5.4.4 Likvidācijas darbības

Ja nepanāk ilgtspējīgu pārstrukturēšanas risinājumu, kredītiestādēm tik un tā jāatrisina ieņēmumus nenesošu riska darījumu jautājumi. Risinājums var ietvert tiesvedības uzsākšanu, aktīvu pārņemšanu, parādu un aktīvu / pašu kapitāla mijmaiņu, kredītu pārdošanu, nodošanu aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībai vai vērtspapīrošanu. Ja cena, kas iegūta no nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas, ietekmē patērētāja parādu, kredītiestādēm, lemjot par likvidācijas pasākumu un nākamajām darbībām, būtu jāņem vērā Direktīvas 2014/17/ES²⁵ 17. panta 5. punkta noteikumi, ciktāl tie ir piemērojami.

²⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīva 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).

Lai palīdzētu nodrošināt informāciju attiecībā uz stratēģijām un politiku, kredītiestādei jāuzrauga likvidācijas darbības. Kredītiestādēm jāuzrauga realizācija un īstenotās pārdošanas/pārskaitījuma cenas, ņemot vērā neto uzskaites vērtības.

Kredītiestādēm jāuzrauga tiesvedībā esošu un piespiedu atsavināšanas lietu apjoms un atgūšanas likmes. Šajā sakarā izpilde jāizvērtē saskaņā ar noteiktiem mērķiem, mēnešu/gadu un iestādes zaudējumu izteiksmē. Uzraugot faktisko zaudējumu līmeni, iestādēm jāizveido vēsturiskās laika rindas katram aizdevuma kredītportfelim, lai atbalstītu pieņēmumus, kas izmantoti vērtības samazināšanās pārskatīšanai un stresa testēšanai.

Attiecībā uz riska darījumiem, uz kuriem attiecas nodrošinājums vai cita veida garantija, kredītiestādēm jāuzrauga termiņš, kurā jāveic nodrošinājuma likvidācija vai jānodrošina garantijas izpilde. Kredītiestādēm arī jāuzrauga iespējamā parāda norakstīšana ar piespiedu pārdošanas diskontiem likvidācijas gadījumos un norises noteiktos tirgos (piemēram, nekustamā īpašuma tirgos), lai iegūtu prognozes par iespējamām atgūšanas likmēm.

Atgūšanas likmju kontrolei no piespiedu atsavināšanas un citām tiesvedības procedūrām jāpalīdz kredītiestādēm ticamā veidā novērtēt, vai lēmums par atsavināšanu nodrošinās lielāku pašreizējo neto vērtību nekā pārskatīšanas iespēja. Dati, kas attiecas uz atgūšanas likmēm saistībā ar nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu, pastāvīgi jāuzrauga, un jāveic no tiem izrietoši iespējami grozījumi kredītiestāžu stratēģijās attiecībā uz parādu atgūšanas/tiesvedības portfeļiem.

Kredītiestādēm arī jāuzrauga nesen pabeigto tiesvedību vidējais ilgums un atgūtās vidējās summas (tostarp saistītās atgūšanas izmaksas), kas iegūtas šajās pabeigtajās tiesvedībās.

Kredītiestādēm rūpīgi jāuzrauga gadījumi, kad parāda mijmaiņa notiek ar aizņēmēja aktīvu vai paša kapitālu, vismaz izmantojot apjoma rādītājus dalījumā pa aktīvu veidiem un nodrošinot atbilstību visiem ierobežojumiem, kas attiecīgās valsts regulējumā noteikti attiecībā uz līdzdalības sabiedrībām. Šīs pieejas kā pārskatīšanas pasākuma izmantošana jāpapildina ar atbilstošu uzņēmējdarbības plānu un tai būtu jāaprobežojas ar aktīviem, attiecībā uz kuriem iestādei ir pietiekama zinātība un kuriem tirgus reāli ļauj noteikt vērtību no attiecīgā aktīva īstermiņā vai vidējā termiņā. Iestādei arī jāpārliecinās, vai aktīvu novērtēšanu veic kvalificēti un pieredzējuši vērtētāji.