6.3 Pārejas plānošana

Iestādēm jāizprot to jutīgums pret VSP riskiem, jo īpaši vides pārejas riskiem un fiziskajiem riskiem, dažādos scenārijos, tostarp tādos, kas ietver augstāku fiziskā riska līmeni vai haotisku pāreju. Iestādēm jāsaprot, kā dažādi scenāriji var ietekmēt to pārejas plānošanas centienus.

Lai uzraudzītu un novērstu konkrētus vides riskus, kas var rasties no pielāgošanas procesa attiecībā uz to jurisdikciju klimata un vides regulatīvajiem mērķiem, kurās iestādes darbojas, iestādēm būtu rūpīgi jāizvēlas scenāriji, veicot visus šādus pasākumus:

• a) novērtēt ES, dalībvalstu un, attiecīgā gadījumā, trešo valstu noteikto mērķu iespējamo ietekmi uz pārejas ceļiem, vismaz attiecībā uz atsevišķām nozarēm, kas noteiktas, pamatojoties uz būtiskuma novērtējumu. Šajā procesā iestādēm jāņem vērā iespējamie virzieni, kas izriet no Eiropas Zaļā kursa, Eiropas Klimata akta un jaunākajiem ziņojumiem un pasākumiem, ko noteikusi Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos;
• b) jāņem vērā zinātniski pamatoti un atjaunināti scenāriji, ko izstrādājušas valsts, ES vai starptautiskas organizācijas, kā minēts 38. punktā;
• c) jāņem vērā iestādes brīvprātīgie vai normatīvajos aktos noteiktie mērķi vai saistības attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

Iestāžu izmantoto scenāriju un pasākumu ģeogrāfiskajai atsaucei un granularitātei, piemēram, reģionālā iedalījuma ziņā, jāatbilst to uzņēmējdarbības modelim un riska darījumiem.

Iestāžu izmantoto scenāriju klāstam un sarežģītībai jābūt samērīgai ar pašu iestāžu lielumu un sarežģītību. SNCI un citas iestādes, kas nav lielas, var paļauties uz vienkāršotu galveno parametru un pieņēmumu kopumu, tostarp riskiem, aplūkotajiem laika periodiem un ietekmes reģionālo sadalījumu. Lielajām iestādēm vajadzētu salīdzināt savus plānus (tostarp galīgos un starpposma mērķus) ar scenāriju, kas ir saderīgs ar globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ar mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti, kā noteikts ES Klimata aktā.

Iestādēm jānodrošina, lai plānos izmantotie scenāriji un pasākumi būtu konsekventi visā organizācijā un tiktu ņemti vērā laika periodi, piemēram, veidojot uzņēmējdarbības stratēģijas un nosakot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus. Iestādēm jādokumentē scenāriju atlases process un jebkādu izmaiņu vai atšķirīga izmantojuma iemesli. Lēmumi izmantot dažādus scenārijus dažādiem mērķiem, kā arī lēmumi mainīt scenārijus ir skaidri jāpamato.

6.3.2. Laika periodi un atskaites punkti

Iestādēm savos plānos jāizveido dažādu laika periodu kopums, kurā būtu jāiekļauj vismaz 10 gadu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanas laika periods. Pasākumos, kas izstrādāti, lai uzraudzītu un risinātu VSP riskus dažādos laika periodos, jāņem vērā 19. punktā izklāstītie principi.

Iestādēm regulāri jānosaka atskaites punkti, lai uzraudzītu un novērstu VSP riskus, kas izriet no jurisdikciju, kurās tās darbojas īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa regulatīvajiem mērķiem. Tas ietver ES mērķus līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un līdz 2050. gadam sasniegt neto nulles emisijas, citus starpposma klimata mērķus, kas noteikti ES vai attiecīgā gadījumā valstu tiesību aktos, kā arī mērķus, kas saistīti ar citiem vides faktoriem, piemēram, dabas atjaunošanu¹⁹ vai atmežošanu²⁰ .

