4.4 Informācija par pārvaldību

Emitentiem savā darbības atjaunošanas plānā jāiekļauj skaidrs un detalizēts apraksts par pārvaldības procesiem, kuri saistīti ar darbības atjaunošanas plāna izstrādi, uzturēšanu un īstenošanu.

Iepriekšējā punktā minētajai informācijai par pārvaldību jāaptver vismaz šādi elementi:

• a) par plāna sagatavošanu, īstenošanu un atjaunināšanu atbildīgās( - o) personas( - u) loma( -
• as) un funkcija ( - as);
• b) apraksts par to, kā darbības atjaunošanas plāns atbilst emitenta iekšējai pārvaldībai, uzņēmējdarbības stratēģijai un riska pārvaldības sistēmai (tostarp paziņojums par risku apetīti);
• c) apraksts par procesiem un termiņiem, kas jāizmanto plāna periodiskai atjaunināšanai un tā atjaunināšanai, reaģējot uz jebkādām būtiskām izmaiņām, kuras ietekmē konkrēto žetonu, emitentu vai tā vidi;
• d) politikas nostādnes un procedūras, kas reglamentē darbības atjaunošanas plāna apstiprināšanu un tā pārskatīšanu un atjaunināšanu;
• e) eskalācijas procedūru apraksts, proti, nosacījumi un procedūras, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu savlaicīgu konkrētu darbības atjaunošanas iespēju īstenošanu, kuras paredzētas darbības atjaunošanas plānā. Tajās jāietver vismaz skaidra informācija par lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz darbības atjaunošanas plāna aktivizēšanu, pamatojoties uz skaidri detalizētu eskalācijas procesu, ko piemēro, ja tiek konstatēts darbības atjaunošanas plāna rādītāja robežvērtības pārkāpums vai ir iespējams, ka tas varētu rasties tuvākajā nākotnē, lai apsvērtu un noteiktu, kuru darbības atjaunošanas iespēju varētu būt nepieciešams piemērot, lai atjaunotu atbilstību attiecīgajām regulatīvajām prasībām, kuras piemērojamas aktīvu rezervei, vai lai turpinātu sniegt pakalpojumus, kuri saistīti ar attiecīgo žetonu;
• f) termiņš, kurā jāpieņem lēmums par darbības atjaunošanas darbību veikšanu, un kompetentās iestādes informēšanas laiks un kārtība;
• g) apraksts par kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem, kas atspoguļo iespējamu neaizsargātību, nepilnības vai draudus attiecībā uz aktīvu rezerves un līdzekļu, kuri emitentiem jebkurā laikā ir jāuztur saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1114, apjomu, likviditāti un sadalījumu, kā sīkāk izklāstīts 22. – 41. punktā .

Ja emitenti ir noslēguši vienošanos ar trešo personu vienībām par aktīvu rezerves pārvaldīšanu un aktīvu rezerves ieguldīšanu, par aktīvu rezerves glabāšanu un attiecīgā gadījumā par žetonu izplatīšanu sabiedrībai saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 34. panta 5. punkta h) apakšpunktu, tiem savā darbības atjaunošanas plānā jāiekļauj skaidrs un detalizēts apraksts par procesiem, kas izveidoti informācijas apmaiņai tādā veidā, lai nodrošinātu 37. punktā noteiktā eskalācijas procesa savlaicīgu aktivizēšanu, ja emitents vai attiecīgā trešās puses struktūra konstatē darbības atjaunošanas plāna rādītāja robežvērtības pārkāpumu. Emitentam darbības atjaunošanas plānā būtu arī jānorāda, kā vienošanās ar jebkuru no minētajām trešām personām nodrošina savlaicīgu informācijas apmaiņu tādā veidā, kas ļautu emitentam būt informētam par pārkāpumu vai atzīt, ka pārkāpums varētu notikt tuvākajā nākotnē, lai plānu varētu laikus aktivizēt.

Turklāt emitentiem jānodrošina, ka to darbības atjaunošanas plānā paredzētās darbības atbilst IKT reaģēšanas un darbības atjaunošanas plāna prasībām, kā arī citām attiecīgajām IKT riska pārvaldības daļām, kas noteiktas Regulā (ES) 2022/2554³ , ja minētajām prasībām bijuši pakļauti arī attiecīgie emitenti.

Darbības atjaunošanas plāna rādītāji un pārraugāmās robežvērtības

³ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2554 (2022. gada 14. decembris) par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (OV L 333, 27.12.2022., 1. lpp.).

