6.1. Stresa testi

Iestādēm jāiekļauj vides faktori savā stresa testēšanas sistēmā, kas izstrādāta saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par iestāžu spriedzes testiem .

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 177. panta 2. un 2.a punktu iestādēm, kas izmanto IRB pieeju, ir regulāri jāveic kredītriska stresa testi, kuros jāņem vērā smagu, bet iespējamu recesijas scenāriju ietekme un kuros jāiekļauj “VSP riska faktori, jo īpaši fiziskā riska un pārejas riska faktori, kas izriet no klimata pārmaiņām” . S askaņā ar šo pantu veikto stresa testu m etodikai attiecīgi jāatbilst metodēm, kas izklāstītas EBI pamatnostādņu par iestāžu spriedzes testiem 4.7.1. iedaļā un šajā iedaļā.

Lai veiktu stresa testu, iestādēm jāizmanto pamatscenārijs, kā arī tādu nelabvēlīgu scenāriju kopums, kas definēti kā smagi (t. i., notikuma riskam ir maza iestāšanās varbūtība), bet ticami (t. i., pamatoti iespējami) scenāriji.

Definējot bāzes scenāriju, iestādēm jāpieņem, ka turpinās pašreizējie apstākļi un tendences,

• t. sk. paredzamās vides risku tendences, neņemot vērā ārkārtējus satricinājumus vai politikas pārmaiņas. Pamatscenārijā jāņem vērā attiecīgajā periodā pieņemtās vai drīzumā pieņemamās politikas, ja tām var būt būtiska ietekme.

Saistībā ar nelabvēlīgo scenāriju kopumu iestādēm vides satricinājumi būtu jāvērtē līdzīgi kā citi satricinājumi. Kad kombinējas dažāda s izcelsmes satricinājumi, iestādēm padziļināti jāizvērtē šo kombinēto risku sekas, kas varētu pastiprināt ietekmi, kura pārsniedz atsevišķi analizēto klimata, vides un makroekonomisko scenāriju ietekmes vienkāršu summu.

Iekļaujot vides mainīgos rādītājus savā pašreizējā stresa testēšanas sistēmā, iestādēm jāveic rūpīga savu stresa testēšanas modeļu nepilnību analīze, lai noteiktu jomas, kurās jāuzlabo pašreizējās modelēšanas spējas, pienācīgi ņem o t vērā vides riskus. Ievērojot to, ka vides riskus ekonomikas mainīgie lielumi pamatā neietver, iestādēm jāapsver iespēja padziļināti pārskatīt savas pieejas, nevis veikt vairākas ad hoc korekcijas.

Lai veicinātu vides mainīgo lielumu raitu integrāciju, iestādēm var būt nepieciešams pirms pilnīgas integrācijas atsevišķi testēt jaunās pieejas vai vides riska moduļus. Testēšanas posmā iestādēm jāievēro piesardzība, izmantojot stresa testu rezultātus lēmumu pieņemšanai.

Iestādēm jānodrošina, ka nozares sektora un valsts vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas dimensijas tiek pienācīgi ņemtas vērā to stresa testu modeļos. Izstrādājot jaunus modeļus vai paplašinot esošo modeļu detalizācijas pakāpi, iestādēm jāievieš mainīgie lielumi, kas ir jutīgi pret vides riskiem, saistībā ar pārneses kanālu noteikšanu, kā paredzēts 5.1. iedaļā.

Ja iespējams un ņemot vērā to būtiskuma novērtējumu, iestādēm jāizmanto vides satricinājumi, kas saistīti ar nelabvēlīgiem scenārijiem tieši riska darījuma līmenī. Attiecībā uz riskiem, kuru būtiskums galvenokārt izriet no koncentrācijas efekta, iestādēm jāizmanto satricinājumi darījumu partneru grupām, kurām ir līdzīgs vides risku ekspozīcijas profils.

Iestādes var izmantot nemainīg as bilances pieņēmumu, bet tās tiek mudinātas pēc iespējas iekļaut savu portfeļu sastāvā būtiskas izmaiņas, kas izriet no iestādes apstiprinātās stratēģijas, ja tādas ir paredzētas stresa testa periodā. Papildus tam iestādes var izmantot pilnas dinamiskas bilances pieeju atbilstoši to praksei un vajadzībām.

Iestādēm pakāpeniski jāiekļauj vides faktori savos stresa testēšanas modeļos, sākot ar kredītriska modeļiem, un jācenšas pakāpeniski aptvert vides pārmaiņu ietekmi uz citām tradicionālajām riska kategorijām, tostarp tirgus, darbības un likviditātes risku visos attiecīgajos portfeļos, nozarēs un ģeogrāfiskajās teritorijās .

Atkāpjoties no EBI pamatnostādņu par iestāžu spriedzes testiem 15. punkta, iestādēm nav pienākuma savos reversajos stresa testos iestrādāt vides riskus. Iestādes var to darīt brīvprātīgi, ja uzskata par lietderīgu.