¹⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1991 (2024. gada 24. jūnijs) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 (OV L, 2024/1991, 29.07.2024.)

²⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115 (2023. gada 31. maijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 (OV L 150, 09.06.2023., 20. lpp.)

Iestādēm jānodrošina, ka īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi mijiedarbojas un ir skaidri formulēti. Tas ietver pienākumu nodrošinā t , ka ilgtermiņa mērķi, piemēram, saistības sasniegt SEG neto nulles emisijas, tiek pārvērsti vidēja termiņa stratēģijās (piemēram, vidēja termiņa nozaru politikā vai uzņēmējdarbības virzienu izaugsmes mērķos) un ka īstermiņa finanšu rādītāji vai mērķi (piemēram, rentabilitātes rādītāji, riska izmaksas, GDR, GRR, riska ierobežojumi, cenu noteikšanas sistēmas) ir saskaņoti un atbilst vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem.

6.3.3. Būtiskuma novērtējuma pamats

Iestāžu pārejas plānošanas procesa mērķim vajadzētu būt vērstam uz to, lai pārvaldītu būtiskos VSP riskus, jo īpaši vides pārejas un fiziskos riskus, kas identificēti, pamatojoties uz stingru, regulāri atjauninātu VSP risku būtiskuma novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 4.1. iedaļu. Iestādēm jāveic īpašas darbības, lai uzraudzītu un novērstu būtiskus VSP riskus, kas izriet no riska darījumiem, portfeļiem un finansētajām saimnieciskajām darbībām un ražošanas jaudām, kuras var būt īpaši neaizsargātas pret ekonomikas pielāgošanas procesu virzībā uz piemērojamajiem juridiskajiem un regulatīvajiem mērķiem, kas saistīti ar VSP faktoriem.

6.3.4. Rādītāji

Iestādēm būtu jāizmanto virkne rādītāju, tostarp uz nākotni vērsti rādītāji, lai atbalstītu mērķu noteikšanu un virzītu un uzraudzītu savu plānu īstenošanu.

Lai noteiktu mērķus, iestādēm jāizmanto parametru un rādītāju kopums, ņemot vērā 81. punktā iekļautos rādītājus. Iestādēm, ņemot vērā savas uzņēmējdarbības stratēģijas un vēlmi uzņemties risku, jānosaka, kādus citus uz risku balstītus un uz nākotni vērstus rādītājus un mērķus tās iekļaus savos plānos, lai uzraudzītu un risinātu VSP riskus. Tas ietver novērtēšanu, aprēķināšanu un rādītāju izmantošanu, lai novērtētu pārejas plānošanas finansiālo ietekmi uz iestāžu uzņēmējdarbību un riska profilu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp novērtējot pārejas plānošanas ietekmi uz finanšu rezultātiem, ieņēmumu avotiem, rentabilitāti un portfeļu riska līmeni.

Ja trūkst datu, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu rādītājus un atbalstītu mērķu noteikšanu, iestādēm būtu jāveic 26., 27. un 29. punktā izklāstītie pasākumi.

SNCI un citas iestādes, kas nav lielas iestādes, rādītāju izmantošanā un mērķu noteikšanā var paļauties uz mazāku rādītāju klāstu un vairāk formulēt kvalitatīvus mērķus.

Lai gan iestādēm jāizmanto vismaz tādu rādītāju kombinācija, kas saistīti ar klimatiskajiem riskiem, tām būtu jāveic pasākumi, lai pakāpeniski iekļautu rādītājus, kas atbalsta riska novērtēšanu un stratēģisko vadību saistībā ar iestāžu pakļautību vidiskajiem riskiem, kas nav saistīti ar klimatu, un to pārvaldību, piemēram, riskiem, kas izriet no ekosistēmu degradācijas un biodaudzveidības zuduma, un to potenciālo atstarojošo ietekmi ar klimatiskajiem riskiem, kā arī sociālajiem un pārvaldības riskiem.