Emitentiem darbības atjaunošanas plānā jānosaka atbilstīgs darbības atjaunošanas plāna rādītāju sistēmu, ar kura palīdzību emitents var ieviest iepriekš noteiktus kritērijus, kuri var liecināt par nepieciešamību veikt biežāku pārraudzību vai aktivizēt darbības atjaunošanas plānu. Šie kritēriji jānosaka tā, lai emitents varētu atbilstīgi pārraudzīt, izvērst un aktivizēt darbības atjaunošanas iespējas.

Darbības atjaunošanas plāna rādītājiem jāatspoguļo gan žetona, gan emitenta īpašais riska profils un darbības vide. Tādējādi darbības atjaunošanas plāna rādītāju un robežvērtību kalibrēšana jāpiemēro žetona līmenī, izņemot kapitāla pietiekamības rādītājus, kas jākalibrē emitenta līmenī, pamatojoties uz tā konkrēto lielumu, sarežģītību, būtību un uzņēmējdarbības modeli, un operacionālā riska rādītājus un tirgus ticamības rādītājus, kas jākalibrē gan emitenta, gan žetona līmenī.

Novērtējot, kāda veida rādītāji tiks iekļauti darbības atjaunošanas plānos, katram emitentam rūpīgi jāapsver to notikumu veidi, kuri var izraisīt regulatīvo prasību pārkāpumu, un jāizstrādā konkrēti rādītāji, pamatojoties uz tā iekšējo riska novērtējumu. Tāpēc emitentiem jāuzskata, ka I pielikumā sniegtais rādītāju saraksts ir ilustratīvs, lai viņi varētu izvēlēties jebkuru vai visus rādītājus katrā kategorijā.

Turklāt emitentiem nevajadzētu darbības atjaunošanas plāna rādītāju kopumu ierobežot līdz I pielikumā iekļautajam sarakstam. Drīzāk viņiem jāapsver vispiemērotāko rādītāju iekļaušana pat tad, ja tie nav iekļauti I pielikumā, pamatojoties uz šajās pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem, tostarp, piemēram, tādu rādītāju iekļaušana, kuri būtu noderīgi vides, sociālo un pārvaldības risku novēršanai, un jebkuros citos apstākļos, kad tiktu identificētas problēmas attiecīgajā jomā.

Emitentiem jānodrošina, ka darbības atjaunošanas plāna rādītāju saraksts un to robežvērtības kalibrēšana ir balstīta uz emitentu iekšējo riska novērtējumu un ka tas vienmēr atbilst iestādes risku apetītes sistēmai. Izmaiņām emitentu risku apetītē jārosin a darbības atjaunošanas rādītāju un robežvērtību saraksta pārskatīšana, lai novērtētu, vai tie joprojām ir piemēroti, ja mainās emitentu risku apetītes sistēma.

Emitentiem darbības atjaunošanas plānā jānorāda, ka tie darbības atjaunošanas plāna rādītājus pārraudzīs pietiekami bieži, lai pēc pieprasījuma varētu laikus iesniegt rādītāju datu ierakstus kompetentajai iestādei. Emitentiem arī jāprecizē, kā tie pārraudzīs minētos rādītājus.

Emitentiem jāiekļauj gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi darbības atjaunošanas plāna rādītāji. Nosakot darbības atjaunošanas plāna rādītāju kvantitatīvās robežvērtības atbilstoši savai vispārējai riska pārvaldības sistēmai saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 45. panta 3. punktu un 45. panta 7. punkta b) apakšpunktu, iestādei jāizmanto progresīvā metrika (“luksofora pieeja”), lai informētu emitenta vadības institūciju, ka šādas rādītāju robežvērtības potenciāli varētu tikt sasniegtas.

Emitentiem darbības atjaunošanas plānā jāiekļauj vismaz šādas darbības atjaunošanas plāna rādītāju kategorijas, kā sīkāk izklāstīts I pielikumā (A iedaļa — “Obligātās kategorijas visiem ART un EMT emitentiem”), īpaši:

1) likviditātes riska rādītāji, kas informē emitentu par aktīvu rezerves likviditātes profila iespējamo vai faktisko pasliktināšanos;

2) operacionālā riska rādītāji, kas raksturo iespējamos riskus, kuri izriet no neatbilstošiem vai nesekmīgiem iekšējiem procesiem, cilvēkiem un sistēmām vai no ārējiem notikumiem, tostarp no juridiskā riska. Kalibrējot šāda veida rādītājus, emitentiem īpaši j āņem vērā pamatā esošās tehnoloģijas veids (piemēram, ar atļauju/bez atļaujas sadalītā virsgrāmata), kā arī tās sarežģītība (piemēram, tiltu esamība, kriptogrāfiskās informācijas kvalitāte u. c.). Emitentiem arī jāņem vērā, ka paļaušanās uz unikālu un sarežģītu infrastruktūru, nevis uz standarta infrastruktūru var ietekmēt ne tikai spēju to aizstāt, bet arī to cilvēku pieejamību, kuri spēj to uzturēt un labot. Veicot emisiju vairākās blokķēdēs, emitentiem jāiekļauj konkrēti rādītāji par katru sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kas izmantota, lai izplatītu aktīviem piesaistīto žetonu un/vai e - naudas žetonu;

