Kapitāla rādītāji

Kapitāla rādītājiem, turpinot darbību, jāidentificē jebkāda nozīmīga faktiskā un nākotnē iespējamā kapitāla apmēra un kvalitātes pasliktināšanās, tostarp aizņemto līdzekļu apjoma palielināšanās.

Izvēloties kapitāla rādītājus, iestādei ir jāapsver veidi, lai risinātu jautājumus, kas izriet no fakta, ka šādu rādītāju spēja savlaicīgi reaģēt var būt zemāka nekā citu veidu rādītājiem un konkrēti pasākumi iestādes kapitāla pozīciju atjaunošanai var prasīt ilgāku īstenošanas laiku vai lielāku jutību uz tirgu un citiem nosacījumiem. Jo īpaši to var panākt, nosakot nākotnes prognozes, kurās jāņem vērā būtiski līgumiskie termiņi, kas saistīti ar kapitāla instrumentiem.

Kapitāla rādītāji ir jāintegrē arī iestādes Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā ( ICAAP ) saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 73. pantu.

Robežlielumi attiecībā uz rādītājiem, kas balstīti uz regulatīvām kapitāla prasībām (tostarp minimālajām pašu kapitāla prasībām, kā norādīts Regulas (ES) 575/2013 92. pantā, un papildu pašu kapitāla prasībām, ko piemēro saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES104. panta 1. punkta

• a) apakšpunktu), iestādei jākalibrē pietiekamā līmenī, lai nodrošinātu pietiekamu distanci no iestādei piemērojamo kapitāla prasību pārkāpšanas.

Atbilstoši darbības atjaunošanas procesa mērķim un iestādei piešķirtajai elastībai neatkarīgi rīkoties rādītāju pārkāpšanas gadījumā regulatīvie kapitāla rādītāji ir jānosaka tādā līmenī, kas ir augstāks par to līmeni, kas ļaus uzraudzības iestādei iejaukties.

Parasti kapitāla rādītāji ir jākalibrē virs kombinētās kapitāla rezerves prasības. Ja iestāde kalibrē kapitāla rādītājus rezervju ietvaros, tai darbības atjaunošanas plānā skaidri jāparāda, ka tā var īstenot darbības atjaunošanas pasākumus situācijā, kad rezerves ir pilnībā vai daļēji izmantotas.

Rādītāju robežvērtības, kas saistītas ar Direktīvas 2014/59/ES 45.c un 45.d pantā noteiktajām prasībām (minimālā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām – MREL ) un Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a vai 92.b pantā noteiktajām prasībām ( TLAC ) un kas izteiktas procentos no kopējā riska darījumu apjoma ( TREA ) un kopējā riska darījumu mēra ( TEM ), ir jāsaskaņo ar regulatīvo kapitāla darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanu, un tās ir jānosaka tādā līmenī, kas pārsniedz to līmeni, kas ļauj par regulējumu atbildīgajai iestādei iejaukties saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 16.a pantu [kas ieviesta ar Direktīvu (ES) 2019/879] un Direktīvas 2013/36/ES [kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2019/878] 128. pantu. Iestādei parasti jākalibrē robežvērtība virs kombinētās rezerves prasības, ja to ņem vērā papildus i) TLAC minimālajai prasībai un ii) galīgajam MREL vai saistošajiem MREL starpposma mērķa līmeņiem (ja tie atšķiras), kas izteikti procentos no TREA . Nosakot šīs prasības, iestādei jāņem vērā arī jebkādi papildu elementi, ko uzskata par būtiskiem, tostarp attiecīgā gadījumā subordinācijas prasība. Ja iestāde nolemj kalibrēt ar MREL un TLAC saistītos rādītājus rezervju ietvaros, tai darbības atjaunošanas plānā skaidri jāparāda, ka situācijā, kad rezerves ir pilnībā vai daļēji izmantotas, var īstenot darbības atjaunošanas pasākumus.

Rādītāja robežvērtībā ir jāņem vērā atbilstīgo saistību termiņa profils un iestādes spēja tās pagarināt. Attiecībā uz grupām ar MPE noregulējuma stratēģiju, kur prudenciālās un noregulējuma jomas var atšķirties, iestādei jākalibrē konsolidētā līmeņa MREL / TLAC rādītāji katrai noregulējuma struktūrai/grupai.

Kompetentajai iestādei, apspriežoties ar iestādi, kas ir atbildīga par noregulējumu, jāvienojas par MREL robežvērtības kalibrēšanu, veicot darbības atjaunošanas plāna novērtējumu. Kompetentajai iestādei, saņemot iestādes paziņojumu par MREL rādītāja pārkāpšanu, ir jāinformē par noregulējumu atbildīgā iestāde un jāsadarbojas ar to, ņemot vērā MREL nozīmi noregulējuma mērķu sasniegšanā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 31. pantu.