4.8 Spriedzes testu programmu izmantošana

ICAAP un ILAAP ietvaros iestādēm būtu jānodrošina, ka tām ir pietiekami kapitāla un likviditātes resursi, lai segtu riskus, kuriem tās ir vai varētu būt pakļautas, un nodrošināt kapitāla un likviditātes resursu atbilstošu sadali iestādes struktūrvienībām visā ekonomikas ciklā. Šim novērtējumam vajadzētu būt atainotam kapitāla un likviditātes plānos, ko iestādes iesniedz kompetentām iestādēm, sniedzot ICAAP un ILAAP informāciju un grupas riska novērtējumu un likviditātes profilus.

Turklāt, izmantojot spriedzes testus, iestādēm būtu jānovērtē savu kapitāla plānu uzticamība spriedzes apstākļos, lai nodrošinātu, ka tās izpilda tām piemērojamās kapitāla prasības. Novērtējot kapitāla plāna uzticamību spriedzes apstākļos, būtu jāņem vērā scenārija smagums un tā iestāšanās varbūtība. Iestādēm būtu jāveic arī savu likviditātes plānu uzticamības tests, lai nodrošinātu, ka var izpildīt savas saistības, kas tām jāizpilda spriedzes apstākļos. Iestādēm būtu jānovērtē kapitāla un likviditātes resursu pārvedamības līmenis spriedzes apstākļos un jāizvērtē iespējamie šķēršļi, tostarp juridiskie, organizatoriskie un operacionālie šķēršļi. Iestādēm attiecīgajā gadījumā būtu jāatzīst, ka spriedzes apstākļos var izmantot noteiktus kapitāla prasību elementus, kā arī likviditātes rezerves (piem., Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 4. nodaļā noteikto apvienoto rezervju prasību elementus).

Papildus vispārējām prasībām, kas attiecas uz šajās pamatnostādnēs minētajām iestāžu spriedzes testu programmām, ICAAP/ILAAP vajadzībām izmantotajiem spriedzes testiem būtu jāatbilst šādām konkrētām prasībām:

• a) iestādēm būtu jāiekļauj visas būtiskās risku kategorijas (un apakškategorijas), kurām tās ir pakļautas attiecībā gan uz bilances, gan ārpusbilances aktīviem un saistībām, kas attiecas uz visiem būtiskajiem port feļiem vai nozarēm/ģeogrāfiskajām vietām, tostarp uz attiecīgajām strukturētajām vienībām;
• b) būtu jāizvērtē vairāki scenāriji, iekļaujot vismaz nelabvēlīgu ekonomisko scenāriju, kas būtu smags, bet ticams, piemēram, smagu ekonomisko lejupslīdi un/vai specifisku likviditātes satricinājumu visā tirgū;
• c) ICAAP un ILAAP spriedzes tests būtu jāveic visaptveroša iestādes spriedzes testa ietvaros un jāiekļauj visas struktūrvienības, attiecībā uz kurām tiek prasīts ICAAP un ILAAP ;
• d) ICAAP un ILAAP spriedzes testos būtu j āaptver tas pats turpmākais periods, kāds ir attiecīgi iestādes ICAAP un ILAAP , un spriedzes testi ir jāatjaunina vismaz tikpat regulāri, cik ICAAP un ILAAP ; ICAAP spriedzes testos ietver vismaz divu gadu periodu.

Būtu jānodrošina, ka ICAAP un ILAAP spriedzes testi saskan ar iestādes vēlmi uzņemties risku un tās kopējo stratēģiju (tostarp uzņēmējdarbības stratēģiju). Iestādēm būtu jāparāda, ka pastāv skaidra saikne starp iestādes vēlmi uzņemties risku, tās uzņēmējdarbības stratēģiju un ICAAP un ILAAP spriedzes testiem. Proti, iestādēm būtu jānovērtē savi kapitāla un likviditātes plāni, kā arī iekšējā kapitāla plānošana, tostarp kapitāla rezervju pārvaldība, lai tie saskanētu ar noteikto vēlmi uzņemties risku un stratēģiju, kā arī vispārējām iekšējā kapitāla vajadzībām, un jāpārveido savs likviditātes stāvoklis pēc likviditātes rezervju izmantošanas, lai izpildītu savas saistības spriedzes periodā.

