I nodaļa — Samērīguma principa piemērošana

Samērīguma principa mērķis ir saskaņot pārvaldības kārtību ar iestādes individuālo riska profilu un uzņēmējdarbības modeli un ņemt vērā atsevišķo pozīciju, kurai veic novērtējumu, lai efektīvi sasniegtu regulatīvo prasību mērķus.

Iestādēm ir jāņem vērā to lielums, iekšējā organizācija un savas darbības raksturs, mērogs un sarežģītība, izstrādājot un ieviešot šajās pamatnostādnēs noteiktās politikas un procesus. Nozīmīgām iestādēm ir nepieciešamas sarežģītākas politikas un procesi, savukārt ļoti mazas un ne tik sarežģītas iestādes var ieviest vienkāršākas politikas un procesus. Iestādēm jāņem vērā, ka iestādes lielums vai sistēmiskais nozīmīgums pats par sevi nevar liecināt par to, cik lielā mērā iestāde ir pakļauta riskiem. Tomēr ar šīm politikām un procesiem ir jānodrošina atbilstība pamatnostādnēs paredzētajiem kritērijiem, lai novērtētu vadības struktūras locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotību, kā arī prasībām ņemt vērā daudzveidību, pieņemot darbā vadības struktūras locekļus, un sniegt pietiekamus līdzekļus viņu ievadīšanai darbā un apmācībai.

Visiem vadības struktūras locekļiem un personām, kuras pilda pamatfunkcijas, jebkurā gadījumā ir jābūt pietiekami labai reputācijai, kā arī viņiem jābūt godīgiem un godprātīgiem, un visiem vadības struktūras locekļiem ir jābūt neatkarīgiem, lai arī kāds ir iestādes lielums, iekšējā organizācija, tās darbības raksturs, mērogs un sarežģītība, pienākumi un atbildība konkrētajā amatā, tostarp dalība vadības struktūras organizētās komitejās.

Lai piemērotu proporcionalitātes principu un nodrošinātu Direktīvā 2013/36/ES un Direktīvā 2014/65/ES noteikto pārvaldības prasību pienācīgu īstenošanu, kas ir sīkāk izklāstīta šajās pamatnostādnēs, iestādēm un kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā šādi kritēriji:

• a. iestādes lielums bilances kopsummas izteiksmē, klienta turētie vai pārvaldītie aktīvi un/vai iestādes vai tās meitasuzņēmumu apstrādāto darījumu apjoms prudenciālās konsolidācijas jomā;
• b. iestādes juridiskā forma, tostarp tas, vai iestāde ir vai nav daļa no grupas, un, ja ir, tad grupas proporcionalitātes novērtējums;
• c. vai iestāde ir iekļauta biržas sarakstā;
• d. iestādes apstiprināto darbību un sniegto pakalpojumu veids (sk. arī Direktīvas 2013/36/ES 1. pielikumu un Direktīvas 2014/65/ES 1. pielikumu);
• e. iestādes ģeogrāfiskā klātbūtne un darbības apmērs katrā jurisdikcijā;
• f. pamatā esošais uzņēmējdarbības modelis un stratēģija, uzņēmējdarbības raksturs un sarežģītība un iestādes organizatoriskā struktūra;
• g. iestādes riska stratēģija, vēlme uzņemties risku un faktiskais riska profils, ņemot vērā arī kapitāla pietiekamības gada novērtējuma rezultātu;
• h. atļauja iestādēm attiecīgā gadījumā izmantot iekšējos modeļus kapitāla prasību mērīšanai;
• i. klientu veids⁷ ; un
• j. iestādes piedāvāto produktu, līgumu vai instrumentu raksturs un sarežģītība.

⁷ Klients ir definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 9. apakšpunktā, profesionāls klients — 4 . panta 1. punkta 10. apakšpunktā, bet privātais klients — 4. panta 1. punkta 11. apakšpunktā. Direktīvas 2014/65/ES 103. apsvērumā ir arī noteikts, ka ir jāuzskata, ka atbilstīgs darījumu partneris rīkojas kā klients, kā aprakstīts minētās direktīvas 30. pantā.