6.3.2.3 Treatment of incomplete recovery processes

Regulas (ES) Nr. 575/2013 181. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā un attiecībā uz visu konstatēto saistību neizpilžu, kas konstatētas vēsturiskajā novērošanas periodā attiecībā uz datu avotiem, kurus izmanto LGD aplēsēm, izmantošanu, iestādēm ir jānodrošina, ka attiecīgā informācija no nepabeigtajiem atgūšanas procesiem tiek ņemta vērā piesardzīgā veidā. LGD aplēšu pamatā ir jāliek ilgtermiņa vidējie LGD .

Iestādēm ir jāaprēķina konstatētie vidējie LGD katrai darījumu kategorijai vai portfelim un tā portfeļa līmenī, uz ko attiecas LGD modelis, ņemot vērā LGD , kas realizēti attiecībā uz visiem riska darījumiem, kuri konstatēti vēsturiskajā novērošanas periodā saistībā ar slēgtajiem atgūšanas procesiem saskaņā ar 155.–157. punktu, neiekļaujot nekādas paredzamās turpmākās atgūtās summas. Konstatētie vidējie LGD ir jāsver, izmantojot aprēķinos iekļauto saistību neizpilžu skaitu.

Iestādēm iekšējās politikās ir nepārprotami jānorāda brīdis, kad atgūšanas procesus slēdz. Visi slēgtie atgūšanas procesi ir jāapstrādā tādā veidā, lai varētu aprēķināt konstatētos vidējos LGD .

Iestādēm ir jādefinē atgūšanas procesa maksimālais periods konkrētam riska darījumu veidam no saistību neizpildes brīža, un tas atspoguļo paredzēto laikposmu, kas konstatēts attiecībā uz slēgtajiem atgūšanas procesiem, kuru laikā iestāde ir realizējusi lielāko daļu atgūto summu, neņemot vērā neiederīgus novērojumus ar būtiski ilgākiem atgūšanas procesiem. Atgūšanas procesu maksimālais periods ir jānosaka tā, lai nodrošinātu pietiekamus datus atgūto summu aplēšanai šajā periodā attiecībā uz nepabeigtajiem atgūšanas procesiem. Atgūšanas procesu maksimālā perioda ilgums dažāda veida riska darījumiem var atšķirties. Atgūšanas procesa maksimālā perioda noteikšana ir nepārprotami jādokumentē, tai jāpievieno pierādījumi par konstatētajiem atgūšanas modeļiem un tai ir jāatbilst darījuma raksturam un riska darījuma veidam. Ar atgūšanas procesa maksimālā perioda noteikšanu ilgtermiņa vidējo LGD nolūkiem nedrīkst liegt iestādēm veikt atgūšanas darbības, ja tās nepieciešamas, arī attiecībā uz riska darījumiem, kuri paliek saistību neizpildes statusā uz laikposmu, kas ilgāks par atgūšanas procesa maksimālo periodu, kāds paredzēts šāda veida riska darījumiem.

Lai varētu aprēķināt konstatētos vidējos LGD , iestādēm bez liekas kavēšanās ir jāatzīst par slēgtiem atgūšanas procesiem visi riska darījumi, kam iestājusies saistību neizpilde un kas ietilpst vismaz vienā šādā kategorijā:

• (a) riska darījumi, attiecībā uz kuriem iestāde neplāno veikt nekādus turpmākus atgūšanas pasākumus;
• (b) riska darījumi, kuri saglabā saistību neizpildes statusu uz laikposmu, kas ilgāks par atgūšanas procesa maksimālo periodu, kāds paredzēts šāda veida riska darījumiem;
• (c) riska darījumi, kuri ir pilnībā atmaksāti vai norakstīti;
• (d) riska darījumi, kuri ir pārklasificēti statusā, kas nav saistību neizpildes statuss.

