8.5 Agrīnās brīdināšanas rādītāju / novērošanas sarakstu izmantošana kredītu uzraudzībā

Uzraudzības sistēmas ietvaros iestādēm ir jāizstrādā, jāuztur un regulāri jānovērtē attiecīgā kvantitatīvā un kvalitatīvā EWI , ko atbalsta piemērota IT un datu infrastruktūra, kas ļautu laikus atklāt paaugstinātu kredītrisku savā kopējā portfelī, kā arī portfeļos, apakšportfeļos, nozarēs, ģeogrāfijās un atsevišķos riska darījumos.

EWI ir jānosaka kontrollīmeņi, kas noteikti attiecībā uz līmeņiem, kuri noteikti aicinājumā uzņemties kredītrisku, stratēģijā un kredītriska politikā, un jānosaka eskalācijas procedūras, tostarp jānosaka atbildība par turpmākiem pasākumiem. Šajās eskalācijas procedūrās ir jāiekļauj arī riska darījumu vai aizņēmēju izvēle īpašai uzraudzībai – kontrolsaraksts.

EWI sistēmā ir jāietver rādītāju atbilstības apraksts saistībā ar darījumu un aizņēmēju veidu iezīmēm vai attiecīgā gadījumā viendabīgām portfeļu grupām.

Identificējot izraisītu EWI notikumu atsevišķa riska darījuma, portfeļa, apakšportfeļa vai aizņēmēju grupas līmenī, iestādēm ir jāpiemēro biežāka uzraudzība un vajadzības gadījumā jāapsver to iekļaušana kontrolsarakstā un iepriekš noteiktu pasākumu un riska mazināšanas darbību veikšana. Šā kontrolsaraksta uzraudzības rezultātā riska pārvaldības funkcijas vadītājs, ar kredītu piešķiršanu saistīto funkciju vadītāji un vadības struktūra regulāri pārskata īpašus ziņojumus.

Ja darbības ietver mijiedarbību ar aizņēmēju, iestādēm ir jāņem vērā to individuālie apstākļi. Kontaktu un saziņas līmenim ar aizņēmēju maksājumu grūtību laikā ir jābūt samērīgam ar informācijas prasībām, kas noteiktas EBI pamatnostādnēs par kavētiem maksājumiem un piespiedu atsavināšanu.

Veicot kredītriska pastāvīgu uzraudzību, iestādēm ir jāņem vērā šādi kredītkvalitātes pasliktināšanās signāli:

• a. negatīvi makroekonomiskie notikumi (tostarp, bet ne tikai ekonomikas attīstība, izmaiņas tiesību aktos un tehnoloģiskie apdraudējumi nozarei), kas ietekmē nozares, ģeogrāfiskā segmenta, aizņēmēju grupas vai atsevišķa korporatīva aizņēmēja turpmāko rentabilitāti, kā arī paaugstināts bezdarba risks indivīdu grupām;
• b. zināmas negatīvas izmaiņas aizņēmēju finanšu stāvoklī, piemēram, ievērojams parāda līmeņa pieaugums vai ievērojams parāda apkalpošanas rādītāju pieaugums;
• c. ievērojams apgrozījuma samazinājums vai parasti regulāras naudas plūsmas samazinājums (tostarp liela līguma/klienta/īrnieka zaudējums);
• d. darbības peļņas vai ienākumu ievērojama samazināšanās;
• e. būtiska faktisko ieņēmumu novirze no projekta vai ieguldījuma prognozes vai būtiska kavēšanās uzņēmējdarbības plānā;
• f. izmaiņas darījuma kredītriskā, kuru rezultātā noteikumi un nosacījumi būtiski atšķirtos, ja darījums tiktu no jauna iniciēts vai emitēts pārskata datumā (piemēram, pieprasītā nodrošinājuma vai garantiju apjoma pieaugums vai lielāks aizņēmēja regulārais ienākumu segums);
• g. faktiskā vai sagaidāmā galvenā darījuma ārējā kredītreitinga vai citu ārējā tirgus kredītriska rādītāju samazināšanās konkrētam darījumam vai līdzīgam darījumam ar tādu pašu paredzamo darbības laiku;
• h. izmaiņas nosacījumos piekļuvei tirgiem, finansēšanas nosacījumu pasliktināšanās vai zināma finansiālā atbalsta samazināšana, ko aizņēmējam sniedz trešās personas;
• i. darījumdarbības palēnināšanās vai negatīvas tendences aizņēmēja darbībā, kas var izraisīt būtiskas izmaiņas aizņēmēja spējā izpildīt savas parādsaistības;
• j. būtisks ekonomikas vai tirgus svārstīguma pieaugums, kas var negatīvi ietekmēt aizņēmēju;
• k. darījumiem, kas nodrošināti ar nodrošinājumu, būtiska to summas un nodrošinājuma vērtības attiecības pasliktināšanās nodrošinājuma vērtības nelabvēlīgas izmaiņas dēļ vai nenomaksātās summas izmaiņu vai palielinājuma dēļ noteikto maksājumu noteikumu dēļ (piemēram, pagarināti pamatsummas atvieglojuma periodi, pieaugoši vai elastīgi maksājumi, pagarināti noteikumi);
• l. būtiska kredītriska palielināšanās citos tā paša aizņēmēja darījumos vai būtiskas izmaiņas aizņēmēja paredzamajā maksājumu veikšanas veidā, ja tas ir zināms;
• m. ievērojami palielinās kredītrisks, jo palielinās grūtības grupai, pie kuras pieder aizņēmējs, piemēram, konkrēta ģeogrāfiskā apgabala rezidentiem, vai ievērojami pasliktinās aizņēmēja saimnieciskās darbības nozares rādītāji, vai palielinās grūtības saistīto aizņēmēju grupā, pie kuras pieder aizņēmējs;
• n. zināma tiesvedība, kas var būtiski ietekmēt aizņēmēja finanšu stāvokli;
• o. sertifikāta par līguma ievērošanu novēlotu iesniegšanu, atbrīvojuma pieprasījumu vai līguma pārkāpumu, attiecīgā gadījumā vismaz attiecībā uz finanšu līgumiem;
• p. negatīvas iestādes iekšējās kredītriska kategorijas / riska klases migrācijas kopējā kredītportfelī vai konkrētos portfeļos/segmentos;
• q. faktiskais vai paredzamais iekšējā kredītreitinga / riska klasifikācijas samazinājums darījumam vai aizņēmējam vai rīcības novērtējuma samazinājums, ko izmanto, lai iekšēji izvērtētu kredītrisku;
• r. iestādes vai aizņēmēja ārējo revidentu ziņojumos paustās bažas;
• s. viens vai vairāki ar aizņēmējiem saistīti instrumenti, kuru termiņš kavēts par 30 dienām.

8.5.1 Pēcpārbaudes un eskalācijas process saistībā ar aktivizēto EWI

Ja EWI ir aktivizēta ciešākai uzraudzībai un turpmākai izmeklēšanai, ir nekavējoties jārīkojas saskaņā ar iestādes politiku un procedūrām, kā noteikts šo pamatnostādņu 4.3 . iedaļā. Izraudzītajām funkcijām ir jāveic analīze, lai izvērtētu ierosinātā notikuma smagumu un ierosinātu piemērotu rīcību un turpmākus pasākumus. Šī analīze bez liekas kavēšanās ir jāiesniedz attiecīgajiem kredītlēmumu pieņēmējiem, kas izraudzīti politikā un procedūrās.

Attiecīgajiem kredītlēmumu pieņēmējiem, pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi un citu būtisku pieejamu informāciju, ir jālemj par attiecīgiem turpmākajiem pasākumiem. Lēmums ir jādokumentē, un tas ir jāpaziņo attiecīgajām iestādes daļām, lai tās varētu rīkoties un veikt turpmākus pasākumus.

EWI iedarbināšanai ir jāpalielina pārskatīšanas procesa biežums, tostarp kredītlēmumu pieņēmēju diskusijas un lēmumi, kā arī intensīvāka informācijas vākšana no aizņēmēja. Savāktajai informācijai ir jābūt pietiekamai, lai palīdzētu biežāk veikt kredītuzraudzības pasākumus attiecībā uz aizņēmējiem.