Turklāt, veicot savus ICAAP spriedzes testus, iestādēm būtu jānovērtē sava spēja spriedzes apstākļos ar uzviju izpildīt piemērojamās reglamentējošās un uzraudzības noteiktās kapitāla prasības (piem., kopējās SREP kapitāla prasības ( TSCR )).

Veicot maksātspējas spriedzes testus ICAAP vajadzībām, iestādēm būtu arī jāizvērtē, kā scenāriji ietekmē iestādes sviras rādītāju, kā arī atbilstīgas saistības, kas tiek turētas atbilstīgu saistību minimālo prasību ( MREL ) nodrošināšanai.

Ar uzraugošo iestāžu spriedzes testiem, kas veikti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 100. pantu, vai scenārijiem un pieņēmumiem, kas iestādei noteikti pēc tam, kad uzraudzības iestādes pārbaudījušas un novērtējušas pašas iestādes spriedzes testus, nevar aizstāt iestādes pienākumu veikt spriedzes testus savu ICAAP un ILAAP ietvaros.

4.8.2 Vadības darbības

Iestādēm būtu jānosaka vadības darbības, kas uzticami risina spriedzes testu iznākumu un kuru mērķis ir nodrošināt pastāvīgu maksātspēju visā spriedzes testa scenārijā.

Iestādēm būtu jāizvērtē plašs vadības darbību klāsts (tostarp likviditātes ārkārtas rīcības plānos), kas veicams dažādos ticamos spriedzes apstākļos, koncentrējoties vismaz uz vienu smagu, bet ticamu scenāriju.

Lai novērtētu iespējamo reakciju uz spriedzes scenāriju, iestādēm būtu jānosaka uzticamas darbības, kas visvairāk atbilstu šim scenārijam, un kad tās būtu veicamas. Iestādēm būtu jāņem vērā, ka dažas darbības vadībai ir jāveic nekavējoties, savukārt citas ir atkarīgas no konkrētiem notiekošiem notikumiem, un šajā gadījumā iepriekš būtu jānosaka skaidri definēti darbības ierosinātāji. Vadības darbībām būtu jāsaskan ar noteikto stratēģiju un politiku, piemēram, saistībā ar noteikto politiku dividenžu jomā⁷ . Iestādēm vajadzētu būt piesardzīgām attiecībā uz savu spēju vadībai veikt mazināšanas darbības, atzīstot spriedzes testa scenārija iespējamo ietekmi uz citiem tirgiem.

⁷ Piemēram, skatīt Kapitāla prasību direktīvas 141. pantu (maksimālā sadalāmā summa).

Iestādēm būtu jāpaskaidro spriedzes kvalitatīvā un kvantitatīvā iedarbība pirms un pēc vadības mazināšanas darbību īstenošanas. Aprakstot iedarbību pirms vadības darbību īstenošanas, būtu jāiekļauj pieņēmumi par stratēģiju, izaugsmi un saistītajiem ieņēmumiem, bet nevajadzētu iekļaut vadības darbības, kas nav pieejamas spriedzes notikuma laikā, piemēram, darbības veida pakāpeniska likvidēšana vai kapitāla piesaistīšana.

Vadības darbības ir pieņemamas, ja tās atbilst kompetento iestāžu norādījumiem un spriedumiem, un tās varētu būt šādas:

• a) iekšējās vēlmes uzņemties risku un riska ierobežojumu pārskatīšana;
• b) riska mazināšanas paņēmienu izmantošanas pārskatīšana;
• c) politikas pārskatīšana, piemēram, likviditātes un finansējuma vai kapitāla pietiekamības politikas pārskatīšana;
• d) sadales samazināšana akcionāriem;
• e) kopējās stratēģijas un uzņēmējdarbības plāna, kā arī vēlmes uzņemties risku izmaiņas; un
• f) kapitāla vai finansējuma piesaistīšana.

Vadības prognozētās darbības, kas katrā scenārijā atšķiras un tiek pielāgotas, ņemot vērā scenārija smaguma pakāpi, būtu jādokumentē. Iestādēm būtu jāņem vērā efektivitātes samazināšanās ārkārtīgi smagu spriedzes situāciju rezultātā. Sniedzot kompetentām iestādēm obligāto informāciju par ICAAP un ILAAP , iestādēm būtu arī jāpaskaidro darbības, ko vadība jau ir veikusi, pamatojoties uz spriedzes testu rezultātiem.