Attiecībā uz riska darījumiem, kam iestājusies saistību neizpilde un kas ietilpst a) un

• b) apakšpunktu kategorijās, visas atgūtās summas un izmaksas, kas realizētas aplēšanas laikā vai pirms tās, ir jāņem vērā, aprēķinot konstatētos vidējos LGD , tostarp visas atgūtās summas, kas realizētas pēc atgūšanas procesu maksimālā perioda.

Iestādēm ir jāiegūst ilgtermiņa vidējie LGD , koriģējot konstatētos vidējos LGD ar informāciju, kas saistīta ar tiem procesiem, kuri nav slēgti (“nepabeigtie atgūšanas procesi”), un laiks no saistību neizpildes brīža līdz aplēses veikšanas brīdim tajos ir īsāks par atgūšanas procesa maksimālo periodu, kāds paredzēts šāda veida riska darījumiem. Attiecībā uz minētajiem procesiem iestādēm ir jāizpilda abi šādi nosacījumi:

• (a) tām ir jāņem vērā visas konstatētās izmaksas un atgūtās summas;
• (b) tās var aplēst gan turpmākās izmaksas un atgūtās summas, kas izriet no esošo nodrošinājumu realizācijas, gan tās, kas realizējamas, neizmantojot nodrošinājumus, atgūšanas procesu maksimālajā periodā.

Aplēsēs, kas minētas 158. punkta (b) apakšpunktā, ir jāievēro šādi principi:

• (a) lai varētu aplēst turpmākās izmaksas un atgūtās summas, iestādēm ir jāanalizē izmaksas un atgūtās summas, kas realizētas attiecībā uz šiem riska darījumiem līdz aplēšanas brīdim, salīdzinot tās ar vidējām izmaksām un atgūtajām summām, kas realizētas līdzīgā laikposmā līdzīgiem riska darījumiem; šim nolūkam iestādēm ir jāanalizē atgūšanas modeļi, kas konstatēti slēgtajos un nepabeigtajos atgūšanas procesos, ņemot vērā tikai tās izmaksas un atgūtās summas, kas realizētas līdz aplēšanas brīdim;
• (b) pieņēmumiem, kas ir pamatā paredzamajām turpmākajām izmaksām un atgūtajām summām, kā arī konstatēto vidējo LGD korekcijai, ir jābūt:
• i. precīziem, pierādot to ar reverso testēšanu;
• ii. pamatotiem ar saprātīgu ekonomisko loģisko pamatojumu;
• iii. samērīgiem, ņemot vērā to, ka LGD aplēšu pamatā ir jābūt ilgtermiņa vidējiem LGD , kas raksturo vidējos LGD , kuri svērti, izmantojot saistību neizpilžu skaitu un ņemot vērā visas saistību neizpildes, kas konstatētas vēsturiskajā novērošanas periodā;
• (c) aplēšot turpmākās atgūtās summas, iestādēm ir jāņem vērā potenciālā neobjektivitāte, kas izriet no nepabeigtajiem atgūšanas procesiem, kurus raksturo ilgāki vidējie atgūšanas procesi vai mazākas vidējās atgūtās summas nekā slēgtajos atgūšanas procesos;
• (d) aplēšot turpmākās atgūtās summas, kas izriet no esošo nodrošinājumu realizācijas, iestādēm ir jāņem vērā nodrošinājuma prasību juridiskā noteiktība un jāveido reālistiski pieņēmumi par to realizācijas iespējām;
• (e) konstatēto vidējo LGD korekciju var aplēst atsevišķu riska darījumu līmenī, kategorijas vai portfeļa līmenī vai tā portfeļa, uz ko attiecas LGD modelis, līmenī;
• (f) jebkura nenoteiktība saistībā ar turpmāko atgūto summu aplēsēm nepabeigtos atgūšanas procesos ir jāņem vērā, veidojot atbilstošu MoC , ko piemēro saskaņā ar 4.4. daļu.