5.1 Komiteju izveide

Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 109. panta 1. punktu un Direktīvas 2013/36/ES 76. panta 3. punktu, 88. panta 2. punktu un 95. panta 1. punktu visām iestādēm, kas pašas ir nozīmīgas, ņemot vērā to individuālo, daļēji konsolidēto un konsolidēto līmeni, būtu jāizveido riska, iecelšanas¹² un atalgojuma¹³ komitejas, kas konsultē vadības struktūru kā uzraudzības veicēju un sagatavo lēmumus, kuri tai jāpieņem. Nenozīmīgām iestādēm, tostarp gadījumos, kad tās ietilpst tādas iestādes prudenciālās konsolidācijas jomā, kura ir nozīmīga daļēji konsolidētā vai konsolidētā situācijā, nav pienākuma izveidot minētās komitejas.

¹² Skatīt arī kopīgās ESMA un EBI pamatnostādnes par vadības struktūras locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un Direktīvu 2014/65/ES.

¹³ Par atalgojuma komiteju skatīt EBI pamatnostādnes par pareizu atalgojuma praksi.

Ja riska vai iecelšanas komitejas nav izveidotas, atsauces šajās pamatnostādnēs uz minētajām komitejām būtu jāizprot kā tādas, kas attiecas uz vadības struktūru kā uzraudzības veicēju, ņemot vērā proporcionalitātes principu, kā noteikts I sadaļā.

Ņemot vērā šo pamatnostādņu I sadaļā minētos kritērijus, iestādes var izveidot arī citas komitejas (piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas / teroristu finansēšanas apkarošanas ētikas, uzvedības un darbības atbilstības uzraudzības komitejas).

Iestādēm būtu jānodrošina skaidra pienākumu un uzdevumu piesaiste un sadale starp vadības struktūras specializētajām komitejām.

Katrai komitejai būtu vajadzīgs dokumentēts vadības struktūras kā uzraudzības veicējas mandāts, norādot pienākumu apjomu, un tai būtu jāizstrādā atbilstošas darba procedūras.

Komitejām būtu jāsniedz atbalsts uzraudzības funkcijai konkrētās jomās un jāatvieglo pareizas iekšējās pārvaldības sistēmas izstrāde un īstenošana. Deleģēšana komitejām nekādā veidā neatbrīvo vadības struktūru kā uzraudzības veicēju no kolektīvas tās pienākumu un uzdevumu izpildes.