3) kredītriska/aktīvu kvalitātes rādītāji, kas mēra aktīvu rezerves aktīvu kvalitātes attīstību;

4) ar piesaistīto( - ajiem) aktīvu( - iem) saistīti rādītāji, ar ko mēra masveida izpirkšanas pieprasījumu risku, ko izraisa, piemēram, piesaistes zaudēšana;

5) kapitāla pietiekamības rādītāji, ar kuriem mēra emitenta kapitāla stāvokļa kvantitatīvās un kvalitatīvās pozīcijas iespējamo pasliktināšanos, t. sk. atbilstības līmeni pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2023/1114 35. pantā. Šādu rādītāju kalibrēšana jānosaka virs to piemērojamās minimālās regulatīvās prasības. Kapitāla pietiekamības rādītāji jāizmanto tikai tiem aktīviem piesaistīto žetonu un e - naudas žetonu emitentiem, kuri nav kredītiestādes.

Emitentiem darbības atjaunošanas plānā jāiekļauj arī šādas darbības atjaunošanas plāna rādītāju kategorijas, kā sīkāk izklāstīts I pielikumā (B iedaļa — papildu minimālās kategorijas nozīmīgu ART un EMT emitentiem un citiem emitentiem, kuri kompetentajai iestādei nesniedz atbilstīgu pamatojumu neiekļaušanai):

6) tirgus riska rādītāji, kas izriet no visām aktīvu rezervē iekļautajām pozīcijām, iekļaujot svārstīgumu, kas saistīts ar norādītā( - o) aktīva ( - u) svārstīgumu;

7) koncentrācijas riska rādītāji, kas norāda uz aktīvu rezerves pārmērīgu iedarbību uz vienu darījuma partneri vai savstarpēji saistītu darījum a partneru kopu;

8) tirgus konfidences rādītāji, kuri atspoguļo iespējamo tirgus dalībnieku negatīvo uztveri par emitentu vai žetonu, kas varētu traucēt emitenta piekļuvei finansējumam un kapitāla tirgiem vai noteikt strauju izpirkšanas pieprasījumu pieaugumu;

atkāpjoties no minētā, tādu žetonu emitenti, kuri nav nozīmīgi, kas ir atbrīvoti no iepriekšējā punktā noteikto darbības atjaunošanas plāna rādītāju kategoriju iekļaušanas, ja vien tie savai kompetentajai iestādei sniedz atbilstīgu pamatojumu, ka šādas kategorijas nav piemērotas vai aktuālas emitenta riska profilam, uzņēmējdarbības modelim, lielumam un/vai sarežģītībai.

Starp rādītājiem, kas saistīti ar piesaistītajiem aktīviem, emitentiem vienmēr jāietver vismaz vērtības piesaistes zaudēšanas riska rādītājs, kura mērķis ir aptvert risku, ka žetona tirgus vērtība atšķiras no attiecīgā( - o) aktīva( - u) tirgus vērtības. Vērtības piesaistes zaudēšanas riska rādītājs jāmēra kā attiecība starp žetona tirgus vērtību un piesaistītā( - 0) aktīva( - u) tirgus vērtību, un ir gaidāms, ka tas visu laiku būs vienāds ar 1 ar pieļaujamā līmeņa (tolerance) intervālu, kas nepārsniedz 1 %. Gadījumi, kad attiecība ir zemāka par 1 emitents veic tā darbības atjaunošanas plānā noteiktās darbības .

Emitentiem darbības atjaunošanas plānā kompetentajai iestādei pieņemamā veidā skaidri jāapraksta, kā ir noteikta darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšana un kā robežvērtības tiktus pārkāptas pietiekami agri, lai tās būtu efektīvas.

