4.1 Kritēriji Regulas (ES) Nr. 575/2013 396. panta 1. punktā minēto izņēmuma gadījumu noteikšanai

Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. panta 1. punktā noteikto limitu pārkāpums vienmēr būtu jāuzskata par izņēmuma gadījumu.

Lai novērtētu situāciju, kad iestāde ir pārsniegusi Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. panta 1. punktā noteiktos ierobežojumus, kompetentajai iestādei būtu jānovērtē vismaz tālāk minētie aspekti.

• a. Pārkāpumu biežums un skaits.
• b. Pārkāpuma prognozējamība.
• c. Iemesli, kas ir ārpus iestādes kontroles, kā rezultātā nebija iespējams novērst pārkāpumu.

Pārkāpumu biežums un skaits

Kompetentajai iestādei būtu jānovērtē, vai tas, ka iestāde pārkāpj Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. panta 1. punktā noteiktos ierobežojumus, ir rets gadījums. Novērtējumā būtu jāņem vērā visi iepriekšējie iestādes pārkāpumi tā paša iemesla dēļ, ko izraisījis tas pats notikums vai kas attiecas uz to pašu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu.

Ja iestāde pēdējo 12 mēnešu laikā ziņo par otru pārkāpumu, kas attiecas uz to pašu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu kā pirmajā pārkāpumā, kompetentā iestāde var nolemt, ka notikumu nevar kvalificēt kā retu. Tāpat, ja iestāde pēdējo 12 mēnešu laikā ziņo par otru pārkāpumu, kam ir tāda pati izcelsme kā pirmajam pārkāpumam, kompetentā iestāde var nolemt, ka notikumu nevar kvalificēt kā retu.

Ja iestāde pēdējo 12 mēnešu laikā jau ir ziņojusi par diviem lielo riska darījumu limitu pārkāpumiem, kas attiecas uz citu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu, citu iemeslu dēļ vai ko ir iz raisījis atšķirīgs notikums, kompetentā iestāde var nolemt, ka jebkuru turpmāku pārkāpumu (vai pārkāpumus), lai arī nesaistītu( - us), nevar kvalificēt kā retu( - us).

Pārkāpuma paredzamība

Kompetentajai iestādei būtu jānovērtē, vai pārkāpums būtu bijis paredzams notikums, ja iestāde piemērotu pienācīgu un efektīvu riska pārvaldību saskaņā ar pienākumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 393. pantā un EBI Pamatnostādnēs par iekšējo pārvaldību .²

² E BI pamatnostādnes par iekšējo pārvaldību, EBI/PN/2021/05.

Kompetentajai iestādei būtu arī jāapsver, vai iestāde, izmantojot pieejamo informāciju, varēja paredzēt pārkāpumu.

Gadījumos, kad notiek identiski vai līdzīgi citu iestāžu pārkāpumi, ko varētu attiecināt uz to pašu iemeslu, kompetentā iestāde var secināt, ka pārkāpumu izraisījis neparedzēts notikums.

Iemesli, kas ir ārpus iestādes kontroles, lai novērstu pārkāpumu

Kompetentajai iestādei būtu jānovērtē, vai pārkāpumu ir izraisījuši iemesli, kas ir ārpus iestādes kontroles. To var pieņemt vismaz tālāk minētajos gadījumos:

• a. Neparedzēts un būtisks iestādes pašu kapitāla samazinājums, tostarp tādu būtisku operacionālā riska notikumu ietekmes dēļ kā ārējā krāpšana, dabas katastrofa vai pandēmija, kas nav saistīti ar iestādes iekšējās kontroles mehānismu nepilnību.
• b. Gadījumos, kad riska darījuma (pilnībā vai daļēji) atbrīvojumam vairs nav tiesību uz šādu atbrīvojumu sakarā ar trešās personas lēmumu, kuru iestāde nevarēja paredzēt vai novērst.
• c. Tiesas nolēmums vai administratīvs lēmums, kas izraisa piemērojamo lielo riska darījumu regulatīvā ietvara atšķirīgu interpretāciju, ja iestādei nav bijis pietiekami daudz laika to īstenot, lai novērstu Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. panta 1. punktā noteikto limitu pārkāpumu.
• d. Darījumu partneru/klientu apvienošanās vai iegādes starp darījuma partneriem/klientiem, bet tikai gadījumos, kad iestāde nebija informēta vai nevarēja paredzēt šo apvienošanos vai iegādi, lai novērstu pārkāpumu.

Pārkāpums, ko izraisījusi lielo riska darījumu regulējuma neatbilstoša piemērošana vai nepareiza interpretācija, parasti nav uzskatāms par iemeslu, kas ir ārpus iestādes kontroles.

Parasti, ja kompetentā iestāde secina, ka pārkāpums neatbilst šajā iedaļā noteiktajiem kritērijiem, kompetentā iestāde nedrīkstētu piešķirt laika posmu, kas ir ilgāks par 3 mēnešiem, lai atjaunotu atbilstību lielo riska darījumu limitiem.