5.4 Atalgojuma politika un prakse

Kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē vismaz tas, vai:

• a. visu tās darbinieku atalgojuma politika atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības un riska stratēģijām, korporatīvajai kultūrai un vērtībām, ieguldījumu brokeru sabiedrības ilgtermiņa interesēm un pasākumiem, kas īstenoti, lai novērstu interešu konfliktus, ir dzimumneitrāl a un nerosina uzņemties pārmērīgu risku un to uztur, apstiprina un pārrauga vadības struktūra;
• b. darbinieki, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu vai aktīvus pārvaldīšanā, ir identificēti pienācīgi un atbilstoši regulatīvajiem tehniskajiem standartiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 30. panta 4. punktu;
• c. mainīgais atalgojums neietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrību spēju nodrošināt stabilu kapitāla bāzi, un t as ir piešķir ts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta prasībām;
• d. iekšējās kontroles funkciju, ja tās ir izveidotas, veicēju atalgojums nav saistīts ar to darbību veikšanu, kuras kontroles funkcijas uzrauga un kontrolē, un citādi, visticamāk, neietekmē to objektivitāti;
• e. ieguldījumu brokeru sabiedrības attiecīgā gadījumā ir izveidojušas atalgojuma komiteju, lai konsultētu vadības struktūru tās uzraudzības funkcijā un sagatavotu lēmumus, kas jāpieņem minētajai struktūrai. Ja atalgojuma komiteja nav jāizveido, prasības attiecībā uz atalgojuma komiteju būtu jāsaprot kā prasības, kas attiecas uz vadības struktūru tās uzraudzības funkcijas ietvaros; un
• f. uz atalgojuma politiku attiecas neatkarīga iekšējā pārbaude, ko veic iekšējās kontroles funkcijas.

Piemērojot proporcionalitātes principu, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā EBI pamatnostādnēs par pareizu atalgojuma politiku noteiktie kritēriji, jo īpaši tas, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atļauts sniegt pakalpojumus un darbības, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES 1. pielikuma A iedaļas 2), 3), 4), 6) un 7) punktā. Šādā gadījumā kompetentajai iestādei parasti būtu jārēķinās ar augstāku sarežģītības līmeni, jo īpaši, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atļauts turēt klientu naudu vai aktīvus.

Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir iekšējās kontroles sistēma, kas atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības raksturam, apjomam

un sarežģītībai saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti EBI pamatnostādnēs par iekšējo pārvaldību. Saistībā ar to ir jānovērtē vismaz tas, vai:

• a. ieguldījumu brokeru sabiedrības īsteno iekšējās kontroles sistēmu, kas aptver visu organizāciju, tostarp vadības struktūras pienākumus un uzdevumus, un visu darbības virzienu un iekšējo struktūrvienību darbības, ieskaitot iekšējās kontroles funkcijas, ārpakalpojumus un izplatīšanas kanālus;
• b. ieguldījumu brokeru sabiedrības izveido, uztur un regulāri atjaunina atbilstošu rakstisku iekšējās kontroles politiku, pasākumus un procedūras, kas jāapstiprina vadības struktūrai;
• c. ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbības virzieni ir atbildīgi par to risku pārvaldību, kas tām rodas, veicot savu darbību, un tiem ir ieviestas kontroles, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību iekšējām un ārējām prasībām;
• d. vadības struktūra ir atbildīga par iekšējās kontroles sistēmas, procesu un pasākumu atbilstības un efektivitātes izveidi un uzraudzību, kā arī par visu darījumdarbības virzienu un iekšējo struktūrvienību, tostarp iekšējās kontroles funkciju, pārraudzību;
• e. attiecīgā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles sistēma tiek individuāli pielāgota tās darījumdarbības specifikai, sarežģītībai un saistītajiem riskiem, ņemot vērā grupas kontekstu;
• f. pastāv skaidrs, pārredzams un dokumentēts lēmumu pieņemšanas process un skaidrs pienākumu un pilnvaru sadalījums iekšējās kontroles sistēmā, tostarp tās darījumdarbības virzienos, iekšējās struktūrvienībās un iekšējās kontroles funkcijās;
• g. laikus notiek vajadzīgās informācijas, arī politikas, pasākumu un procedūru, un to atjauninājumu apmaiņa, kas nodrošina, ka vadības struktūra, katra darījumdarbības joma un iekšējā struktūrvienība, tostarp katra iekšējā neatkarīgā kontroles funkcija, spēj veikt savus pienākumus;
• h. iekšējās kontroles funkcijas regulāri iesniedz vadības struktūrai savlaicīgus, precīzus, kodolīgus, visaptverošus, skaidrus un noderīgus rakstiskus ziņojumus par būtiskiem konstatētiem trūkumiem, un šādi ziņojumi par katru jaunu konstatēto būtisko trūkumu ietver attiecīgos saistītos riskus, ietekmes novērtējumu, ieteikumus un veicamos korektīvos pasākumus;
• i. iekšējās kontroles funkcijām ir piekļuve un tās var tieši ziņot vadības struktūrai tās uzraudzības funkcijā, lai vajadzības gadījumā paustu bažas;
• j. vadības struktūra savlaicīgi un efektīvi seko iekšējās kontroles funkciju konstatējumiem un pieprasa veikt atbilstošas korektīvas darbības un oficiālu pārraudzības procedūru attiecībā uz konstatējumiem un veiktajiem kor ektīvajiem pasākumiem.

5.5.2 Iekšējās kontroles funkcijas