibrēšanas veikšanai saskaņā ar šādiem principiem:

• (a) iestādes var izvēlēties vienu no šādiem kalibrēšanas veidiem:
• (i) kalibrēšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 180. panta 1. punkta
• a) apakšpunktu vai 180. panta 2. punkta a) apakšpunktu;
• (ii) kalibrēšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 169. panta 3. punktu apvienojumā ar minētās regulas 180. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 180. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ja izmanto nepārtrauktu reitingu skalu;
• (b) attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kur iestāde izmanto PD/LGD pieeju, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 155. panta 3. punktā, iestādes var izvēlēties vienu no šādiem kalibrēšanas veidiem:
• (i) kalibrēšana, kuras pamatā ir tādas reitingu skalas attiecināšana, ko izmanto ārēja kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI) vai cita līdzīga organizācija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 180. panta 1. punkta f) apakšpunktu;
• (ii) attiecībā uz statistisko saistību neizpildes prognozēšanas modeli saskaņā ar RTS par IRB novērtējuma metodiku 4. iedaļu, ja PD aplēš kā saistību neizpildes varbūtības aplēšu vienkāršus vidējos lielumus atsevišķiem parādniekiem konkrētā kategorijā vai portfelī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 180. panta 1. punkta g) apakšpunktu, kalibrēšana attiecīgo saistību neizpildes varbūtības aplēšu atbilstošo kalibrēšanas segmentu līmenī;
• (c) attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonu vai MVU iestādes var izvēlēties kalibrēšanu, pamatojoties uz kopējiem zaudējumiem un LGD saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 180. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 180. panta 2. punkta d) apakšpunktu;
• (d) attiecībā uz iegādātiem komercsabiedrību debitoru parādiem iestādes var izvēlēties kalibrēšanu, pamatojoties uz paredzamajiem zaudējumiem un LGD saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 180. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 180. panta 1. punkta
• c) apakšpunktu.

Lai varētu noteikt PD aplēses, kas minētas 91. punktā, kalibrēšanā ir jāņem vērā vai nu:

• (a) ilgtermiņa vidējais saistību neizpildes rādītājs kategorijas vai portfeļa līmenī, un tādā gadījumā iestādēm ir jānodrošina papildu kalibrēšanas testi attiecīgā kalibrēšanas segmenta līmenī; vai
• (b) ilgtermiņa vidējais saistību neizpildes rādītājs kalibrēšanas segmenta līmenī, un tādā gadījumā iestādēm ir jānodrošina papildu kalibrēšanas testi attiecīgo kategoriju vai portfeļu līmenī vai, ja tās izmanto tiešās PD aplēses saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 169. panta 3. punktu, tādā līmenī, kas ir atbilstošs varbūtības modeļa piemērošanai.

Neatkarīgi no tā, kuru 92. punktā minēto pieeju iestādes izvēlas, tām ir jānovērtē izvēlētās kalibrēšanas metodes iespējamā ietekme uz PD aplēsēm laika gaitā.

Lai varētu noteikt PD aplēses, pamatojoties uz attiecināšanu ārējā reitingu skalā, kā minēts 91. punkta (b) apakšpunkta (i) punktā, iestādēm, saistību neizpildes rādītāji, ko konstatē attiecībā uz ārējas organizācijas kategorijām, ir jābalsta uz laika nogriežņiem, kas ir reprezentatīvi attiecībā uz saistību neizpildes rādītāju iespējamo mainīguma diapazonu saistībā ar konkrētā portfeļa kategorijām un kopām.

Ja iestādes atvasina PD aplēses no zaudējumu un LGD aplēsēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 161. panta 2. punktu un 180. panta 2. punkta b) apakšpunktu, tām ir jāizmanto RDS , kas ietver realizētos zaudējumus attiecībā uz visām saistību neizpildēm, kuras apzinātas vēsturiskajā novērošanas periodā, kas noteikts saskaņā ar 6.3.2.1. daļu, un attiecīgos šo zaudējumu raksturojošos rādītājus.

Lai pašu kapitāla prasību aprēķināšanai varētu izmantot tiešās PD aplēses saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 169. panta 3. punktu, iestādēm ir jāpierāda, ka šo aplēšu metodikas pamatā esošā varbūtības modeļa teorētiskie pieņēmumi ir pietiekamā mērā īstenojušies praksē un ilgtermiņa vidējais saistību neizpildes rādītājs ir saglabāts. Jo īpaši ir jāizpilda visas datu un reprezentativitātes prasības, tostarp tās, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 174. panta

• c) punktā, un saistību neizpildes definīcija ir jāpiemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantu. Nekādos apstākļos nedrīkst nolemt izmantot pastāvīgu PD vai jebkādu saistību neizpildes rādītāju izlīdzinājumu, lai novērstu datu trūkumu, mazu diskriminācijas spēju vai jebkuru citu nepilnību reitinga piešķiršanas vai PD aplēšanas procesā vai lai samazinātu pašu kapitāla prasības.

Iestādes pēc vajadzības var sadalīt riska darījumus, uz ko attiecas tas pats PD modelis, daudzos dažādos kalibrēšanas segmentos, ja vienai vai vairākām šo riska darījumu apakškopām ir būtiski atšķirīgs riska līmenis. Šim nolūkam iestādēm ir jāizmanto attiecīgi segmentāciju raksturojoši rādītāji, un tām jāpamato un jādokumentē kalibrēšanas segmentu izmantošana un joma.

Ja iestādes izmanto pakāpju piešķiršanas metodes, tām ir jānodrošina, lai:

• (a) gadījumos, kad tiek mainīta izmantotā punktu piešķiršanas metode, iestādes izvērtētu, vai ir nepieciešams pārrēķināt parādnieku vai riska darījumu pakāpes, pamatojoties uz sākotnējo datu kopu, nevis izmantot pakāpes, kas tika aprēķinātas, pamatojoties uz punktu piešķiršanas metodes iepriekšējām versijām, un, ja šāda pārrēķināšana nav iespējama, lai iestādes novērtētu iespējamo ietekmi un ņemtu to vērā, attiecīgi palielinot MoC savās PD aplēsēs;
• (b) gadījumos, kad piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 180. panta 1. punkta g) apakšpunktu, PD aplēses, kas iegūtas kā atsevišķu PD aplēšu vienkāršs vidējais lielums, ir atbilstošas attiecīgajām kategorijām, piemērojot šīm aplēsēm kalibrēšanas testus kategorijas līmenī un pamatojoties uz viena gada saistību neizpildes rādītājiem, kas ir reprezentatīvi attiecībā uz saistību neizpildes rādītāju iespējamo mainīguma diapazonu.

Kalibrēšana nedrīkst ietekmēt parādnieku vai riska darījumu pakāpju izkārtojumu kalibrēšanas segmenta ietvaros, bet tikai katras kategorijas vai portfeļa ietvaros.