Emitentiem darbības atjaunošanas plānā jāapraksta, kā viņi regulāri pārraudzīs un atjauninās darbības atjaunošanas plāna rādītāju atbilstību un to robežvērtību kalibrēšanu . E mitentiem īpaši jāprecizē, kā tie nodrošinās, ka darbības atjaunošanas plāns tiek atjaunināts, ja tas ir nepieciešams emitenta un/vai konkrētā žetona finanšu un uzņēmējdarbības stāvokļa izmaiņu dēļ. Emitentiem darbības atjaunošanas plānā jānosaka, ka par visiem darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežvērtību kalibrēšanas atjauninājumiem nekavējoties jāpaziņo un jāsniedz skaidrojums kompetentajai iestādei. Emitentiem vienmēr jānodrošina, ka darbības atjaunošanas plāna rādītāji un to robežvērtības pilnībā atbilst emitentu riska pārvaldības sistēmai.

Darbības atjaunošanas plāna saturs emitentiem jāizstrādā, ņemot vērā, ka darbības atjaunošanas iespēju aktivizēšanai nevajadzētu būt automātiskai, ja tiek pārkāptas darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežvērtības, un ka emitenta ziņā būtu izlemt, vai un kad aktivizēt darbības atjaunošanas plānu pārkāpuma gadījumā. Kalibrējot darbības atjaunošanas plāna rādītājus, emitentiem jānodrošina, ka šis lēmums tiek pieņemts pietiekami agri, lai vajadzības gadījumā varētu uzsākt rīcību .

Emitentiem darbības atjaunošanas plānā jāizklāsta savs iekšējais lēmumu pieņemšanas process. Emitentiem jānodrošina, ka minētais process ir rūpīgs un labi pamatots saskaņā ar 39., 40. un 41. punktu. Turklāt emitentiem savā darbības atjaunošanas plānā jānorāda, ka neatkarīgi no tā, vai emitents nolems rīkoties vai ne, tas uzturēs atklātu un aktīvu dialogu ar kompetento iestādi.

Lai darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežvērtību pārkāpumi varētu efektīvi īstenot savu brīdināšanas potenciālu, emitentiem savā darbības atjaunošanas plānā ir jānosaka, ka tie nekavējoties un jebkurā gadījumā:

• • maksimums 24 stundu laikā pēc darbības atjaunošanas plāna rādītāja pārkāpšanas brīdina iestādes vadības struktūru, aktivizējot atbilstīgu eskalācijas procesu, lai nodrošinātu, ka jebkurš pārkāpums tiek izskatīts un, ja nepieciešams, uzsākta rīcība;
• • ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc iekšējās eskalācijas procesa aktivizēšanas paziņo kompetentajai iestādei par darbības atjaunošanas plāna rādītāja robežvērtības pārkāpumu.

Lai ņemtu vērā iespējamību, ka iepriekšējā punktā noteiktie termiņi var neļaut emitentam laikus reaģēt uz robežvērtības pārkāpumu, emitentiem jānosaka vispiemērotākais termiņš minēto darbību veikšanai, pamatojoties uz to darbību specifiku, aktīvu rezerves lielumu un sarežģītību. Jebkurā gadījumā iepriekšējā punktā noteiktos termiņus nevajadzētu pagarināt.

Emitentiem darbības atjaunošanas plānā jānorāda, ka tad , ja darbības atjaunošanas plāna rādītāja robežvērtība tiks pārsniegta, emitenta vadības struktūra novērtēs situāciju, lems, vai ierosināt darbības atjaunošanas plāna aktivizāciju, un nekavējoties par to paziņos kompetentajām iestādēm. Turklāt emitentiem darbības atjaunošanas plānā jānosaka, ka lēmums par darbības atjaunošanas plāna aktivizēšanu iekļaus veicamo darbības atjaunošanas darbību veidu.

Emitentiem darbības atjaunošanas plānā arī jānorāda, ka iepriekšējā punktā minētais lēmums jāpieņem, ņemot vērā ar pārkāpumu saistīto apstākļu pamatotu analīzi.

Emitentiem darbības atjaunošanas plānā jāapraksta, ka tad , ja viņi nolems rīkoties saskaņā ar darbības atjaunošanas plānu, kompetentajai iestādei bez liekas kavēšanās tiks iesniegts rīcības plāns, pamatojoties uz sarakstu, kurā iekļautas ticamas un īstenojamas darbības atjaunošanas iespējas, kuras tiks izmantotas šajā stresa situācijā, kopā ar laika plānu pārkāpuma novēršanai. Darbības atjaunošanas plānā jānosaka arī tas, ka tad , ja netiks pieņemts lēmums par jebkādu darbību veikšanu, kompetentajai iestādei tiks sniegts paskaidrojums, kurā tiks skaidri izklāstīti iemesli, kāpēc un attiecīgā gadījumā parādīts, kā konkrētu veidu rādītāju un to pārkāpumu atjaunošana ir iespējama bez darbības atjaunošanas pasākumu izmantošanas.